Cēsu pulka Skolnieku rota I Neatkarības kari
Studentenkompanie des Cēsis-Regiments - eine Militäreinheit, die am Vorabend der Schlacht von Cēsis im Mai und Juni 1919 aus der Jugend der Schulen von Valmiera und Cēsis gebildet wurde. Rota nahm an den Schlachten von Cēsis und allen nachfolgenden Regimentern teil.
Am 26. Mai 1919, als die estnische Armee Valmiera von den Bolschewiki befreite, begann die Registrierung freiwilliger Schüler unter der Leitung des örtlichen Realschulturners Alfreds Lukstiņš (später Oberfeldwebel) zur Bildung einer Selbstverteidigungsgruppe auf estnischer Basis Studentenfirma der Armee. In Valmiera bewarben sich etwa 70 junge Leute, die bereit waren, sich den Teilen des 2. Cēsis-Regiments anzuschließen, das von Rūjiena über Valmiera an die latgalische Front ging. Nach dem Beispiel der Einwohner von Valmiera haben etwa 40 Schüler aus Cēsis begonnen, eine Freiwilligeneinheit für ältere Schüler zu bilden. Die Initiative der Valmiera- und Cēsis-Schüler wurde aktiv von den Direktoren der Valmiera- und Cēsis-Realschulen Ludvigs Adamovičs und Longins Ausējs unterstützt.
Die Vereinigung der Jugendlichen aus Valmiera und Cēsis fand am 5. Juni in den Räumlichkeiten des ehemaligen deutschen Progymnasiums Cēsis in der Dārza-Straße statt. Die Studenten, insgesamt 108 Personen, wurden in die 8. Kompanie des 2. Cēsis-Infanterie-Regiments aufgenommen (die Kompanie hieß weiterhin Studentenkompanie), und Generalleutnant Gustav Green wurde zum Kommandeur der Kompanie ernannt. Die militärische Ausbildung sollte bereits am nächsten Tag beginnen, aber in der ersten Nacht (5. auf 6. Juni) wurden einige Soldaten der Kompanie als Kenner der Gegend zum Zug der estnischen Armee abgeordnet. Die anderen erhielten ebenfalls Gewehre und wurden nach einigen Stunden an die Front in den Bezirk Mācītājsmuiža - Meijermuiža geschickt, weil die Deutschen den Angriff begonnen hatten. Nach heftigen Kämpfen mussten die estnischen und lettischen Truppen Cēsis jedoch verlassen und sich in Richtung Liepa (Lode) und Rauna zurückziehen.
In der ersten Schlacht wurden mehrere Schüler verletzt, aber Edgars Krieviņš aus Valmiera starb noch am selben Tag an einer sehr schweren Bauchverletzung. Während des Unabhängigkeitskrieges verlor das Unternehmen 9 Tote und Tote. Nach seinem Tod wurde Edgars Krieviņš der Lāčplēsis-Kriegsorden verliehen. Der erste Oberfeldwebel der Kompanie Alfreds Lukstiņš wurde ebenfalls mit dem LKO ausgezeichnet.
Im Jahr 1929, kurz vor dem 10. Jahrestag der Schlacht von Cēsis und der Kompanie, wurde eine Gesellschaft pensionierter Soldaten der ehemaligen Kompanie freiwilliger Studenten des Cēsis-Regiments gegründet, die sich aktiv an der patriotischen Erziehung der Jugend beteiligte. Eine wichtige Tradition der Gesellschaft ist mit der Flagge des Studentenverbandes des Cēsis-Regiments verbunden. Die Mittel für die Herstellung der Flagge wurden von Schülern und Lehrern aus neun Gymnasien in Nordlettland gespendet, deren Schüler 1919 geschmückt wurden. Das Flaggendesign wurde vom ehemaligen Soldatenarchitekten Kārlis Dzirkalis entworfen. Die Fahne wurde von sieben Handwerkslehrern des Staatsgymnasiums Cēsis unter der Leitung von Anna Brinceva hergestellt. Am 22. Juni 1929 fand in Cēsis, am Tag des Gedenkens an die Helden, ein feierlicher Gottesdienst statt, der der Weihe der Flagge der freiwilligen Studenten des Cēsis-Regiments gewidmet war. Die Flagge wurde in den ersten Jahren in Cēsis aufbewahrt, aber im Jahr 1930 wurde eine Tradition begonnen – die Flagge des ehemaligen Studentenverbandes des Cēsis-Regiments wurde für ein Jahr in einem der Nord-Vidzeme-Gymnasien überreicht. Die Flagge wurde mit Zustimmung des Bildungsministeriums weiter aufbewahrt: 1930 - in Valmiera, 1931. - Limbasi, 1932 - Mazsalaca, 1933 - Rujiena, 1934 - Walka, 1935 - Alūksne, 1936 - Gaujiena, 1937 - Smiltene, 1938 - wieder in Cēsis und 1939. - In Valmiera. 1940 wurde die Flagge zum letzten Mal auf das Limbaži-Gymnasium übertragen. Mit der Enthüllung des restaurierten Siegesdenkmals in Cēsis im Jahr 1998 wurde die Wanderflaggentradition der Cēsis-Regimentsschulkompanie wiederbelebt.
