Aukstā kara un padomju okupācijas mantojums Žemaitijā

Muzejs atrodas Priekulē, Klaipėdos ielā (ir norādes ceļazīme). Muzejs ir izvietots bijušajās Austrumprūsijas žandarmērijas iecirkņa ēkās. Tās tika būvētas 1909. gadā pēc tipveida projekta. Pēckara periodā ēkās atradās padomju represīvās struktūras: 1945.–1950. gadā te bija VDTK-IeM-VDK Priekules pagasta apakšnodaļa, 1950.–1953. gadā – VDK Priekules rajona nodaļa, 1946.–1953. gadā – Priekules iznīcinātāju štābs. Galvenajā bijušā pagasta ēkā un tās pagrabstāvā tika pratināti un spīdzināti cilvēki, bijušajā saimniecības ēkā – ieslodzīti aizturētie, vēl citā ēkā – samesti nogalināto cilvēku līķi. Pēc tam līķus apraka turpat dārzā vai aizveda un izgāza Druķu kūdras purvā. Muzejs šajās telpās atrodas kopš 2006. gada. Ekspozīcijas galvenās tēmas ir pēckara pretošanās cīņas un deportācijas šajā Klaipēdas novadā. Muzejam ir arī brīvdabas ekspozīcija: deportācijas vagons un partizānu bunkura kopija. Muzeja teritorijā ir izveidotas piemiņas zīmes: uzcelta kapela, tautas mākslinieku veidotas koka skulptūras, masu kapa vietā atrodas memoriāls.

Ekspozīcija atrodas Klaipēdas centrālajā daļā. Kad 1940. gadā padomju vara okupēja Lietuvu, Klaipēda un apgabals jau bija Vācijas Reiha sastāvā. 1945. gada janvārī Klaipēdu ieņēma Sarkanā armija. Saskaņā ar kara komandanta reģistrācijas datiem, pilsētā tobrīd bija palikuši tikai 28 civiliedzīvotāji. Tā Klaipēdā sākās jauns padomju periods. Vienu represīvo režīmu nomainīja cits. Ekspozīcijas “Sovietmečio pėdsakais” (“Pa padomju laika pēdām”) mērķis ir atspoguļot padomju laiku un deviņdesmito gadu beigās sāktās pārmaiņas, palīdzēt izprast sarežģīto padomju gaisotni. Ekspozīcija stāsta par jaunajiem iedzīvotājiem, “sociālistiskās” Klaipēdas celtniecību, padomju ideoloģijas un propagandas centieniem, tiekšanos iznīcināt visu tautisko, pilsonisko, kā arī reliģisko apziņu. Tiek atklāti dažādi stāsti un tēmas: padomju laika inteliģenta dzīvojamās istabas interjera ekspozīcija ilustrē tā laika cilvēku dzīves ikdienu; improvizēts “sarkanais stūrītis” un padomju lozungi atspoguļo padomju propagandas metodes un banalitāti; datorterminālī tiek parādīta Klaipēdas Marijas Miera Karalienes baznīcas būvniecība un tās liktenis 1957.–1963. gadā utt.

Mazās Lietuvas vēstures muzeja muzejā ietilpstošā izstāde “Muziejus 39/45” stāsta par Otrā pasaules kara notikumiem Klaipēdā un reģionā. Muzejs atrodas zem vaļņa bijušās Klaipēdas pils austrumu pusē, kur kara laikā vācu karaspēks bija izveidojis sprāgstvielu noliktavu.
Muzeja ekspozīcija ir moderna un apmeklētājiem saistoša: ekspozīcija sastāv no četrām zālēm, kas atspoguļo dažādus kara laika periodus, un zālēs ir uzstādīti 13 interaktīvie punkti. Zālē “Klaipēda kara priekšvakarā” ir apskatāmi vēsturiski dokumenti un fotogrāfijas, savukārt tā laika radikālās pārmaiņas Eiropā ir aprakstītas oriģinālā animētā kartē. Zāle “Klaipēdas ieņemšana” atspoguļo Klaipēdas un tās iedzīvotāju ļoti traģisko vēsturi, savukārt otrajā zālē “Klaipēda pēc kara” ir instalācija, kas piemin pilsētas nojauktās baznīcas. Pēdējā zālē – Atmiņu zālē – ir izvietota simboliska sešus metrus gara kariete ar stikla jumtu, zem kuras ir apskatāmi vairāki vienkārši sadzīves priekšmeti, kas savulaik piederējuši gan vācu karavīriem, gan Klaipēdas civiliedzīvotājiem. Stikls ir pārklāts ar smilšu slāni, tāpēc, lai redzētu eksponātus, smiltis ir jānotīra ar pirkstiem.

