Raiņu slaktiņš: negaidīti atklāti upuri
1941. gada 24.-25. jūnijā Raiņu mežā netālu no Telšiem NKVD un Sarkanās armijas karavīri nežēlīgi spīdzināja 73 politieslodzītos no Telšu cietuma – tas kļuva par vienu no šausmīgākajiem padomju noziegumiem Lietuvā.
26. JŪNIJS Telšu apkārtnē kara šāvieni jau bija apklusuši. Aizbraucu paskatīties, kas notiek Telšu pilsētas ugunsdzēsības nodaļā. Mašīnu atradu pilsētā. Tajā sēdēja traktorstacijas priekšnieks. Viņš sāka skaidrot, ka automašīnai trūkst aizdedzes sveces, ko varot dabūt traktoru stacijā. Iekāpu viņa mašīnā un braucu uz Raiņu muižas traktoru staciju.
“Raiņu meža kreisajā pusē stāvēja krievu atstātā automašīnas piekabe, un netālu ciema iedzīvotāji savos ratos krāva militāros materiālus. Par to ziņoju Telšu policijas priekšniekam. Viņi man iedeva ieroci un lika man rūpēties par sevi. 28. jūnijs Vajadzēja nomainīt Raiņu meža sargus, kuri bija izvietojušies pie auto piekabes. Tomēr pēc aizbraukšanas nebija neviena, kas šos sargus aizstātu, un es nolēmu atstāt tos tādus, kādi tie bija, līdz varēšu iegūt zirgus, lai atgrieztu piekabi. Mežā redzēju divus vīriešus, kas sūknē benzīnu no mašīnas. Pārbaudot viņu pases, izrādījās, ka tie ir brāļi no tuvējās apkārtnes.
"Tuvumā mēs redzējām automašīnas riteni, vairākus spaiņus ar kāpostiem un krievu papīrus." Redzējām arī zemes uzkalniņus, kas daļēji bija klāti ar sūnām, bet labi bija redzamas rakšanas pazīmes. Mēs uzminējām, ka tur varētu būt aprakti ieroči vai lielākas mašīnu daļas. Apsargam lika izrakt bedri un pēc 30 cm izrakšanas viņš sāka just, ka tur ir mīksts apģērba gabals. Es viņam iedevu nazi. Pēc drēbju mazgāšanas vīrietim parādījās zilas krūtis. Nolēmām, ka tas nevar būt militārpersona, jo, kad militārpersonas ir apglabātas, neviens neizģērbjas, un šeit mēs ieraudzījām zilu veļu. Es pavēlēju to izvilkt. Kad to izvilkām, ieraudzījām šausmīgu skatu. Bedrē bija neskaitāmas kājas, galvas un rokas. . . .
«Izejot no apsardzes, devos ziņot Telšu policijai, ka bedrē ir atrasti daudzi līķi, kas, iespējams, nebija Telšu cietuma ieslodzītie. Policijas priekšnieks lika līķus izrakt.
«Kad atgriezos mežā, krastā atradu trīs līķus, bet citi bija redzami bedrē. Līķi atradās arī citās 15-20 cm dziļās bedrēs. Jau toreiz bija skaidrs, ka tie ir vīrieši, kas bijuši cietumā.
"Pēc atbalsta saņemšanas no Raiņu muižas mēs sākām darbu." Bedrēs gulēja šausmīgi sakropļoti līķi. Tie tika izrakti un nolikti rindās uz zemes. Viņu galvas bija sasistas, rokas sasietas aiz muguras, ķermeņi sadurti un pārklāti ar melnām pēdām. Jāpieņem, ka atrastie kāposti izmantoti roku un kāju tūsku ārstēšanai. Nežēlība bija vislielākā. Tas bija 1941. gads, 28. jūnijs, pulksten 14.00. Līdz vakaram visas bedres, kurās tika atrasti 73 līķi, bija izraktas.
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Piemiņas vietas Raiņu mežā – mocekļu slepkavības vietā
Raiņu Passion Chapel atrodas Raiņu ciemā, 5 km attālumā no Telšiem, blakus ceļam 160 Telši-Varniai-Laukuva.
1941. gada 25.-26. jūnijā Raiņu mežā notika viens no šausmīgākajiem slaktiņiem padomju okupācijas Lietuvā vēsturē. Naktī Sarkanā armija un PSRS represīvās iestādes nežēlīgi spīdzināja 75 politieslodzītos Telšu cietumā. Masu kapā apbedītos upurus dažas dienas vēlāk atklāja kāds garāmgājējs.
Lai godinātu slaktiņa upurus, 1943. gadā tika sākta kapliča celtniecība pēc arhitekta Jonasa Viraka idejas. Atgriešanās padomju valdība to nojauca 1944. gadā. Vēlāk, 1990. gadā, pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas, arhitekts A. Žebrausks pēc šī paša autora zīmējumiem sāka celt vēl vienu kapliču. Kapela tika iesvētīta 1991. gada 23. jūnijā, pieminot Raiņu slaktiņa 50. gadadienu.
Raiņu ciešanu kapela ir veltīta ne tikai Raiņu mocekļu piemiņai, bet arī iemūžina visu padomju terora upuru piemiņu. Blakus kapelai mežā, kur tika spīdzināti politieslodzītie, uzsliets tēlnieka R. Midviķa kalts akmens krusts. Pa ceļam stāv vēl trīs koka krusti, kas krāsoti valsts karoga krāsās. Tos uzcēla vietējie iedzīvotāji neilgi pēc slaktiņa, bet ciema iedzīvotāji tos noslīcināja Viešvēnu dīķī. Tikai nesen, pēc dīķa nosusināšanas, krusti tika atrasti, nokrāsoti un atjaunoti.
