Pa mežabrāļu pēdām Latvijā un Igaunijā

Izveidots partizānu bunkurs, kurā var mazliet piedzīvot partizānu sajūtas, apskatīt  partizānu personīgās mantas, ieročus, fotogrāfijas. Stāsti un atmiņas filmās par nacionālo partizānu cīņu pēc 1945. gada.

Latvijas nacionālie partizāni jeb mežabrāļi bija mazas, bruņotas vietējo iedzīvotāju grupas, kas patstāvīgi cīnījās pret PSRS okupācijas režīmu Latvijas teritorijā no 1944. līdz 1956.gadam. Tie bija cilvēki, kuri nevarēja vai nevēlējās dzīvot Padomju savienībā un bija spiesti slēpties mežos. Kopā Latvijā darbojās apmēram 20193 mežābrāļi.

Bunkurs izveidots, izmantojot bijušo mežabrāļu stāstus un atmiņas par dzīvi mežos, slēpjoties un cīnoties par neatkarīgu Latvijas valsti. Bunkurā iekārtota bruņojuma un sadzīves priekšmetu ekspozīcija. Gida stāstījumu papildina video ar mežabrāļu intervijām.

Bunkura ārpusē ir iekārtota piknika vieta ar ugunskura.
Var iepriekš pasūtīt uz uguns gatavotu zupu vai pavadīt vakaru pie ugunskura, skatoties āra kino.

Patstāvīgi pieejama partizānu taka. Bunkura apskate pēc iepriekšējas pieteikšanās.

Atrodas Pils ielā 12, Cēsīs, netālu no Cēsu pils laukuma.

Vēstures ekspozīcija "Sirdsapziņas ugunskurs" atklāj pārsteidzošus un varonību apliecinošus indivīdu pretošanās stāstus.
Ekspozīcija izveidota padomju laika īslaicīgās aizturēšanas izolatorā un vēsta par Latvijas okupāciju.

1940-tajos gados Latviju divreiz okupēja Padomju Savienība un nacionālsociālistiskā Vācija. Līdz pat 1950-to gadu vidum kādreizējā Cēsu apriņķa iedzīvotāji, tāpat kā viņu laikabiedri citviet Latvijā, aktīvi pretojās totalitārajiem okupācijas režīmiem.

Ekspozīcija sniedz padziļinātu ieskatu vietējās kopienas patriotismā un motivācijā. Laika līnija rosina izzināt Latvijas okupācijas norisi no 1939. līdz 1957. gadam un tematiski sakārtoti citāti no vietējiem laikrakstiem piedāvā salīdzināt abu okupācijas režīmu politisko propagandu.

Īslaicīgajai ieslodzīšanai paredzētās sešas kameras līdz mūsdienām saglabājušas tādas, kādas tās bija 1940./41. gadā un pēckara gados. Šeit, pirms nosūtīšanas uz čekas galveno ēku Rīgā, vairākas dienas, kamēr notika sākotnējā izmeklēšana un pratināšana, bija ieslodzīti tie Cēsu apriņķa iedzīvotāji, kurus aizturēja par visdažādākajām pretpadomju darbības izpausmēm – nacionālie partizāni, viņu atbalstītāji, jaunieši, kuri izplatīja “pretpadomju” satura lapiņas un citi “dzimtenes nodevēji”. Viss šeit ir īsts – kameras ar dzelzs durvīm, kur iebūvētas “kormuškas” (nelielas atveres ēdienu padošanai), koka nāras, ateja arestantiem,  neliela virtuvīte ar krāsni, tipiskais padomju laika eļļas krāsu sienu krāsojums.

2019.gadā ekspozīcija ieguva Latvijas Dizaina gada balvā 3.vietu.

2015. gadā Pils ielas 12 pagalmā atklāja piemiņas sienu ar 643 padomju represijās bojāgājušo agrākā Cēsu apriņķa iedzīvotāju vārdiem – gan 1941. un 1949. gadā izsūtītajiem, gan nošautajiem un ar nāvi sodītajiem nacionālajiem partizāniem.

Otrā pusē ceļam apskatāma Cēsu “Stūra māja” - bijušais čekas nams.

Atrodas 200 m attālumā no Vidzemes centra Sērmūkšos.

Pēc vēsturiskām liecībām izveidots Nacionālo partizānu zemnīca.

Ekstrēma nakšņošana, sajūtot vēstures elpu. Apgaismojumu nodrošinās petrolejas lampas, gulēšana būs uz dēļa lāvām, un arī apkures ierīce būs līdzīga tiem laikiem. Pieteikšanās zvanot Amatas tūrisma informācijas centram T. 25669935.

