“Vēstures sliedēs” – uz Hāpsalu Lēnemā novadā

Piemineklis atrodas Risti mazpilsētā pie dzelzceļa stacijas. Viljara Ansko veidotais piemineklis tika atklāts 1999. gadā, un tas ir veltīts visiem deportētajiem Rietumigaunijas iedzīvotājiem.

Risti stacija, pēdējā pietura Lēnes apriņķī, bija vieta, no kurienes uz Sibīriju deportēja ne tikai daudzus vietējos iedzīvotājus, bet arī cilvēkus no Pērnavas un Rapjas apriņķa, kā arī Hījumā un Vormsi salām. Kopumā no šīs stacijas izsūtīja 3000 cilvēku kopā ar Lēnes apriņķī apcietinātajiem. 13 metrus augstais piemineklis ir uzstādīts uz nelielas dzelzceļa platformas ar akmens kāpnēm abos galos. No platformas augšup sniedzas četras sliedes, un tās savieno no sliedēm veidots dubultkrusts. Krusts ne tikai godina nesenā pagātnē notikušo represiju upuru piemiņu, bet arī simbolizē Risti kā dzelzceļa pilsētas vēsturi.

Pirmais piemineklis tika atklāts Nevas ciemā 1928. gada 9. septembrī, lai pieminētu Neatkarības karā kritušos vai pazudušos pagasta iedzīvotājus. Tas bija Vasalemmas kaļķakmens kenotāfs ar frontonu, uzmontēts uz cokola un vainagots ar latīņu krustu. Pieminekli iznīcināja padomju okupācijas spēki kādu laiku pirms Otrā pasaules kara. Tas tika atklāts no jauna 1989. gada 6. augustā. Restaurācijas darbu laikā piemineklim tika pievienoti divi kenotāfi ar Otrā pasaules kara kritušo un komunisma upuru vārdiem. Sākotnējam piemineklim bija iegravēti arī Pirmajā pasaules karā kritušo vārdi.

Metāla vainagi, kas kādreiz bija novietoti pie pieminekļa, tika atgūti no kapu kapelas bēniņiem 2018. gada pavasarī. Daļēji saglabājusies lente uz viena no vainagiem vēsta: "...kritušos karavīrus piemin Nevas ticīgie."

Visticamāk, tas bija vainags, ko atklāšanai 1928. gada 9. septembrī atnesa Nevas draudze. Otrs vainags – lauru zari ar sudrabainām lapām un vienu dominējošu ziedu – atgādina vecā fotoattēlā redzamo.

Šis tēlnieka Voldemāra Mellika veidotais piemineklis tika atklāts 1924. gada 1. novembrī. Pieminekļa izmaksas sasniedza 746 000 marku, kas nebija maza summa. To daļēji finansēja ziedojumi, Mellikam vairākkārt atlikot to izgatavošanas termiņu. Piemiņas zīme Lēnes apriņķī kritušajiem, tas ir no dolomīta akmens lauku stilā veidots obelisks, kas balsta reljefu, kurā attēlots uzmanības pozīcijā stāvošs karavīrs. Tas tika nojaukts 1941. gada 19. jūnijā vietējās izpildkomitejas priekšsēdētāja Evalda Kāra vadībā. Pēc nojaukšanas vietā izveidoja puķu dobi ar ziliem, tumši ziliem un baltiem ziediem (atgādinot Igaunijas karoga krāsas), kas tika ātri izrauti. 1942. gada ziemā šeit tika uzstādīts no ledus cirsts piemineklis. Piemineklis tika atkārtoti atklāts 1994. gada 27. novembrī. Pilnībā restaurēto pieminekli veidoja tēlnieks Vambola Mets, un tas tika atkal finansēts ar Hāpsalu laipno iedzīvotāju ziedojumiem.

Muzejs ir iekārtots 20. gadsimta sākumā celtā dzelzceļa stacijā, kas apkalpoja dzelzceļa līniju, kura ved uz Hāpsalu kūrortu.

Muzeju atklāja 1997. gadā. Tajā var iepazīt Igaunijas dzelzceļa un sakaru līdzekļu attīstības vēsturi pusotra gadsimta garumā. Līdztekus nokalpojušām lokomotīvēm apmeklētāji muzejā var sastapt laipno stacijas pārvaldnieku, aplūkot senlaicīgo “Ericsson Skeleton” tipa telefonu un apmeklēt stacijas pasta nodaļu.

Āra ekspozīcijā var apskatīt arī Otrā pasaules kara vācu lokomotīvi.