No Kurzemes katla kauju vietām līdz padomju mantojuma piedzīvojumam Dundagā

Par karadarbības norisi Kurzemes cietoksnī un tālākajiem latviešu karavīru likteņiem bagātīgi un saistoši stāsta muzeja ekspozīcija (vienīgais Kurzemes cietoksnim veltītais muzejs). Savukārt brīvdabas ekspozīcijā var izstaigāt un apskatīt restaurētos kara laika ierakumus, bunkurus un smago kara tehniku.

Darba laiks:

Pirmdiena - Otrdiena - slēgts

Trešdiena - Sestdiena - 10:00 - 17:00

Svētdiena - 10:00 - 15:00

Vēlams iepriekš sazināties pa tālruni 29442311.

Rīgas - Liepājas šosejas malā Brocēnos, Cieceres ezera krastā, blakus stāvlaukumam apmeklētājus gaida atpūtas kuģītis “Zezer”, kas piedāvā iespēju iepazīt Cieceres ezeru un noklausīties kapteiņa vai audiogida stāstījumu četrās valodās (latviešu, lietuviešu, angļu un krievu) par ezeru un 2.Pasaules kara norisēm tā tuvumā, tranšejām abos ezera krastos un uz Ozolu salas un nogrimušo tanku ezerā, kā arī par to, kas atrodas Cieceres ezera krastos, par Brocēnu pilsētu, tās attīstību un mūsdienām. Kuģītis piedāvā dažāda veida braucienus - izzinošos, publiskos, individuālos un korporatīvos, kā arī svinēt dzīves īpašos mirkļus. 

Atrodas Tukuma novadā, Lestenē iepretim Lestenes baznīcai.

Piemiņas izstāde ir jauns tūrisma objekts, kas tapis pašiniciatīvas ceļā, lai izglītotu par 2. pasaules kara notikumiem “Kurzemes cietoksnī”. Ekspozīcijas galvenā uzmanība ir veltīta 3. Kurzemes lielkaujai jeb Ziemassvētku kaujām. Tas ir viens no dramatiskākajiem un interesantākajiem Eiropas militārās vēstures notikumiem.

2. pasaules kara beigās Latvijas teritorijā bija izveidojusies savdabīga situācija. Kurzemē atradās Vācijas armijas spēki, kurus Sarkanā armija centās likvidēt vai nepieļaut to iesaistīšanu kaujās Austrumprūsijā vai Berlīnes apkārtnē. “Kurzemes cietoksnis” – visbiežāk sastopamais apzīmējums, lai raksturotu kaujas Kurzemē no 1944.gada līdz 1945.gadam. “Kurzemes lielkaujas” bija Vācijas armijas karadarbība Sarkanās armijas vērienīgo uzbrukumu atvairīšanai. 3. Kurzemes lielkauja jeb Ziemassvētku kaujas norisinājās no 21. līdz 31. decembrim, kur aktīvi piedalījās arī latviešu leģionāri.

Mūsdienās var aplūkot izstādi, kas iekārtota Lestenes baznīcas vecajā krogā. Ekā ar ieeju no pagalma puses, Latviešu Virsnieku apvienības vīri kapteiņa Jāņa Slaidiņa vadībā ierīkoja zemzemes bunkuru, kādi reiz ierakumos tika būvēti, piemēram, pirms Ziemassvētku kaujām. Bunkurā atrodas pašu taisīta krāsns no vācu benzīna mucas, lāvas, 3 manekeni, kas ieģērbti leģionāru formās, autentiski ieroči un sadzīves priekšmeti.

Līdzās atrodas latviešu leģionāru Brāļu kapi un Lestenes baznīca, kurā savulaik bija ievainoto leģionāru lazarete.

Ekskursijas Lestenes baznīcā var pieteikt pie Lestenes evanģēliski luteriskās baznīcas draudzes priekšnieces Ingunas Kokinas, tālrunis +371 29993743 (ieeja par ziedojumiem).

Iespējams pieteikt pārgājienus pa kauju norises vietām ar Latvijas Virsnieku apvienības kapteini Jāni Slaidiņu, tālr.: +371 26522079.

Atrodas Tukuma novadā, Lestenē, līdzās baznīcai.

Brāļu kapu izveide Lestenē aizsākās 1998. gadā. Tā ir otra lielākā karavīru kapsēta Latvijā, kur vienkopus apglabāti vairāk nekā 1300 latviešu leģionāri. Tikai pēc Latvijas Republikas atjaunošanas bija iespēja no dažādām vietām pārapbedīt 2. pasaules karā kritušos latviešu karavīrus.

Latviešu leģions bija Vācijas armijas kaujas vienība, kas formēta galvenokārt no pretlikumīgi mobilizētiem Latvijas iedzīvotājiem. Karavīri savu atrašanos leģionā uztvēra kā cīņu par Latvijas neatkarības atjaunošanu, neraugoties uz to, ka tā notika Vācijas bruņoto spēku rindās un Vācija bija okupējusi Latviju. Cita militāra spēka, kas varētu aizkavēt padomju okupācijas atgriešanos, nebija. Latviešu leģionāri cīnījās pret Sarkano armiju, kura bija likvidējusi Latvijas neatkarību, iznīcinājusi tās armiju un veikusi noziegumus pret civiliedzīvotājiem. Vācijas armijas rindās cīnījās ap 110 000–115 000 karavīru, apmēram 30 000–50 000 no viņiem savas dzīvības atstāja kauju laukos.

