1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks I WW1
Pirmā pasaules kara sākumā latviešu tautības virsnieki vairākkārt vērsās pie augstākstāvošām Krievijas militārajām institūcijām ar priekšlikumiem radīt latviešu nacionālos militāros formējumus Krievijas armijas sastāvā. Tomēr šīs iniciatīvas tika noraidītas. 1914. gada beigās Daugavgrīvas cietoksnī tika saformēti divi Daugavgrīvas cietokšņa zemessargu apvienoto darba rotu bataljoni, kuri no 1915.gada marta piedalījās kaujās Lietuvā un pēc tam Zemgalē un Kurzemē. Latviešu zemessargu sekmīgā darbība Jelgavas aizstāvēšanas kaujās 1915.gada maijā no jauna aktualizēja jautājumu par latviešu nacionālo formējumu izveidošanu. 1915. gada rudenī un ziemā abus zemessargu bataljonus izmantoja kā kadru latviešu strēlnieku vienību formēšanai.
Zemessardzes formēšana Krievijas impērijā Pirmā pasaules kara laikā tika īstenota pēc 1910. gadā apstiprinātiem mobilizācijas priekšrakstiem. Zemessardzē tika iesaukti vīrieši vecumā no 21 līdz 42 gadiem, kuri bija atbrīvoti no dienesta regulārajā armijā. Zemessargi primāri bija paredzēti aizmugures dienestam – militāru un stratēģiskas nozīmes inženiertehnisku objektu apsardzei, cietokšņu un pilsētu garnizonu dienestam, kā arī regulārās armijas vienību papildināšanai. Zemessargu vienības bieži izmantoja militāro objektu būvniecībā. Šī iemesla dēļ pat tika formētas speciālas darba rotas, neparedzot tām apbruņojumu.
Daugavgrīvas cietokšņa vajadzībām tika iedalītas 13 zemessargu darba rotas. 1914. gada rudenī Daugavgrīvas zemessargu rotas pamatā tika nodarbinātas cietokšņa apkārtnes pozīciju izbūves darbos. No 1914. gada novembra beigām astoņām zemessargu apbruņotajām rotām, atbrīvotām no būvniecības darbiem, sākās intensīva militārā sagatavošana, lai kompensētu regulāro armijas vienību trūkumu.
Pirmo no astoņiem latviešu strēlnieku bataljoniem sāka formēt 1915. gada augustā. Tam deva Daugavgrīvas vārdu. Tas nebija nejauši, jo Daugavgrīvas cietoksnis bija kļuvis par latviešu vienību mājvietu. No cietokšņa garnizona darba rotām, kurās absolūtais vairākums bija latvieši, bija saformēti divi zemessargu bataljoni, kuri 1915. gada pavasarī piedalījās cīņās pret vāciešiem Kurzemē un Ziemeļlietuvā. Cietokšņa komandiera adjutants K. Baltiņš pildīja pirmo strēlnieku bataljonu komandiera pienākumus un darbojās Latviešu strēlnieku Organizācijas komitejā.
Pirmos strēlnieku bataljonus formēja lielā steigā. Fronte atradās Rīgas tuvumā un vācu uzbrukums varēja sākties kuru katru brīdi. Strēlnieku izvietošanai trūka telpu, nebija apģērba un ekipējuma. Arī ieročus strēlnieki saņēma novēloti. 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons ieročus saņēma mēnesi pēc tā izveidošanas, bet formas un uzkabi vēl vēlāk. Trūka arī pieredzējušu instruktoru un virsnieku. Bez ieročiem un pietiekama komandējošā sastāva bija apgrūtināts apmācības process. Tas radīja satraukumu gan strēlnieku, gan virsnieku vidū. Apmācību apgrūtināja arī strēlnieku biežā patvaļīgā prombūtne.
Kopumā jāatzīst, ka Latviešu strēlnieku organizācijas komitejas paveiktais bija apbrīnas vērts. Īsā laikā, ļoti grūtos apstākļos un bez iepriekšējas pieredzes bija izdevies saformēt vairākus kaujas spējīgus bataljonus. Tas bija liels panākums un pierādījums latviešu sabiedrības pašorganizācijas spējām.
1916. gada novembrī visus latviešu strēlnieku bataljonus pārdēvēja par pulkiem.
Papildus izziņas avoti
1. Šiliņš J. "Latviešu strēlnieki". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/31625-latviešu-strēlnieki [skatīts 29.10.2021].
2. Dedumietis D. "Daugavgrīvas cietokšņa zemessargu apvienoto darba rotu bataljoni". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/58908-Daugavgrīvas-cietokšņa-zemessargu-apvienoto-darba-rotu-bataljoni [skatīts 29.10.2021].
3. Dvēseļu putenis. Digitālais muzejs. Pieejams: https://www.dveseluputenis.lv/lv/laika-skala/notikums/74/pirmo-latviesu-strelnieku-bataljona-formesana/ [skatīts: 29.10.2021.].
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Daugavgrīvas cietoksnis
Atrodas Daugavgrīvas salā pie Buļļupes ietekas Daugavā, ieeja no Birzes ielas.