Pretmīnu kuģis-muzejs M52 “Sūduvis” atrodas Klaipēdas Karališkoji Danės krastmalā blakus Pils tiltam. “Lindau” mīnu traleru klases kuģis, kas būvēts 1956.– 1958. gadā Rietumvācijā. Šādu kuģu uzdevums ir jūras mīnu atklāšana un iznīcināšana. Tādēļ kuģa korpuss bija izgatavots no Brazīlijas ozola, klājs – no tīkkoka, bet mehānismi – no nemagnētiska metāla. No 1958. līdz 1999. gadam kuģis piederēja Vācijas Jūras kara flotei un tā nosaukums bija M1071 “Koblenz”. 1978.– 1979. gadā tas no mīnu tralera tika pārveidots par mīnu meklēšanas kuģi (mednieku).

1999. gadā kuģis tika nodots Lietuvas Jūras spēkiem. Jūras spēku kuģiem tradicionāli tiek doti Lietuvas vēsturisko reģionu nosaukumi, tādēļ arī saņemtajam kuģim tika dots vārds M52 “Sūduvis”. Kuģis kalpoja Lietuvai 22 gadus, piedaloties starptautiskās un valsts mēroga mācībās un operācijās. 2021. gadā kuģis beidza dienestu Lietuvas Jūras spēkos un tika nodots Lietuvas Jūras muzejam. Pēc tam M52 “Sūduvis” tika atvērts publiskai apskatei un pielāgots muzeja un izglītības vajadzībām. Eksponējamajam kuģim ir autentisks darbspējīgs aprīkojums.

Parks atrodas Klaipēdā starp K. Donelaičio, Liepų, Trilapio un S. Daukanto ielu. Skulptūru parks Klaipēdā ir daudzslāņains pilsētas un pasaules vēstures liecinieks. Kapsēta, parks, memoriāls, vieta mākslai – to visu un vēl vairāk var izvietot vienā teritorijā. 1944.–1945. gadā Lietuvā atkal savas pozīcijas nostiprināja padomju okupanti, bet Klaipēda palika bez saviem vecajiem iedzīvotājiem. Kādreiz jaunā, bet tagad jau vecā pilsētas kapsēta bija atstāta novārtā. Visbeidzot 1977. gadā tā tika likvidēta un tur ierīkots Skulptūru parks un uzsākta mākslas darbu uzstādīšana. Mūsdienās parks ir pazīstams kā Lietuvas nobriedušā modernisma skulptūru brīvdabas galerija. Tiek eksponēti 116 darbi, kas tapuši padomju laikā (1977–1989). Līdzās mākslas darbiem un senās kapsētas reliktiem, te atrodas arī pieminekļi:

• Klaipēdas 1923. gada sacelšanās notikumam veltīts memoriāls (1925);

• memoriāls Otrā pasaules kara Padomju Savienības karavīriem (1949–1980), kura daļa tika demontēta 2022. gadā pēc Krievijas kara sākuma pret Ukrainu;

• piemiņas akmens Klaipēdas novada vecajiem iedzīvotājiem – memelenderiem (1992).

Ar piemiņas zīmēm ir godināti arī Francijas-Prūsijas kara gūstekņi francūži, Pirmā pasaules kara Vācijas impērijas karavīri, Neatkarīgās Lietuvas karavīri, Otrā pasaules kara karagūstekņi beļģi, poļi un francūži.