Pēteris Čevers - nacionālais partizāns un grupas komandieris
Pēteris Čevera - nationaler Partisan und Kommandeur einer nationalen Partisanengruppe
Pēteris Čevers wurde am 9. Januar 1914 in der Gemeinde Barkava, Kreis Rezekne, geboren.
Er schloss die Militärschule 1937 ab und diente bis 1940 im 1. Kavallerieregiment.
Nach der sowjetischen Besetzung wurde er im Frühjahr 1941 in das 186. Infanterieregiment des 24.
Als er am 14. Juni 1941 im Lager Ostrov von den Verhaftungen erfuhr, schloss er sich zusammen mit mehreren anderen Offizieren der von Oberstleutnant Kārlis Aperāts geleiteten Einheit "Wächter des Vaterlandes" an.
Im Februar 1942 meldete er sich freiwillig für das 23.
Von März 1942 bis Februar 1943 diente er nach einer Spezialausbildung im Sondereinsatzregiment "Brandenburg 800".
Im März 1943 schloss er sich der lettischen SS-Freiwilligenlegion an und wurde später Kommandeur der 14. Panzerabwehrkompanie des 43. Regiments der 19. Division, mit der er die Kampfstrecken vom Ufer des Velikai bis nach Kurzeme zurücklegte. Er wurde mit dem Eisernen Kreuz 2. und 1. Klasse, dem Militärverdienstkreuz und dem Silbernen Abzeichen des Aufschlags ausgezeichnet.
Nach der Kapitulation der deutschen Truppen in Kurland ließ sich P. Chever zusammen mit mehreren Offizieren und Soldaten seines Regiments in den Wäldern der Gemeinde Vandzene im Bezirk Talsi nieder, wo er sich der Gruppe von Hauptmann Nikolay Straume anschloss. Ab Mai 1948 wurde P. Čevers Kommandeur der Gruppe im Gebiet von Vānsienė und anderen umliegenden Gemeinden des Bezirks Talsi.
Infolge des Verrats wurden P. Chever und sechs weitere Mitglieder der Gruppe in der Nacht vom 1. zum 2. November 1950 gefangen genommen. Am 3. April 1951 verurteilte das Militärtribunal des Baltischen Militärbezirks P. Chever zur Höchststrafe. Das Urteil wurde am 24. August 1951 vollstreckt.
Pēteris Čevers war Soldat der lettischen Armee, Hauptmann der lettischen Legion, Nationaler Partisan (ab 9. Mai 1945), Kommandant einer nationalen Partisanengruppe (1948-1950).
Vandzene-Partisanen und ihre Unterstützer. Die Tragödie der Familie Blum und das Geheimnis der „Valdu“-Häuser / Artikel (lsm.lv)
Autor: Uldis Neiburgs (Dr. hist., Forscher am Lettischen Geschichtsinstitut)
Zugehörige Zeitleiste
Zugehörige Themen
Zugehörige Objekte
Pētera Čevera nacionālo partizānu bunkurs
Pētera Čevera nacionālo partizānu bunkurs atrodas Laucienes pagastā, aptuveni 4 km no autoceļa Talsi–Upesgrīva. Uz bunkuru ved ar šķeldu klāta taka. Atjaunotais 31 kvadrātmetru lielais bunkurs ir veidots no betona karkasa, kas ir apdarināts ar apaļkoka pusbaļķiem, lai radītu autentisku sajūtu.
Kapteiņa Čevera grupa bunkuru mežā pie Vandzenes pabeidza 1949. gada oktobra beigās. Tajā bija plānots pārlaist 1949.–50. gada ziemu. 1950. gada 3. februārī bunkuram uzbruka vairāk nekā 300 karavīru liela čekas karaspēka vienība. Bunkurā tobrīd atradās 19 cilvēki – 17 vīrieši un divas sievietes. Šajā nevienlīdzīgajā kaujā krita seši partizāni, bet pārējiem, ar kauju tiekot cauri divām čekistu aplenkuma ķēdēm, izdevās izlauzties. Pēc čekas karaspēka uzbrukuma bunkurs tika saspridzināts, un pirms tā atjaunošanas no būves bija palikusi tikai ar ūdeni pielijusi bedre.
Līdz 1950. gada ziemas beigām partizāni patvērās apkārtējās mājās pie saviem atbalstītājiem, bet 1950. gada novembrī grupa čekas operācijas laikā tika notverta un iznīcināta.
Nikolaja Straumes nacionālo partizānu piemiņas akmens
Piemiņas akmens atrodas pie Slokas-Talsu šosejas, netālu no Rideļu dzirnavām.
Kapteiņa Nikolaja Straumes (“Buks”) nacionālo partizānu grupa izveidojās drīz pēc vācu armijas kapitulācijas un darbojās Tukuma un Talsu apriņķa mežos. Grupas pamatsastāvu veidoja Latviešu leģiona virsnieki un karavīri, kuriem pievienojās arī vietējie iedzīvotāji. Zināmi 38 dalībnieku vārdi. 1945. gada decembrī grupa Laucienas pagastā ierīkoja ziemas bunkuru 10 – 12 cīnītājiem. 1946. gada janvārī nometni mēģināja ielenkt padomju Valsts drošības Tautas komisariāta karaspēks, taču visa grupa bez zaudējumiem sekmīgi izgāja no ielenkuma. Laikā no 1947. gada martam līdz 1948. gada oktobrim padomju karaspēks veica vairākas operācijas arestējot nacionālo partizānu atbalstītājus un vairākās kaujās nogalinot cīnītājus. Nikolajs Straume tika nošauts 1948. gada 13. oktobrī.
Nikolajs Straume bija viens no Talsu un Tukuma nacionālo partizānu grupu kopīgās darbības vadītājiem.
Nacionālās pretošanās kustības muzejs Rendā
Vien dažus kilometrus no Rendas centra, ierīkota ekspozīcija, kas stāsta par 50 gadu ilgo pretošanās kustību Latvijā – pretošanās pirmajai padomju okupācijai, pretošanās nacistiskajai vācu okupācijai, bruņotā pretošanās padomju okupācijai, nevardarbīgā pretošanās. Ekspozīcija izvietota divās ēkās. Pirmajā ēkā apskatāmas liecības par pirmo padomju, kā arī vācu okupāciju. Renovētajā klētī, ekspozīcijas centrālā uzmanība veltīta Nacionālo partizānu karam. Starp abām ēkām atrodas bunkurs, kurā iekāpjot, var redzēt autentisku iekārtojumu, kā arī tranšejas, pa kurām zem zemes pārvietojās karavīri. Pie muzeja Rendā ir izveidoti ierakumi, blindāžas un šķēršļu josla, lai izveidotu jaunsargiem un citiem interesentiem treniņu poligonu.
Netālu no šīs vietas, 1946.gada janvārī, notika viena no lielākajām nacionālo partizānu kaujām, saukta par Āpuznieku kauju, kurā Kabiles nacionālo partizānu grupa sīvā kaujā izcīnīja uzvaru pār ievērojami lielākiem okupācijas varas spēkiem.
Apmeklējumu pieteikt iepriekš.
