Latvijas miera līgums ar Padomju Krieviju
I WW1 & Neatkarības kari

1920. gada 30. janvārī, noslēdzoties Latgales atbrīvošanai no Sarkanās armijas daļām, Latvija un Padomju Krievija noslēdza slepenu pamiera līgumu. Uz līguma slepenību bija uzstājusi Latvijas puse, lai neradītu liekus sarežģījumus ar savu sabiedroto Poliju, kura 1920. gadā izcīnīja smagu karu ar Krieviju. Miera sarunas gan nebija iespējams noslēpt un tās sākās Maskavā 1920. gada 16. aprīlī. Tieši pirms gada vācieši bija izdarījuši apvērsumu Liepājā, Latvijas valdības jurisdikciju samazinot līdz viena kuģa („Saratov”) klāja un dažiem pagastiem Ziemeļvidzemē. Pēc gada Latvija bija atbrīvota un tās valdība varēja runāt ar varenās Padomju Krievijas vadību kā uzvarētāja. Arī Krievija bija ieinteresēta drīzākā miera noslēgšanā, lai varētu koncentrēt visus savus spēkus pret Poliju un pret ģenerāļa Vrangeļa vadīto pretlieliniecisko armiju Krimā. Šķiet, lielākie miera sarunu pretinieki bija uz Krieviju aizbēgušie latviešu lielinieki, kuri sapņoja par iespēju atkarot Latviju, bet abu valstu noslēgtais miers šo sapni izgaisinātu.

Latvijas delegāciju miera sarunās ar Krieviju vadīja sociāldemokrāts Jānis Vesmanis. Delegācijas sastāvā bija arī Pēteris Berģis, Ansis Buševics, Eduards Kalniņš un Kārlis Pauļuks. Miera sarunas risinājās sešās komisijās: militārajā, politiskajā, juridiskajā, koncesiju, finanšu un reevakuācijas. 1920. gada jūlijā sarunas pārcēlās no Maskavas uz Rīgu. Pēc ilgām un sarežģītām sarunām 1920. gada 11. augustā abas puses parakstīja miera līgumu. No Padomju Krievijas puses miera līgumu parakstīja Ā. Jofe un J. Gaņeckis. 

Miera līgums sastāvēja no 23 pantiem. Līguma otrajā punktā Krievija atzina Latvijas neatkarību un „labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem” atteicās „no visām suverēnām tiesībām (..) uz Latvijas tautu un zemi”. Satversmes sapulcē miera līgums tika ratificēts ātri un neredzētā vienbalsībā 2. septembrī. Neviena balss nebija pret. Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecību pamatu noteicošie principi, kas sakņojas abu valstu parakstītajā 1920. gada 11. augusta miera līgumā, joprojām ir spēkā. Pēc Miera līguma noslēgšanas turpinājās robežas nospraušana dabā. Robežas apraksts ar uzmērījumiem tika pabeigts 1923. gadā. Miera līguma noslēgšana ar Latviju nozīmēja arī to, ka Krievija atzīst Latvijas neatkarību de iure. Tas bija pamats, lai 1920. gada 26. janvārī arī Antantes valstu Augstākā padome (1. pasaules karā uzvarējušās lielvalstis) atzītu Latviju de iure.