Pa Igaunijas Brīvības cīņu pēdām

Pērnavā esošā pieminekļa meta (rasējuma) autors ir Amandus Ādamsons. Pieminekli Alevi kapsētā atklāja 1922. gada 16. jūlijā. Tēlnieku apglabāja blakus piemineklim 1929. gadā.

1945. gada 15. aprīlī pieminekli saspridzināja gabalos, kurus pēc tam apraka. Skulptūru, kas ataino zēnu ar ziedu vītni, vietējās vidusskolas audzēknes apraka 175 metrus no pieminekļa. Par laimi, kareivju kapi palika neskarti.

Garnizona kapsētu atjaunoja 1987. gadā, un 1988. gadā izraka pieminekļa daļas (arī zēna un ziedu vītnes skulptūru). 1989. gada 24. februārī pieminekļa augšējā daļa, ko atrada apraktu pieminekļa sākotnējā atrašanās vietā, tika svinīgi jaunatklāta ar granīta plāksni, kurā iegravēts teksts: “1918.–1920. / Šeit 1922. gada 16. jūlijā tika atklāts piemineklis Brīvības cīņās kritušo piemiņai / Tēlnieks Amandus Ādamsons / Iznīcināts 1945. gadā / 24.02.1989. P.M.S.”

Visi pieminekļa un kapsētas atjaunošanas darbi norisinājās pa posmiem. Pieminekli atkal atklāja 1993. gada 17. jūlijā.

Piemineklis atrodas Neatkarības laukumā Pērnavas centrā. Tā autori Kārels Ēlma, Marts Āss un Miks Mutso pieminekli ir veidojuši no granīta, un tas tika atklāts 2008. gadā netālu no Endlas teātra kādreizējās atrašanās vietas.

“Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem” pirmo reizi tika publiski nolasīts 1918. gada 23. februārī no Endlas teātra balkona. Manifestu publicēja un Igaunijas Republikas dibināšanu izsludināja galvaspilsētā Tallinā 24. februārī, nododot visu varu Igaunijas Glābšanas komitejai un vēlāk — Pagaidu valdībai. 1918. gada 24. februāri joprojām svin kā Igaunijas Republikas neatkarības dienu.

Otrā pasaules karā teātra ēka tika pamatīgi bojāta, un vēlāk to nojauca.

Piemineklī ir attēlots vēsturiskā teātra balkons tā reālajā izmērā. Uz balkona sienas ir iegravēts neatkarības manifesta teksts gan oriģinālajā vecajā drukā, gan antīkvas burtveidolā, gan Braila rakstā.

Pērnavas apriņķa Tori baznīca tika celta 1854. gadā, un tai ir bijusi sarežģīta pagātne. Vācijas armija nodedzināja baznīcu, atkāpjoties no Sarkanās armijas 1944. gadā. Kad 1990. gadā sāka atjaunošanas darbus, baznīcas zālē jau bija izauguši koki. Baznīca tika iesvētīta 2001. gadā kā piemiņas vieta visiem Otrā pasaules kara upuriem, un tagad to dēvē par Igaunijas karavīru memoriālo baznīcu. Baznīcā tiek arī rīkoti koncerti.

Tori Brīvības cīņām veltītā pieminekļa autors bija Antons Starkopfs. Pieminekli atklāja 1923. gadā, bet uzspridzināja 1945. gadā. Atjaunotais piemineklis tika atklāts 1989. gada 30. septembrī. Tajā ir iekalti 73 kritušo vārdi: par 21 vairāk nekā sākotnējā piemineklī.

Amandus Ādamsona veidotais piemineklis Sūrejāni kapsētā tika atklāts 1926. gada 24. jūnijā. Tajā attēlots senais igauņu karavadonis Lembits, kurš, kaut arī ievainots, tur zobenu augstu paceltu gaisā. Pieminekli nojauca 1941. gadā un vēlreiz 1950. gadā. To no jauna atklāja 1990. gada 23. jūnijā. Pēc pirmās nojaukšanas Lembita bronzas statuja tika novietota vietējai izpildkomitejai piederošā angārā, un to sākotnējā vietā atgrieza vācu okupācijas laikā. Kad pieminekli otrreiz nojauca 1950. gadā, bojāto bronzas skulptūru, kurai vairs nebija vienas rokas, nodeva Vīlandes muzejam. Jauna bronzas skulptūra pieminekļa atjaunošanai tika izlieta 1990. gadā.