Sērmūkši ir viena no vairāk nekā simts saglabātajām partizānu cīņu vietām, kuru bija vairāk nekā sešsimt.

Sērmūkšu nacionālo partizānu grupai liktenīgais brīdis pienāca 1946.gada 29.novembrī, kad krita četri grupas cīnītāji – Jānis Zīrāks, Reinholds Pētersons, Jānis Pīlands, Anna Zariņa. Alfrēds Suipe izdzīvoja, pārcieta izsūtījumu, atgriezās Latvijā, piedzīvoja brīvvalsts atjaunošanu. Viņš bija iniciators un citu jundītājs, ka Sērmūkšos jāiekārto kritušo biedru piemiņas vieta.

Atrodas Vecpiebalgas muižas vīna pagraba ēkā Inešos.

1992. gadā atklātā ekspozīcija plaši atspoguļota Otrā pasaules kara vēsturi. 
Pagrabstāvā ir apskatāmas munīcija, ieroči, kareivju sadzīves priekšmeti, lidmašīnu atlūzas, apbalvojumi un kara kauju kartes u.c. ar kara norisi saistīti priekšmeti.

Pirmajā stāvā apskatāma unikāla karte, uz kuras apkatāma iezīmēta frontes līnija un kas labi saglabājusies, neskatoties uz to, ka ilgus gadus atradās purvā.

Otrā stāvā interesantas vēstures liecības par sešu armiju virsnieku Voldemāru Ozolu (1884 -1949). 
Ekspozīciju par V.Ozolu daudzkārt bagātina Mārtiņa Frīdvalda stāstījums, kurš no krievu valodas tulkojis Manfrēda Šneps-Šnepe grāmatu "Pasaules „šaha spēles” un Voldemārs Ozols sešu armiju virsnieks".
Grāmata ir populārs pētījums par pretrunīgi vērtēto, bet izcilo latviešu militāro darbinieku ģenerāli Voldemāru Ozolu.
Voldemāra Ozola tēvs ir dzimis Piebalgā, tagadējā Inešu pagastā, tāpēc V. Ozola piemiņas ekspozīcija atrodas Inešos.
Stāstījums par V.Ozolu aptver WWI, Neatkarības karu un WW2.

Mārtiņa Frīdvalda pavadībā iespējams uzzināt par Piebalgas un muižas politisko, saimniecisko un kultūras vēsturi.
Izstādīti zemnieku darbarīki un sadzīves priekšmeti, pieejama muzeja tematikai veltītas literatūras un vēstures notikumu liecinieku atmiņu klāsts, Inešu teātra vēsture.

Ekspozīcija regulāri tiek papildināta ar pēdējo gadu jaunieguvumiem un jaunatklājumiem par Piebalgas novada vēsturi.

Ekskursijas laiks 1-1,5h
Apmeklējuma maksa 0.70 eur no cilvēka

Atrodas Inešu centrā, 5 km uz dienvidiem no Vecpiebalgas. Muižas pirmsākumi meklējami 17. gs. otrajā pusē - 19. gs., kad Orisāres (Orizāre, Arisa) upītes krastos 1786. g. tapusi klasicisma stilā celtā grāfu Šeremetjevu pils. 1905. g. nemieros to nodedzināja, bet četrus gadus vēlāk atkal atjaunoja. Muižas kompleksu ieskauj regulāra plānojuma ainavu parks. Pirms došanās uz šejieni, pārlasām „Mērnieku laikus”, jo Vecpiebalgas muiža kalpojusi par Slātavas muižas prototipu. 1992. g. vīna pagrabā izveidoja Piebalgas novada muzeju. Savukārt muižas pilī darbojas arī Inešu pagasta padome un Porcelāna apgleznošanas studija. Interesanti var doties organizētā ekskursijā pa muižu un tās apkaimi.

Kafejnīcai "Pie dzirnakmeņa" atrodas 1 km attālumā no Cecīļu dabas takas, Vidzemes šosejas 72. km no Rīgas. Kafejnīcai ir tradicionāla ēdienkarte, kā arī tajā pašā ēkā atrodas konditoreja. Ērta vieta apmeklētājiem, jo laika gaitā vieta ir izveidojusies kā komplekss, kur pieejamas divas dabas takas, tūrisma informācija, ēdināšana, konditoreja utt.