Papildus izziņas avoti
Die Sonne sprang vom Schwert: eine Sammlung von Erinnerungen und Dokumenten über den Studentenschmuck des Cēsis-Regiments im Jahr 1919. Erinnerungen und Dokumente zur Veröffentlichung wurden von Tālis Pumpuriņš arrangiert.- Cēsis, Cēsis Museums Association, 1994-120.
Juris Ciganows. Das Schmuckstück der Studenten in den Schlachten von 1919. SARGS.LV 31.05.2011. https://www.sargs.lv/lv/latvijas-neatkaribas-kars/2011-05-31/skolnieku-rota-1919-gada-kaujas
Susijusi laiko juosta
Susijusios vietos
Cēsu Pulka Skolnieku rotas piemineklis
Atrodas Cēsīs Palasta un Bērzaines ielas krustojuma tuvumā.
Apskatāms piemineklis Cēsu Pulka Skolnieku rotas Cēsu kaujās kritušo karavīru piemiņai.
Pieminekļa celtniecību ierosināja Cēsu pulka Skolnieku rotas karavīru biedrība. Tas atklāts 1938. gada 26. maijā. Piemineklis veidots pēc kādreizējā rotas karavīra un mākslinieka Jāņa Rozenberga idejiskā meta. Uz metru augsta šūnakmens postamenta uzstādīta 1,8 metru augsta skolnieka formā tērpta karavīra vara skulptūra, ko veidojis tēlnieks Rūdolfs Āboltiņš un varkalis Jānis Zibens. Pie karavīra kājām novietots gudrības un zinību simbols – pūce, kas sargājot tup uz karā aizgājušā skolnieka grāmatām.
Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā 1952. gadā piemineklis tika demontēts, bet 1957. gadā netālu no tā kādreizējās atrašanās vietas tika uzsliets tēlnieka Kārļa Jansona darinātais monuments “Komjaunietis karognesējs”.
Atjaunoto pieminekli atklāt 1992. gada 11. novembrī, uzstādot to netālu no vēsturiskās atrašanās vietas. Vienlaikus 1992. gadā tika demontēts okupācijas režīma uzslietais monuments komjauniešiem.
Dokumentāli izglītojoša filma skolēniem "Cēsu kaujas. Pagrieziena punkts Latvijas vēsturē"
Piemineklis Skolnieku rotas kaujas vietā
Cēsu-Āraišu šosejas malā, pie bijušā Līvu pagastnama.
Apskatāms piemineklis, kurš veltīts Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rotai, kura 1919.gadā piedalījās Cēsu kaujās.
Piemineklis atklāts 1930.gada 29.maijā pie bijušā Līvu pagastnama.
Pieminekļa projektu izstrādāja bijušais skolnieku rotas brīvprātīgais K.Dzirkalis, uzstādīšanas darbus veica A.Sproģa firma Cēsīs.
Bronzas detaļas pēc autora zīmējuma veidoja M.Pluka, tās atlēja V.Minūta fabrikā Rīgā. Pēc 2.pasaules kara pieminekli iznīcināja.
Atjaunoja 1989.gada 6.jūnijā, atjaunotā pieminekļa autori tēlnieki A.Jansons un M.Baltiņa, arhitekts I.Timermanis.
Vēlāk bronzas zobens un plāksne drošības nolūkos noņemti, aizvietojot ar koka detaļām.
Piemineklis pirmajam Skolnieku rotas kritušajam karavīram Edgaram Krieviņam
Atrodas Valmieras pilsētas Centra kapos, netālu no kapličas (Miera iela 1/3, Valmiera)
Cēsu pulka 8. (Skolnieku) rotas karavīrs, LKOK Edgars Krieviņš (1899-1919), miris 7. jūnijā no ievainojumiem, kas tika gūti Cēsu kaujās 1919. 6. VI., kad, landasvēram uzbrūkot, viņš sedza pārējo daļu atiešanu.
Piemiņas zīme Cēsu pulka Skolnieku rotas dibināšanas vietā
Atrodas Leona Paegles ielā 1, pie sarkanas ķieģeļu ēkas fasādes.
