Dzīve Igaunijā Padomju okupācijas laikā

Komunisma upuru memoriāls atrodas Mārjamē apkaimē Tallinā un ir veltīts komunistiskā režīma upuru piemiņai. Otrā pasaules kara un okupācijas režīma īstenotā terora rezultātā Igaunija zaudēja piekto daļu iedzīvotāju. Memoriāls ir veltīts vairāk kā 75 000 padomju varas noslepkavotajiem, ieslodzītajiem un deportētajiem igauņiem. Memoriālam ir divas daļas: “Ceļš” ar upuru vārdu plāksnītēm un simbolisks “Mājas dārzs” ar informatīviem aprakstiem un akmens plāksnēm terora atceres vietās.

Muzejs kopš 2001. gada atrodas 19. gadsimta vidū celtajā vēsturiskajā Vīmsi muižā un pilda Igaunijas militārās vēstures mantojuma pētniecības, glabāšanas un eksponēšanas uzdevumu. Tā priekšteči bija Igaunijas Brīvības kara muzejs (dibināts 1919. gada 19. janvārī) un Ģenerāļa Laidonera muzejs, kurš ar Vīmsi pašvaldības rīkojumu tika iekārtots muižā 1993. gadā. Padomju okupācijas gados muižu izmantoja jūras spēku izlūkošanas vienība. Padomju armijai izvācoties, ēka tika atstāta bēdīgā stāvoklī. Muzejs tika nodibināts ar aizsardzības ministra Jiri Luika 2001. gada 26. februāra rīkojumu. Kopš tā laika muzejs darbojas Aizsardzības ministrijas paspārnē. Pamatekspozīcija stāsta par kariem Igaunijas teritorijā un svešzemju kariem, kuros piedalījušies igauņi. Daļa no ekspozīcijas ir veltīta armijas virspavēlniekam Johanam Laidoneram, kurš bija muižas saimnieks no 1923. līdz 1940. gadam. Militārās tehnikas angārā blakus muzeja galvenajai ēkai var apskatīt dažādus artilērijas elementus un transportlīdzekļus.

Brīvības cīņām veltītais piemineklis ir 23,5 metrus augsts un ir izgatavots no 143 stikla paneļiem. Tā galā atrodas Brīvības krusts. Pieminekļa autori ir Rainers Sternfelds, Andri Laidre, Kadri Kiho un Anto Savi. Tas ir veltīts visiem, kuri cīnījušies par Igaunijas brīvību un neatkarību. Jau pirms Otrā pasaules kara bija iecere Brīvības laukumā Tallinā uzstādīt Brīvības cīņu pieminekli, bet to neizdevās īstenot. Šis piemineklis tika atklāts 2009. gada 23 jūnija pirmajās minūtēs.

Muzejs iekārtots agrākā Iekšlietu Tautas komisariāta un VDK štāba pagrabtelpās Tallinas centrā.

Ēkā ar adresi Pagari iela 1 atradās viens no padomju laikā zināmākajiem un baisākajiem iepriekšējās izmeklēšanas izolatoriem. Šeit tika spīdzināti un ieslodzījumam vai nāvessodam notiesāti daudzi igauņu politiķi, valsts ierēdņi, intelektuāļi, Brīvības cīņu veterāni un pat vienkāršie iedzīvotāji. Kameras ir saglabājušas savu veidolu kā komunistiskā terora simbols, un tagad tās ir pieejamas apmeklētājiem. Muzejs sastāv no diviem koridoriem, sešām ieslodzīto kamerām un vienas vieninieka kameras jeb karcera. Pamatekspozīcija “VDK ēkas vēsture” atgādina par šeit pastrādātajiem režīma noziegumiem.

Pašai ēkai ir bijusi interesanta pagātne. Šis 1912. gadā celtais dzīvojamais nams Brīvības cīņu laikā bija Igaunijas Pagaidu valdības galvenā mītne un armijas virspavēlniecības štābs. Savukārt līdz 1940. gadam šeit atradās Igaunijas Republikas Kara ministrija. 1991. gada martā tur tika iekārtots Igaunijas Valsts policijas galvenais birojs. Šobrīd nams Pagari ielā 1 atkal ir kļuvis par dzīvojamo ēku.

Viru viesnīca Tallinā ir celta 1972. gadā. Arī ārzemniekiem paredzētajai viesnīcai bija jāpakļaujas valsts drošības iestāžu (piemēram, VDK) prasībām.

Muzejā var iepazīt ko vairāk nekā tikai vienas viesnīcas un VDK vēsturi. Šī ir kā dārgumu lāde ar stāstiem par divām dažādām pasaulēm: vienu, kura galvenokārt pastāvēja “uz papīra” un vēstīja par laimīgajiem padomju ļaudīm, kuri dzīvoja draudzībā un pārticībā un kurus vadīja gudru, visvarenu vīru grupa vietā, ko nekad neskāra nekādi negadījumi vai katastrofas, un otru — reālo pasauli, kur dzīve bija pavisam citādāka un daudz skarbāka.

“Vabamu” muzejs atrodas Tallinas centrā. Šis privātais muzejs tika atvērts 2003. gadā, un tas ir veltīts Igaunijas vēsturei laikposmā no 1940. līdz 1991. gadam. Muzejs atsauc atmiņā nesenās vēstures stāstus, izceļot gan brīvības vērtību, gan tās trauslo dabu.

Pamatekspozīcija un muzejā rādītās filmas vēsta par padomju okupāciju, represijām, nacionālo pretošanās kustību un Dziesmoto revolūciju.

Pamatekspozīcijai “Brīvībai nav robežu” ir piecas tematiskās daļas: “Necilvēcība”, “Trimdā”, “Padomju Igaunija”, “Atjaunošana” un “Brīvība”. Muzeja apmeklētāji var izmantot audiogidu (igauņu, krievu, angļu, somu, vācu, franču vai spāņu valodā), kas ļaus tiem izbaudīt iespaidīgu un retrospektīvu vēstures ekskursiju. Ir pieejamas arī aktivitātes bērniem, lai muzeja apmeklējums kļūtu par neaizmirstamu piedzīvojumu visai ģimenei.