Atrodas Amatas ielejas augstajā krastā, autoceļa (A 2) Rīga – Veclaicene malā. Plašs ēdienu klāsts, lielas porcijas, iecienīta tālbraucēju šoferu maltītes ieturēšanas vieta.

Ģimenes restorāns "Ūdensroze" atrodas Vecpiebalgas tirgus laukumā iepretim luterāņu baznīcai. Sadarbojas ar vietējiem zemniekiem, pārdod „Piebalgas kūpinātavas” produkciju. Ēdienkartē dažādos veidos piedāvā nobaudīt Piebalgas jēru. 

Kafejnīca "Stūrītis" atrodas Madonas centrā. Ēdienu gatavošanā izmanto augļus un dārzeņus no pašu saimniecības.

Latviešu virtuve: Aukstā biešu, skābeņu un gaileņu zupa, pelēkie zirņi ar speķi, siļķe, miežu biezputra ar circeņiem, sēņu mērces, ievārījumi (septiņi veidi), visu gadu - aveņu vai zemeņu deserts. Plānās pankūkas, kas pildītas ar kartupeļiem, ķirbjiem, āboliem un rabarberiem, biezpiena plācenīši. Mājas sulas, zāļu tējas, saldējuma kokteiļi.

Īpašais ēdiens: Mājas biskvīta kūka ar svaigām ogām.

Smeceres krogs atrodas netālu no Madonas pie Smeceres sila. 17. gadsimtā celtajā kroga ēkā atrodas viesu nams, krogs - kafejnīca un mūzikas klubs. Trīszvaigžņu viesnīcā tiek piedāvāti komfortabli numuriņi divām līdz četrām personām. Pieejamas telpas pasākumu un svinību organizēšanai, pirts un baseins, dīķis mašķerētājiem un bezmaksas autostāvvieta.

Viesu nams atrodas vēsturiskā vietā - bijušajās dzirnavās, kuru pirmsākumi meklējami jau 1876. gadā - ieskauts skaistā meža ielokā, netālu no Gaiziņkalna. Pie dzirnavu dīķa atrodas arī lauku pirtiņa.

Kopumā viesiem ir iespēja pārnakšņot dažāda tipa naktmītnēs - Viesu mājā, Brīvdienu namiņā, Pirts namiņā, Gravas Dzirnavu namiņā. Pieejamas skaistas telpas svinībām - Lielā Vasaras zāle (līdz 100 viesiem), Mazā zāle (līdz 50 viesiem), Brīvdienu namiņa zāle (līdz 10 viesiem). Viesu nama saimnieki specializējušies arī kāzu svinību organizēšanā.

Makšķerēšana Kaķīša un Līderes ezeros.

Atpūtas un tūrisma centrs „Ezernieki” atrodas 200 km no Rīgas, 30 km no Madonas un 15 km no Lubānas Salas ezera krastā Visagalā. Tā ir lieliska vieta gan klusai atpūtai, gan uzņēmuma semināru, banketu vai lielu sporta spēļu rīkošanai. Trīsstāvu guļbaļķu ēkā izvietota lielā zāle, kamīnzāle, virtuve, lieliska pirts ar baseinu un deviņām komfortablām guļamtelpām ar WC un dušu. Līdzās lielajai mājai atrodas ģimenes māja ar 3 guļamistabām, atsevišķu sanitāro mezglu, dušu, virtuvi un kamīntelpu. „Ezernieku” telpās iespējams sarīkot pasākumus 70 personām, jo abās ēkās kopā pieejamas 35 komfortablas guļvietas. Plašā, labiekārtotā apkārtne ir piemērota lielu sporta un atpūtas pasākumu organizēšanai (līdz 2000 cilvēku). Viesu ērtībai piebraucamie ceļi ar autostāvvietām, meža ielokā – kempinga vieta, kemperu stāvlaukums, apgaismota telšu pilsētiņa ar elektropieslēgumu, modernas vasaras dušas un WC, brīvdabas skatuve, trīs volejbola laukumi un grozi strītbolam, divi futbola laukumi, piecas laipas peldētāju ērtībai, laivas, ūdensvelosipēds.

Divpadsmit kilometrus no Vecpiebalgas rekonstruētā saimniecības ēkā izveidots viesu nams. Pirmā stāvā plaša zāle ar virtuves stūri aiz bāra letes. Vaļējais kamīns/grils, ar malku kurināma pirts. Otrā stāvā četras guļamistabas - trīs divvietīgas un viena trīsvietīga, visās duša un wc. Sporta laukums, zivju dīķi. Daba, miers un klusums, pieejami lauku produkti.