Piemiņas zīmes autore ir māksliniece Solveiga Vasiļjeva, un idejas pamatā ir zieda pumpura motīvs. Kā norāda māksliniece, tas simbolizē tikko veidoties sākušas personības – skolēnus, kuriem jāpieņem svarīgs, atbildīgs un skarbs lēmums savā vēl īsajā dzīvē.
Piemiņas zīmes formā ārējās zieda pumpura ziedlapas veidotas ģeometriskas, asiem stūriem, kontrastā ar maigām, noapaļotām pumpura iekšpusē. Piemiņas zīmes augstums līdz 1,5m. Piemiņas zīme atklāta 2011. gada 26. maijā Valmierā, vietā, kur 1919. gadā formējās Cēsu pulka skolnieku rota.
No mākslīgiem bruģakmeņiem izliktas Latvijas kontūras, uz kuras guļus novietota plāksne ar Cēsu pulka Skolnieku rotas karogu un tekstu:
"Šajā vietā 1919. gada 26. maijā
dibināta Cēsu pulka Skolnieku rota"
Cēsu Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcijas Jaunajā pilī
Atrodas Cēsu pils kompleksā, Pils laukumā 9.
Cēsu Vēstures un mākslas muzejā apskatāma pastāvīgā vēstures un interjeru ekspozīcija “Cēsis – Latvijas vēstures simbols” un iespēja piedalīties spēlē izlaušanās istabā “Cēsu kauju leģendas”.
Ekspozīcijas daļā “Sarkanbaltsarkanais karogs Cēsu un Latvijas vēsturē” iespējams izsekot karoga tapšanas gaitai no 13. gadsimta Atskaņu hronikā pieminētā cēsnieku sarkanbaltsarkanā karoga prototipa līdz 20. gadsimtā apstiprinātajam valsts simbolam. Redzams kā veidojās latviešu strēlnieku bataljonu karogi un kā veidojās nacionālo krāsu lietošanas tradīcijas Latvijas Neatkarības kara laikā.
Ekspozīcijas daļā “Cēsis un Latvijas brīvības cīņas” atspoguļota gan Cēsu rotas dibināšana 1918. gada decembrī, gan igauņu un latviešu kopējās cīņas 1919. gada vasarā Cēsu kaujās, gan laiks kad Bermontiādes dienās Cēsis īsu brīdi bija Latvijas pagaidu galvaspilsēta. Ekspozīcijā parādīta arī Cēsu uzvaras pieminekļa vēsture.
Izlaušanās istabā “Cēsu kauju leģendas” spēles dalībniekiem stundas laikā jāatrod izeja. Izejas meklējumos jāizmanto atjautība, jārisina dažādas mīklas, jāievēro sakarības un jāatrod telpās paslēpti priekšmeti, kas nepieciešami, lai tiktu ārā no telpas. Ja grupai izdodas izlauzties pirms noteiktā laika beigām, ir uzvarēts. Spēlē var piedalīties 2-4 spēlētāji. Plašāka informācija par izlaušanās istabu.
1918. gada 8. decembrī Cēsu pilī nodibināta viena no pirmajām Latvijas bruņoto spēku vienībām Cēsu rota, kuras organizators bija virsleitnants Artūrs Jansons.
1933. gada 8. decembrī pie Cēsu Jaunās pils, kur tolaik atradās 8. Daugavpils kājnieku pulka štābs un garnizona virsnieku klubs, atklāja rotai veltītu piemiņas plāksni. Padomju okupācijas laikā plāksne noņemta. Bojāto plāksni ieguvis tēlnieks Kārlis Jansons un tā glabājusies viņa darbnīcā “Siļķēs” pie Cēsīm. Bojātā plāksne tagad aplūkojama Cēsu Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcijā.
1919. gada jūnijā pēc Cēsu kaujām Jaunajā pilī izvietojās Ziemeļlatvijas civilpārvalde.
Cēsu Brāļu kapi
Atrodas Cēsu Lejas kapsētā, Lenču iela 15, Cēsis.
Viena no nozīmīgākajām Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara piemiņas vietām Cēsīs ir Brāļu kapi Lejas kapos.
Kapos atrodas 1927.gadā atklātais Cēsu mākslinieka un domnieka Augusta Jullas (1872-1958) veidotais Brāļu kapu pieminekli, kas veltīts no 1915.gada līdz 1920.gadam Brāļu kapos apbedītajiem karavīriem.
Cēsu Lejas kapsētas Brāļu kapos apbedīti ap 200 karavīru. To vidū nezināms skaits Pirmajā pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku un krievu karavīri, kā arī vācu (10), poļu u.c. tautību karavīri. Šajos kapos Latvijas Atbrīvošanās cīņu laikā apglabāti 22 kritušie 5.(2.) Cēsu kājnieku pulka karavīri, kā arī 11 citās Latvijas armijas vienībās kritušie brīvības cīnītāji. Brāļu kapos atdusas arī 2 igauņi, 15 lielinieku upuri un arī latviešu sarkanie strēlnieki.