Mūsdienās Lestenē var aplūkot Brāļu kapus, kam līdzās atrodas Lestenes baznīca. Tā ir izcils baroka sakrālās mākslas piemērs. Senajā baznīcas krogā var iepazīties ar Latviešu leģiona vēsturei veltītu ekspozīciju. Brāļu kapu centrālo tēlu "Dzimtene - Māte - Latvija" veidojusi tēlniece Arta Dumpe. Netālu atrodas Lestenes muiža, kas pirms 2. pasaules kara piederēja Latvijas armijas ģenerālim Mārtiņam Hartmanim.

Ekskursijas Lestenes baznīcā var pieteikt pie Lestenes evanģēliski luteriskās baznīcas draudzes priekšnieces Ingunas Kokinas, tālrunis +371 29993743.

Krogs atrodas Jaunpils pilī, kura celta 1301. gadā kā Livonijas ordeņa cietoksnis, ko no trim pusēm apņem dzirnavu dīķis. Vēlākajos gados pili pārveidoja, pielāgojot to muižkungu vajadzībām. Mūsdienās pils ir tūristu mītne ar plašu piedāvājumu pils viesiem – viesnīcu, ekskursijas, krodziņu, telpas svinībām u.c. pakalpojumiem. Krodziņa ikdienas ēdienkartē viduslaiku ēdieni mijas ar tradicionālo latviešu virtuvi. Ēdienu riktēs ietilpst tādi ēdieni kā lēcu zupa ar gaļas bumbām, švābu siera zaļās klimpas, vērša mēle ar meža veltēm, gozēts cāļa stilbs ar plūmēm, strauta forele ar pētersīļu mērci un citi gardi ēdieni. Jau izsenis krogs ir pazīstams ar saviem viduslaiku mielastiem, kas nav tikai maltīte, bet ir īsts piedzīvojums draugu, ģimenes un kolēģu lokā viduslaiku gaisotnē. To īpaši ir iecienījušas gan latviešu, gan ārvalstu grupas. Maltīte ir īpaša - tā ēdama gan ar koka karotēm, gan ar rokām. 

Krodziņš „Četri vēji” atrodas Rīgas - Liepājas autoceļa (A9) 72. km. Krodziņā tiek piedāvāti dzīvās mūzikas vakari.

Latviešu virtuve: Vidzemes salāti, siļķe ar biezpienu un krējumu, pelēkie zirņi ar speķi, sautēti kāposti ar desiņām, kāpostu tīteņi, kartupeļu pankūkas, maizes zupa, rupjmaizes kārtojums.

Īpašais ēdiens: „4 vēji” – cūkgaļa ar štovētiem kāpostiem un kartupeļiem uz karstas pannas.

Krogs "Aitiņlauvas" atrodas Rīgas - Liepājas autoceļa (A 9) 22. kilometrā. Kroga „rozīnīte” ir ēdieni, kas gatavoti no meža veltēm. Interjers veltīts medniecības tematikai. Blakus izvietots aploks ar dambriežiem.

Latviešu virtuve: buka cepetis, mežacūkas cepetis, brieža šķiņķa steiks, jēra cepetis, pildīta strauta forele.

Neliela viesnīca Saldus centrā. Katrā istabā atsevišķa vannas istaba. Viesnīcā atrodas restorāns "Stikla pērlīšu spēle", kur šefpavārs piedāvā gan Latvijas, gan starptautisko virtuvi. Numuriņos minibārs, TV  un bezmaksas Wi-fi. Pieejama bezmaksas autostāvvieta.

Atjaunotais 16. gs muižas komplekss atrodas 20km attālumā no Saldus. Viesiem atpūtas komplekss piedāvā nakšņošanu dažāda tipa numuriņos un brīvdienu mājās līdz 150 pers., telpas svinībām līdz 200 pers., plašu teritoriju sporta spēļu organizēšanai, dažāda rakstura ēdināšanas pakalpojumus, kā arī pirtiņu ar slidkalniņu nelielām kompānijām un romantiskiem vakariem - divatā. Skolēnu un pieaugušo grupām izstrādātas dažādas ekskursiju programmas. Vasaras sezonā īpaši ģimenēm atpūta mierpilnā vidē - labiekārtotā brīvdienu namiņā, izmantojot bezmaksas muižas aktivitātes.

Cieceres ezerā uz pussalas māja ar kamīnzāli un pirti viesībām un semināriem līdz 30 personām. Piedāvā 4 apkurināmas kotedžas, kas ļauj uzņemt, atpūsties gribētājus jebkurā gada laikā – gan vasarā, gan arī bargā ziemā. Laba vieta makšķerēšanai, izbraucieniem ar laivu, katamarānu. Organizē jogas nometnes, sporta svētkus, bērnu nometnes un dažādas svinības. Ir sporta laukumi futbolam, basketbolam, volejbolam. Ekskursijas pa ezeru un salu. Pieejamas arī telšu vietas un kempera pieslēguma vieta.