Daugavgrīvas cietoksnis ir celts 17.gs. Veidots, lai aizsargātos pret ienaidnieka virzīšanos uz nozīmīgu pārvaldes, tirdzniecības un ražošanas centru - Rīgu. Vēlāk tas kļuva par galveno Latvijas armijas krasta aizsardzības nocietinājumu ar vairākiem atbalsta punktiem. Aizsardzības nocietinājumi un to sistēma ir viens no vērtīgākajiem Latvijas militārā mantojuma objektiem.
Cietoksnis ir latviešu militārās vēstures spilgts liecinieks. Piemēram, Krimas kara laikā (1853-1856) Daugavgrīvas nocietinājumos apmācītas latviešu un igauņu lielgaballaivu komandas. Tās bija kaujas vienības vietējo ostu un piekrastes aizsardzībai pret Lielbritānijas kara flotes uzbrukumiem. 1.pasaules kara laikā šeit veidojušās Daugavgrīvas zemessargu rotas - pirmās latviešu kaujas vienības vēl pirms latviešu strēlniekiem.
Pēc 1. pasaules un Latvijas Neatkarības kara krasta aizsardzība bija nopietna problēma arī Latvijas armijai. Spēcīgas flotes trūkums paredzēja koncentrēties uz Rīgas aizsardzību un izmantot senos Daugavgrīvas nocietinājumus. 20. gadsimta 20. gados tika atjaunots un mainīts apakšzemes telefona sakaru tīkls, ierīkots apgaismošanas tīkls un strarmeši, abos krastos uzlabotas un maskētas krasta fortifikācijas, atjaunotas un celtas kazarmas. Tika radītas jaunas militārās apakšvienības, notika apmācības, attīstījās arī sabiedriskā dzīve – dibināts Artilērijas instruktoru vads, virsnieku instruktoru klubs, Daugavgrīvas artilērijas mednieku pulciņš, karavīri aktīvi nodarbojās ar sportu – kājasbumbu, peldēšanu, tenisu u.c.
30. gados tika izkalti moli, mainīti zemūdens kabeļi. Kareivju vajadzībām tika iegādāti radioaparāti. Karavīriem abos krastos bija iespēja skatīties kino, sākumā mēmo, vēlāk arī skaņu fimas. Tika stādīti simtiem koku gan Mangaļsalā, gan Daugavgrīvā. Komētfortā atrada 1845. gada lielgabalu, ko novietoja jauno mītņu priekšā. 1935. gadā Daugavgrīvas artilērija tika pārdēvēta par Krasta artilērijas pulku.
1925. gadā tika svinēta Daugavgrīvas artilērijas 5 gadu jubileja, parādi pieņēma valsts prezidents Jānis Čakste. Prezidents apmeklēja karavīru izrādi, instruktoru un kareivju klubus. 10 gadu jubilejas svinībās piedalījās valsts prezidents Alberts Kviesis. 15 gadu svinībās (1935.gadā) ieradās kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis, armijas komandieris ģenerālis Berķis.
Mūsdienās var aplūkot cietokšņa teritoriju. Netālu atrodas Komētforts, Piejūras dabas parks, bet Daugavas otrā krastā - Mangaļsalas nocietinājumi. Vieta ar milzīgu potenciālu vēl gaida atdzimšanu.
Ekskursijas nodrošina biedrība "Bolderājas grupa"
Sandra Jakušonoka, tālr. 28204051 (latviešu , krievu valodā)
Jakobs Lalanders (zviedru, angļu, latviešu valodā), tālr. 29505686
- www.pargajieni.lv
Ziemassvētku kauju muzejs un brīvdabas ekspozīcija
Atrodas Jelgavas novadā, Valgundes pagastā, “Mangaļu” mājās.
Ziemassvētku kauju muzejs ir Latvijas Kara muzeja filiāle. Atklāts 2005. gadā un atrodas vietā, kur apkārtnē norisinājās Ziemassvētku kaujas. Cīņu vietās joprojām ir saglabājušies unikāli 1. pasaules kara nocietinājumi.
Ziemassvētku kaujas, iespējams, ir zināmākais un dramatiskākais 1. pasaules kara notikums Latvijas vēsturē. Tas ieņem īpašu vietu latviešu militārajā un kultūras vēsturē. Cīņas galvenokārt asociējas ar latviešu strēlnieku uzbrukumu Vācijas armijas vienībām, kas notika īpaši skarbos un nelabvēlīgos apstākļos. Nebijis gadījums, kad vērienīga kaujas operācija bija sākusies bez artilērijas atbalsta.
Mūsdienās var aplūkot izstādi, kur redzami kauju vietās atrasti priekšmeti. Muzeja iekštelpu ekspozīcijai ir noteikts darba laiks, savukārt brīvdabas 1.pasaules kara fortifikāciju ekspozīcija un izstādes apskatei pieejamas apmeklētājiem katru dienu. Muzeja apkārtnē ir izveidoti tūrisma maršruti un izziņas takas.
Saistītie stāsti
Par Daugavgrīvas cietoksni
Teicējs apraksta notikumu Daugavgrīvas cietoksnī, 1. pasaules kara laikā, kad to bombardēja Vācijas armijas dirižablis. Cietoksnis bija viens no stratēģiskajiem objektiem, kas saglabāja savu nozīmi līdz pat 2. pasaules kara beigām.