Dzelzceļa tilts pār Amatu
Atrodas Drabešu pagastā, Cēsu novadā, netālu no atpūtas vietas "Meža kaujas".
Redzams dzelzceļa tilts pār Amatu.
Dzelzceļa tiltam pār Amatu ir ļoti svarīga nozīme visā Neatkarības kara gaitā, jo te 1919.gada 5. jūnijā notika Igaunijas armijas bruņoto vilcienu pirmā kauja ar Baltijas landesvēra vienībām. Landesvērs, zinot, ka tuvojas bruņotais vilciens, nomīnēja dzelzceļa tiltu un ieņēma pozīcijas “Amatas” mājās upes krastā, esot gatavībā iespējamajai karadarbībai. Tilts pār Amatu bija robeža starp igauņu spēkiem un vāciešiem.
Vēsturiskās liecības par notikumiem pie Amatas tilta nav saglabājušās. Tā kā šajos notikumos latvieši nepiedalījās, nav viņu atmiņu stāstījumu, ir atmiņas no igauņu karavīriem, citiem avotiem. Var teikt, ka šī bija igauņu – amerikāņu kopīga kauja pret landesvēru, jo igauņu bruņotajā vilcienā atradās amerikāņu virsnieks, kurš vēlāk karoja arī 2.pasaules karā. Kopumā Cēsu kaujās piedalījās daudzi nākamie 2.pasaules kara virsnieki, komandieri, īpaši vācu pusē.
Igauņu bruņotais vilciens Cēsīs ieradies 1919.gada 2.jūnijā, dienu vēlāk devies uz Ieriķiem, kur notikušas sarunas ar landesvēru, kas bija bez rezultātiem, un 5.jūnijā, kad bruņotais vilciens atkal tuvojās Amatas tiltam, sākās sadursme ar vāciešiem. Bruņotais vilciens dienu vēlāk iesaistījās arī kaujās pie Cēsīm, kur palīdzēja Skolnieku rotas karotājiem, kuriem draudēja aplenkums. Lai arī vācieši centās izjaukt sliedes, lai nogrieztu vilcienam atkāpšanās ceļu, tam izdevās atkāpties pāri Raunas tiltam.
1919.gada naktī uz 23. jūniju, Cēsu kauju laikā, landesvērs pameta Cēsis un atkāpās uz Amatas upes līniju. Atkāpjoties vācieši nodedzināja Cēsu latviešu biedrības namu un uzspridzināja tiltu pār Amatu.
Связанные истории
Cēsu pulka Skolnieku rotas pieminekļa neparastais stāsts
1919. gada Cēsu kaujās piedalījās Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rota, kas kā kaujas vienība no 108 Valmieras un Cēsu skolu jauniešiem noformējās 5. jūnijā bijušajā Cēsu vācu proģimnāzijas telpās Dārza ielā (tagad Bērzaines iela 4). Jau naktī no 5. uz 6. jūniju, kādu stundu pēc pusnakts, bija trauksme un rotai deva pavēli iziet uz pozīcijām. Rota izgāja līnijā Mācītājmuiža – Meijermuiža, kas skaitījās svarīgākais kaujas iecirknis.
Cēsu pulka skolnieku rotai veltītais piemineklis pie bijušā Līvu pagasta nama
1919. gada Cēsu kaujās piedalījās Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rota, kas kā kaujas vienība no 108 Valmieras un Cēsu skolu jauniešiem noformējās 5. jūnijā Cēsu proģimnāzijas telpās. Jau naktī no 5. uz 6. jūniju, kādu stundu pēc pusnakts, bija trauksme un rotai deva pavēli iziet uz pozīcijām. Rota izgāja līnijā Mācītājmuiža – Meijermuiža, kas skaitījās svarīgākais kaujas iecirknis.
Pirmajā kaujā vairākus skolniekus ievainoja, bet valmierietis Edgars Krieviņš no ļoti smaga ievainojuma vēderā tajā pašā dienā nomira. Viņu 13. jūnijā ar kareivisku godu apglabāja Valmieras Pilsētas kapos. Edgaru Krieviņu pēc nāves apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni.
Cēsu kauju sākums, notikumu gaita un noslēgums
Gūtajai uzvarai Cēsu kaujās bija lemts kļūt par pagrieziena punktu latviešu un igauņu cīņā par savas valsts neatkarību. Šī uzvara pārvilka svītru Andrieva Niedras valdības un Vācijas ģenerāļa Rīdigera fon der Golca Baltijas iekarošanas plāniem. Tā vietā savu darbību Liepājā atjaunoja Kārļa Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdība.