"Taiga" trimdā – Žurnālistika pret režīmu
Vītenis Rimkus, mākslinieks, kuram piesprieda nāvessodu par laikraksta "Taiga" izdošanu trimdā Sibīrijā, bet liktenis ļāva viņam izdzīvot un atgriezties Lietuvā. Šis ir stāsts par gara spēku, radošuma spēku un neizdzēšamo nacionālo identitāti pat visskarbākajā trimdā.
"Trimda. Pirmā trimdas vasara. Visa mūsu ģimene tika izsūtīta. Arī mans klasesbiedrs Juozs Balčiūns tur nonāca. Toreiz mēs bijām vidusskolas absolventi – mums bija 19 gadi. Mans draugs bija pat gadu vecāks. Vidusskolas absolventi – bez tiesībām, bez īpašuma kaut kur mežā... Kaut kā satikāmies, parunājāmies, kā katram klājas. Un domājām, varbūt arī šeit varam kaut ko darīt?.. Lai cilvēkiem būtu jautrāk un interesantāk – nolēmām, ka jāuzraksta dažas anekdotes, pasakas. Tajā apmetnē bija daudz trimdas ģimeņu un bērnu. Tur bija visādi cilvēki. Kopumā izdevām 5 avīzes numurus."
Vytenis Rimkus dzimis un mācījies Šauļos. 1949. gadā 19 gadu vecumā kopā ar visu ģimeni tika izsūtīts uz Irkutskas apgabalu (Sibīrijā). Trimdas laikā viņš aktīvi iesaistījās patstāvīgās kultūras aktivitātēs — kopā ar klasesbiedru Juozu Balčiūnu izdeva pagrīdes ar roku rakstītu avīzi "Taiga". Tika publicēti pieci atsevišķi numuri ar anekdotēm, stāstiem, ilustrācijām un dzejoļiem. Rimkus pats radīja lielāko daļu tekstu un zīmējumu. Laikraksts tika izplatīts trimdinieku vidū – galvenokārt jauniešu un ģimeņu vidū.
Šī darbība tika uztverta kā pretpadomju propaganda. 1951. gadā padomju drošības struktūras veica kratīšanu, kuras laikā tika konfiscēti oriģinālavīzes un citi radošie darbi. Pamatojoties uz šiem pierādījumiem, Rimkus tika arestēts, pratināts un Austrumsibīrijas dzelzceļa tiesa piesprieda nāvessodu. Vēlāk sods tika mainīts uz 25 gadiem cietumā. Rimkus nometnē pavadīja piecus gadus, no kuriem daļu uz amnestijas pamata pēc Staļina nāves. 1958 Vytenis Rimkus atgriezās Lietuvā.
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Šiaulių geležinkelio stotis
Geležinkelio stotis įsikūrusi Šiauliuose.
1871 m. rugsėjo 4 d. atidaryta trečios klasės stotis, priklausanti Liepojos-Romnų geležinkelio linijai. Šiauliai tapo svarbiu geležinkelio mazgu. Per abu pasaulinius karus stoties pagrindinis pastatas – keleivių rūmai buvo apgadinti ir kelis kartus rekonstruoti: 1923 m. atliktas kapitalinis remontas, 1930-1931 m. rūmai išplėsti ir pertvarkyti. 1935 m. Šiaulių geležinkelio stočiai buvo suteikta I klasės stoties kategorija. Po Antrojo pasaulinio karo stotis vėl rekonstruota. Sovietmečiu 1971 m. rugsėjo 4 d. joje atidarytas geležinkelio muziejus. Stotis tapo SSRS vykdomų represijų prieš Lietuvos gyventojus liudininke: 1941 m. birželio 14-18 d. trėmimų metu iš Šiaulių buvo ištremta 351 šeima ir pavieniai asmenys, trėmimai tęsėsi ir 1945-1953 m.
Šiandien stotis tebeveikia, ant jos pastato sienos 1996 m. atidengta atminimo lenta tremtiniams (po 2010 m. atnaujinta).
