Varniai koncentrācijas nometne
Baltijas valstu neatkarība

Varniai koncentrācijas nometne tika izveidota 1926. gadā. Decembra beigās uzreiz pēc 17. decembra apvērsuma pēc valsts aizsardzības ministra Antana Merkija iniciatīvas. Nometne atradās ēkās, kas iepriekš piederēja Žemaitijas diecēzei un darbojās līdz 1931. gadam. oktobris (formāli līdz 1932. gada otrajai pusei).

Nometne tika izveidota, pamatojoties uz 20. gadsimta 20. gadiem. papildināti ar īpašiem valsts drošības statūtiem, kas deva tiesības militārajiem komandieriem administratīvi nosūtīt uz koncentrācijas nometnēm personas, kuras tiek turētas aizdomās par bīstamību valsts drošībai. Tā bija Nacionālās aizsardzības ministrijas pakļautībā un tajā bija 50-65 karavīru komanda. Nometni vadīja komandieris Kostas Rudaitis (1927-1931).

Uz nometni tika nosūtītas dažādas personas: komunisti, Lietuvas Sociāldemokrātiskās partijas, Lietuvas Zemnieku tautas savienības, Lietuvas Kristīgi demokrātiskās partijas un citu sabiedrisko organizāciju aktīvisti, nelieši, nacionālistu valdību kritizējošie cilvēki. Ievērojamāko ieslodzīto vidū bija bijušais finanšu ministrs, viens no kristīgo demokrātu līderiem Petrs Karvelis, Darba federācijas priekšsēdētājs Dr. Kazimieras Ambrozaitis, Sociāldemokrātiskās partijas dibinātājs Andrius Domaševičus. Nometnes sākumā šeit tika ielaisti arī sīkie huligāni, karsti jaunekļi vai klaidoņi.

Tā sauktos internētos nometnē varēja turēt 3 mēnešus līdz karastāvokļa beigām. Komunistiem parasti piesprieda maksimālo sodu. 1927-1931. Nometnē bija vairāk nekā 1000 cilvēku un līdz 190 vienlaikus. Īpaši daudz ieslodzīto bija pēc Taurages apvērsuma 1927. gadā. (līdz 150 cilvēkiem). 1927. gads Gada sākumā nometnē bija 120 cilvēki, gada beigās – 187.

Ikdienas dzīve nometnē bija diezgan vienmuļa. Ieslodzīto galvenie pienākumi bija gatavot maltītes, skaldīt malku, kurināt krāsnis un uzturēt kārtību kamerās. Interesanti, ka nometnes darbības sākumā šo darbu veica paši virsnieki, par ko savās atmiņās bija sašutuši ieslodzītie komunisti. Boļeslovs Baranausks norādīja, ka "internēto atstādināšana no darba un aktivitātes trūkums bija administrācijas apzinātas psiholoģiskas apspiešanas rezultāts pret strādīgiem cilvēkiem no proletariāta".

Ieslodzītajiem nometnē tika piešķirtas vairākas brīvības. Bija neliela bibliotēka, pa dienu ieslodzītie varēja brīvi staigāt pa pagalmu, lasīt un spēlēt šahu, kameras parasti nebija aizslēgtas. Aiz garlaicības (jo atšķirībā no vēlākajām Dimitravas vai Pabrades nometnēm šeit nebija jāstrādā) ieslodzītie reizēm kāpa pie logiem un dziedāja komunistu un revolucionāras dziesmas. Sociālistu brīvdienās nometnē pat parādījās sarkanie karogi.

Pēc ieslodzīto tā laika atmiņām, nometnes kameras bija milzīgas, tajās atradās 30 un vairāk cilvēku, gar sienām bija izvietotas divas koka gultu rindas. Kā savās atmiņās raksta komunists Boļeslovs Baranausks: "Kameras bija milzīgas, tajās varēja izmitināt 30 un vairāk cilvēku. Iekšpusē koka gultiņas bija sarindotas divās rindās visā telpā, un iet varēja tikai gar sienu malām." Un Jeronimas Plečkaitis un tā sauktie Plečkaitis savos laikrakstos attēloja Varnius kā vietu, kur "koncentrācijas nometnes mitrajās sienās ir saspiesti ap 200 cilvēku, no kuriem liela daļa trīs gadus sēž bez tiesas, bez nopratināšanas, bez jebkāda ieslodzījuma".

Lai gan nometnē bija starpgadījumi (piemēram, 1927. gadā pieci komunisti tika notiesāti uz nāvi par kūdīšanu un sliktu izturēšanos nometnē, taču viņu apžēlošanas lūgumi tika apmierināti), apstākļi šeit bija samērā maigi, īpaši salīdzinot ar tā laika fašistu valstu koncentrācijas nometnēm. Komunisti pat paspēja lasīt ideoloģiskas lekcijas citiem ieslodzītajiem. Slēdzot nometni, varas iestādes pat sūdzējās, ka tā nav bijusi efektīva: komunisti esot neparasti labi baroti, labi uzturēti, jutušies diezgan labi, pat satraukuši citus ieslodzītos.

Nometne tika slēgta 1931. gadā. oktobrī ekonomisko grūtību dēļ. Tā bija viena no trim šāda veida iestādēm, kas darbojās autoritārā režīma laikā (1927-1940) - tai sekoja Dimitravas piespiedu darba nometne (no 1936. gada) un Pabrades nometne (no 1939. gada). Vēlākajās nometnēs – Dimitravā un Pabradē – ieslodzītajiem bija iespēja lasīt avīzes un klausīties radio, taču arī bija jāstrādā vairāk nekā Varniai.