Sloka – pilsēta kara ēnā

Mūsdienās Sloka ir Jūrmalas daļa, taču pirms vairāk nekā simts gadiem pilsētas vēsturi būtiski ietekmēja karš.

Pirmā pasaules kara laikā Sloka vairākus gadus atradās piefrontes zonā. Kara postījumi bija milzīgi – no 567 pilsētas namiem tika nopostīti 456. Ar kara laiku saistītas arī Slokas kapsētas, kur apbedīti Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušie latviešu un Sibīrijas krievu strēlnieki. Viens no piemiņas objektiem ir 1923. gadā pēc arhitekta Eižena Laubes projekta veidotais piemineklis.

Arī 1919. gadā Slokas apkārtne kļuva par Latvijas brīvības cīņu norises vietu. Martā–maijā pie Slokas notika kaujas starp Latvijas Pagaidu valdības spēkiem un Pētera Stučkas valdībai pakļautajām karaspēka vienībām.

Īpašs stāsts saistās ar Slokas celulozes fabriku. Tā nebija tikai nozīmīgs rūpniecības uzņēmums – kara laikā tās darbība nonāca arī aizsardzības vajadzību lokā. 1941. gadā fabrikā tika apsvērta gaismas necaurlaidīgu maskēšanās materiālu ražošana, kas bija saistīta ar pretgaisa aizsardzību.

Fabrikas nozīme pilsētas dzīvē bija daudz plašāka. Līdz 1926. gadam tā pati nodrošināja Sloku ar elektroenerģiju, bet 1944. gada rudenī, Otrā pasaules kara noslēguma posmā, celulozes un papīra kombināts bija viens no uzņēmumiem, kas atsāka elektrības ražošanu, palīdzot atjaunot kara skarto energoapgādi.

Tādēļ Slokas vēsturi var lasīt arī kā stāstu par to, kā karš ietekmēja pilsētu, tās cilvēkus un rūpniecību – un kā rūpniecība savukārt palīdzēja pilsētai atgūties pēc kara.