Padomju okupācija Rīgā un Latvijā
1. diena.
73 km
Brīvības iela - Sigulda - Līgatne - Skaļupes
Praktiskā informācija
Maršrutu var veikt ar kājām vai ar pilsētas sabiedrisko transportu, kas kursē pa Brīvības ielu.
- Starts: “Stūra māja”.
- Finišs: Skaļupes.
- Ilgums: ap 4 - 5 stundas.
- Papildus iespējas: Maršrutu var apvienot ar vēl kādu no Rīgas apskates objektiem.
Izglītojošas programmas: Latvijas Okupācijas muzeja piedāvājums skolēniem (9.–12. klase):
1. Nodarbības muzejā (50–75 min, līdz 20 skolēniem):
Klusēt nedrīkst domāt – par domāšanu, izvēlēm un atbildību okupācijas apstākļos.
Pretošanās – par pretestības formām okupācijas laikā.
Karoga stāsts – Latvijas valsts simbolu nozīme un vēsture.
Izdzīvot Ziemassvētkus – ikdienas izdzīvošana represiju apstākļos (7.–9. kl.).
2. Tiešsaistes nodarbības (60–75 min, līdz 25 skolēniem vai neierobežoti):
Deportācijas. Ģimeņu stāsti – personīgi likteņi deportāciju kontekstā.
Padomju deportācijas. Ar bērna acīm – deportāciju pieredze bērnu skatījumā.
Ekskursija: No okupācijas līdz brīvībai – pārskats par 20. gs. vēsturi.
Propaganda. Karš Ukrainā – propagandas mehānismi un mūsdienu konteksts.
Par savu zemi jāstāv. Barikāžu laiks – 1991. gada notikumi un pilsoniskā drosme.
Apskates objekti
Latvijas Okupācijas muzejs
Latvijas Okupācijas muzejs aicina izzināt Latvijas okupācijas stāstu no 1940. līdz 1991. gadam par Padomju Savienības un nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas režīmu valdīšanu.
Ekspozīcijas koncepcija, dizains un realizācija – dizaina birojs H2E.
Ekspozīcija atklāta 2022. gada 30. maijā.
www.okupacijasmuzejs.lv
+371 67229255
Stūra mājas izstāde "Čekas vēsture Latvijā"
Atrodas Rīgā, Brīvības un Stabu ielu krustojumā.
1911. gadā būvētais nams ir viens no skaistākajiem Rīgā. Tautā saukts par “Stūra māju”, ir baisākais Padomju okupācijas režīma simbols Latvijā. “Čeka” bija īpaši represīva struktūra - viens no PSRS varas balstiem. Tās darbība Latvijā cieši saistīta ar ēku Brīvības un Stabu ielas stūrī.
“Stūra mājā” čeka darbojās okupācijas laikā no 1940.gada līdz 1941. gadam un atkal, sākot no 1945.gada līdz 1991. gadam. Politiskās vajāšanas tiešā veidā skāra ap desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. Padomju varas pretinieku apkarošana turpinājās arī pēc 2. pasaules kara. Čekas darbības metodes nedaudz mainījās pēc Staļina nāves. Fizisku mocīšanu nomainīja psiholoģisks terors. Vairākums čekas aģentu bija latvieši (52%). Krievi bija otrā lielākā grupa - 23,7 %. 60,3% aģentu nebija Komunistiskās partijas biedri. Augstākā izglītība bija 26,9% aģentu. Sistēma bija veidota, lai iesaistītu vietējos iedzīvotājus un tādējādi panāktu kontroli pār sabiedrību. Čekas darbības metodes Latvijā nav pilnībā izpētītas. Darbinieku saraksti un dienesta lietas atrodas Krievijā. Latvijas varas iestādēm un pētniekiem tās nav pieejamas.
Mūsdienās var aplūkot Latvijas Okupācijas muzeja izstādi par “čekas” darbību Latvijā. Kopā ar gidu var izstaigāt cietuma kameras, gaiteņus, pagrabu un iekšpagalmu.
