Pa Igaunijas Brīvības cīņu pēdām

Pērnavā esošā pieminekļa meta (rasējuma) autors ir Amandus Ādamsons. Pieminekli Alevi kapsētā atklāja 1922. gada 16. jūlijā. Tēlnieku apglabāja blakus piemineklim 1929. gadā.

1945. gada 15. aprīlī pieminekli saspridzināja gabalos, kurus pēc tam apraka. Skulptūru, kas ataino zēnu ar ziedu vītni, vietējās vidusskolas audzēknes apraka 175 metrus no pieminekļa. Par laimi, kareivju kapi palika neskarti.

Piemineklis atrodas Neatkarības laukumā Pērnavas centrā. Tā autori Kārels Ēlma, Marts Āss un Miks Mutso pieminekli ir veidojuši no granīta, un tas tika atklāts 2008. gadā netālu no Endlas teātra kādreizējās atrašanās vietas.

“Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem” pirmo reizi tika publiski nolasīts 1918. gada 23. februārī no Endlas teātra balkona. Manifestu publicēja un Igaunijas Republikas dibināšanu...

Pērnavas apriņķa Tori baznīca tika celta 1854. gadā, un tai ir bijusi sarežģīta pagātne. Vācijas armija nodedzināja baznīcu, atkāpjoties no Sarkanās armijas 1944. gadā. Kad 1990. gadā sāka atjaunošanas darbus, baznīcas zālē jau bija izauguši koki. Baznīca tika iesvētīta 2001. gadā kā piemiņas vieta visiem Otrā pasaules kara upuriem, un tagad to dēvē par Igaunijas karavīru memoriālo baznīcu. Baznīcā tiek arī rīkoti koncerti.

Muzejs iekārtots vecās aptiekas ēkā Vīlandes centrā. Pamatekspozīcijā divos stāvos var iepazīt Vīlandes apriņķa vēsturi gadsimtu gaitā. Muzejā notiek arī unikālas pagaidu izstādes. Daļa no pamatekspozīcijas ir veltīta reģiona militārajai vēsturei: Pirmajam pasaules karam, Brīvības cīņām, Igaunijas Republikas neatkarības pasludināšanai un Otrajam pasaules karam. Muzejā var apskatīt militārās kolekcijas, tostarp pulkvežleitnanta Martina-Frīdriha Bergmana, pulkvežleitnanta Artūra Tenno un pulkveža Johanesa-Augusta Velerinda personīgās mantas, ieročus, dokumentus, medaļas un ordeņus. Te apskatāma arī medaļu kolekcija, kas tika uzieta muzeja remontdarbu laikā 1999. gadā un kas pieder Aizsardzības līgas Sakalas reģionālajai vienībai. Gan...

Šī ir daļa no aizsardzības līnijas Walk. Valgas aizsardzības līnija (Pastaiga) tika izbūvēta pa Väike Emajõe-Koiva upes līniju 1944. gada jūnija sākumā. Līnijas ziemeļu daļa beidzās pie Võrtsjerves ezera un stiepās no Pikasillas gandrīz līdz pat Ligastes muižai, kas atrodas pilsētas kreisajā krastā. Väike Emajõgi. Aizsardzības līniju veidoja divas aizsargjoslas, kas ik pa laikam sasniedza 10-12 kilometru dziļumu. Frontes līnija bija klāta ar dzeloņstieplēm un mīnu laukiem. Visi tilti uz Väike Emajõgi un Koivas upēm tika iznīcināti (lai gan Pikasilla un Jõgeveste tilti tika iznīcināti tikai 26. augusta pusdienlaikā), un visi tilti aiz aizsardzības līnijas bija gatavi iznīcināšanai...

Kauja pie Paju ciemata risinājās Igaunijas Brīvības cīņu laikā 1919. gada 31. janvārī, un tajā Igaunijas bruņoto spēku Tērbatas-Valgas armijas grupa cīnījās pret Sarkanās armijas latviešu strēlniekiem par Paju muižu. Igauņu spēki kaujā ieguva kontroli pār stratēģiski nozīmīgo Valgas pilsētu un tās dzelzceļa sliežu pārmijām. Kaujā nāvējošus ieguvumus guva Jūlijs Kuperjanovs, kurš vadīja igauņu ofensīvu.

Muzejs un tematiskais parks ir veltīti iekšzemes drošībai un Valgas un Igaunijas militārajai vēsturei. Šī ir lieliska vieta, kur rīkot vasaras nometnes ar aktivitātēm brīvā dabā un ekskursiju uz Otrā pasaules kara kauju norises vietu pie Mazās Emajegi upes. Nometnes dalībnieki mācās gatavot zirņu zupu (tas ir populārs ēdiens militārajās aprindās), izmantot maskēšanās sejas krāsas un orientēties mežos.

Muzejs un tematiskais parks ir veltīti iekšzemes drošībai un Valgas un Igaunijas militārajai vēsturei. Šī ir lieliska vieta, kur rīkot vasaras nometnes ar aktivitātēm brīvā dabā un ekskursiju uz Otrā pasaules kara kauju norises vietu pie Mazās Emajegi upes. Nometnes dalībnieki mācās gatavot zirņu zupu (tas ir populārs ēdiens militārajās aprindās), izmantot maskēšanās sejas krāsas un orientēties mežos.

Brīvības cīņās kritušo Dienvidigaunijas kareivju piemiņai veidotajā piemineklī attēlota nezināma kareivja statuja uz augstas pamatnes. Viņam pie sāniem karājas zobens, vienā rokā viņš tur karogu, bet otra roka ir izstiepta gaisā. Sākotnējo pieminekli atklāja leitnanta Jūlija Kuperjanova 31. dzimšanas dienā 1925. gada 11. oktobrī, bet padomju režīms to iznīcināja 1940. gada 21. septembra naktī. Pieminekli tā kādreizējā atrašanās vietā Kuperjanova ielā Valgā atklāja 2013. gada 16. augustā. Oriģinālo pieminekli 1925. gadā veidoja tēlnieks Amandus Ādamsons, kurš arī uzraudzīja bronzas skulptūras liešanas procesu Itālijā. Skulptūru pilnā izmērā atjaunoja tēlnieks Jāks Soanss. Restaurācijas darbus organizēja bezpeļņas organizācija “VIKP” (Pastāvīgā...

Pieminekli šajā Valgas kapsētā atklāja 1925. gada 11. oktobrī. Tas ir uzstādīts vienā no lielākajām Brīvības cīņās kritušo apbedījumu vietām. Šeit Zemes klēpī ir guldīti vairāk nekā 300 kareivju. Bet, tā kā visi apbedītie nav identificēti, uz pieminekļa ir tikai 154 vārdi. Taču tur ir minēts, ka šeit atdusas arī 152 vēl neidentificētās personas. 1940. gada septembrī pieminekli apgāza, taču to atkal uzslēja atpakaļ 1941. gada jūlijā. Pēc Otrā pasaules kara pieminekli vēlreiz nojauca un pēc tam apraka.