Gunārs Astra (1931-1988) IV Padomju okupācija
Gunārs Astra (dzimis 1931.gada 22.oktobrī Rīgā, miris 1988. gada 6.aprīlī Ļeningradā) bija latviešu brīvības cīnītājs un ievērojams padomju laika disidents. Pēc Rīgas Elektromehāniskajā tehnikuma absolvēšanas 1952. gadā sāka strādāt rūpnīcā VEF, kur aizsākās viņa radioinženiera karjera. 1958. gadā G. Astra iepazinās ASV diplomātiem, un šī satikšanās izmainīja viņa dzīvi. 1961. gadā Gunāru Astru apsūdzēja spiegošanā, dzimtenes nodevībā un pretpadomju aģitācijā un propagandā. Viņam piesprieda 15 gadus ieslodzījumā un mantas konfiskāciju. Sodu Astra izcieta Mordovijas APSR un Permas apgabalā. Ieslodzījuma laikā Astra nodarbojās ar pašizglītošanos, iepazinās ar citiem latviešu un citu tautību politieslodzītajiem. Pēc soda izciešanas Gunārs Astra atgriezās Latvijā. Atgriežoties brīvībā 1976. gadā, Astra neatteicās no saviem uzskatiem. 1983. gadā viņu otrreiz apcietināja un tiesāja par “pretpadomju” literatūras glabāšanu, pavairošanu un izplatīšanu. Viņam kā recidīvistam piesprieda septiņu gadu ieslodzījumu sevišķa režīma kolonijā un piecus gadus nometinājumā. 1983. gada 15. decembrī tiesā viņš teica savu “Pēdējo vārdu”, nobeidzot to šādi: “Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies un pārcietīs arī šo tumšo laiku.” Astra sodu izcieta Permas apgabalā.
1988. gada 1. februārī Gunāru Astru atbrīvoja no apcietinājuma, taču tā paša gada 6. aprīlī viņš mira slimnīcā Ļeņingradā, iespējams, PSRS Valsts Drošības Komitejas darbinieku saindēts.
19. aprīlī Gunāru Astru apglabāja Rīgā, II Meža kapos. Par bērēm ziņoja radio “Brīvā Eiropa” un “Amerikas balss” un aicināja visus piedalīties. Sanākusī tauta (apmēram 10 tūkstoši cilvēku) aizbēra viņa kapu ar rokām.
1991. gada 22.oktobrī Meža kapos tika iesvētīts Gunāram Astram veltīts piemineklis, kuru veidojis mākslinieks Raimonds Muzikants un arhitekts Pēteris Štokmanis. 1993. gadā, Latvijas valsts 75. gadadienā, Rīgā pie Rīgas apgabaltiesas nama Brīvības ielā 34 uzstādīta Gunāram Astram veltīta piemiņas plāksne. Viņa vārdā Rīgā ir nosaukta iela.
Papildus izziņas avoti
Gunārs Astra. Vikipēdija. https://lv.wikipedia.org/wiki/Gun%C4%81rs_Astra
Biruta Eglīte. Kas jūs bijāt, Gunār Astra? Rīga, 1998.
Māris Ruks. Gunārs Astra. Rīga, 1998.
Tiesas procesi pret Gunāru Astru. Virtuāla izstāde. Latvijas Valsts Arhīvs, 2013.: http://www.archiv.org.lv/astra/
Saistītie objekti
Stūra mājas izstāde "Čekas vēsture Latvijā"
Atrodas Rīgā, Brīvības un Stabu ielu krustojumā.
1911. gadā būvētais nams ir viens no skaistākajiem Rīgā. Tautā saukts par “Stūra māju”, ir baisākais Padomju okupācijas režīma simbols Latvijā. “Čeka” bija īpaši represīva struktūra - viens no PSRS varas balstiem. Tās darbība Latvijā cieši saistīta ar ēku Brīvības un Stabu ielas stūrī.
“Stūra mājā” čeka darbojās okupācijas laikā no 1940.gada līdz 1941. gadam un atkal, sākot no 1945.gada līdz 1991. gadam. Politiskās vajāšanas tiešā veidā skāra ap desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. Padomju varas pretinieku apkarošana turpinājās arī pēc 2. pasaules kara. Čekas darbības metodes nedaudz mainījās pēc Staļina nāves. Fizisku mocīšanu nomainīja psiholoģisks terors. Vairākums čekas aģentu bija latvieši (52%). Krievi bija otrā lielākā grupa - 23,7 %. 60,3% aģentu nebija Komunistiskās partijas biedri. Augstākā izglītība bija 26,9% aģentu. Sistēma bija veidota, lai iesaistītu vietējos iedzīvotājus un tādējādi panāktu kontroli pār sabiedrību. Čekas darbības metodes Latvijā nav pilnībā izpētītas. Darbinieku saraksti un dienesta lietas atrodas Krievijā. Latvijas varas iestādēm un pētniekiem tās nav pieejamas.
Mūsdienās var aplūkot Latvijas Okupācijas muzeja izstādi par “čekas” darbību Latvijā. Kopā ar gidu var izstaigāt cietuma kameras, gaiteņus, pagrabu un iekšpagalmu.