Raiņu kaislību kapela
Raiņu ciešanu kapela atrodas Raiņu ciemā, 5 km attālumā no Telšiem, blakus ceļam 160 Telši-Varniai-Laukuva.
1941. gadā 25.-26.jūnijs Raiņu mežā notika viens no briesmīgākajiem slaktiņiem padomju okupācijas Lietuvā vēsturē. Naktī Sarkanā armija un PSRS represīvās iestādes nežēlīgi spīdzināja 75 Telšu cietuma politieslodzītos. Kopējā kapā apbedītos upurus pēc dažām dienām atrada kāds garāmgājējs.
Godināt slaktiņu upurus pēc arhitekta Jonasa Viraka idejas 1943.g. sākās kapličas celtniecība. Padomju varas atgriešanās 1944. gadā to nojauca. Vēlāk 1990. gadā, pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas, arhitekts A. Žebrausks pēc šī paša autora rasējumiem sāka būvēt vēl vienu kapliču. Kapliča iesvētīta 1991. gadā. 23. jūnijs pieminot Raiņu slaktiņa 50. gadadienu.
Raiņu ciešanu kapela ir veltīta ne tikai Raiņu mocekļu piemiņai, bet arī iemūžina visu padomju terora upuru piemiņu. Mežā pie kapličas, kur tika spīdzināti politieslodzītie, tika uzstādīts tēlnieka R. Midviķa kalts akmens krusts. Pa ceļam stāv vēl 3 koka krusti, kas krāsoti valsts karoga krāsās. Tos īsi pēc slaktiņa uzcēla vietējie iedzīvotāji, bet slepkavas tos noslīcināja Viešvēnu dīķī. Tikai nesen pēc dīķa nosusināšanas krusti tika atrasti, nokrāsoti un atjaunoti.
Bijušais Telšu cietums
Telšu pilsētas centrālajā daļā Republikas ielā atrodas bijusī Telšu cietuma ēka.
Pēc 1908. gada Telšu ugunsgrēka kāda privātpersona, bagāts ebrejs Neimans, uzcēla neogotikas ēku historisma stilā. Viņš vienojās ar okupācijas cara varu, ka ugunsgrēkā nopostītās apriņķa policijas valdes ēkas vietā saskaņā ar varas noteiktajiem nosacījumiem uzcels ēku un iznomās to varas iestādēm. Tā bija viena no skaistākajām ēkām Telšos. Pirmā pasaules kara laikā ēka tika pielāgota Telšu apriņķa cietumam. Tas tika izmantots kā cietums gan neatkarīgās Lietuvas laikā (1918-1940), gan padomju okupācijas laikā, līdz 20. gs. piecdesmito gadu sākums. Ēkā 1940-1941, 1944-1953. Telšu rajonā darbojās NKGB–MGB–KGB. iekšējais cietums.
1941. gads 1941. gada 22. jūnijā, sākoties imperiālistiskajam karam starp Padomju Savienību un nacistisko Vāciju, Telšu cietumā tika turēti 162 ieslodzītie — NKGB pratināja 76 ieslodzītos. Atkal 23. jūnijā. Viņi gribēja izvest visus ieslodzītos, taču šis plāns izgāzās, jo vietējie komunistiskās partijas vadītāji, NKVD un NKGB vadītāji aizbēga no pilsētas. Neviens nepiešķīra transportlīdzekļus ieslodzīto pārvadāšanai. 1941. gads 24. jūnijs 1945. gada rītā Telšu cietumu ielenca 8. Sarkanās armijas 123. divīzijas vienība, un steigā tika izveidota tiesa trīs tiesnešu sastāvā, kuru vadīja NKGB Telšu apriņķa priekšnieks Petrs Raslans - tā viņš, Telšu izpildkomitejas priekšsēdētājs Domas Rocius un apriņķa apgabala apsardzes štata vietnieks Domas Rocius. Jermolajevs un citi. Visiem 76 Telšu cietumā ieslodzītajiem politieslodzītajiem tika piespriests nāvessods. Pārējie ieslodzītie tika palaisti mājās. Īsā 25. jūnija nakts - rītausma austrumos jau kautrīgi lauzās, kad kravas mašīnas ar ieslodzītajiem virzījās uz Raiņiem. Trīs ieslodzītajiem izdevās aizbēgt no kravas automašīnām - diemžēl drīz vien viņus satvēra Sarkanās armijas lodes... Raiņos 1941. gadā nejauši tika atrasti 73 ieslodzīto sakropļotie līķi. 28. jūnijs
Vēlāk ēkā tika izveidota Telšu mūzikas skola, kas šeit darbojās līdz 1994. gadam. Diemžēl ēka padomju laikā tika nopietni bojāta gan no iekšpuses, gan no ārpuses.
Restaurējot ēku, sienu iekšpusē tika atklāti uzvārdu uzraksti, Ģedimina stabi, dažādi datumi. Ir atklātas un aizmūrētas grotas.
1997. gads 24. jūnijs Pie ēkas LPKTS Telšu nodaļa atklāja 1941. gada karam veltītu piemiņas plāksni. naktī no 24. uz 25. jūniju. Pieminot 73 Telšu cietuma politieslodzītos, kuri tika spīdzināti Raiņu mežā.
2006. gadā, pieminot Raiņu mocekļu nāves 65. gadadienu, pie bijušā cietuma tika atklāta mākslinieciskā piemiņas plāksne (autors - Gintaras Gaiļus, arhitekts - Aļģirds Žebrauskas).
Kapa piemineklis "Pieta"
Piemineklis atrodas Telšu pilsētas vecajos kapos.
1941. gads naktī no 24. uz 25. jūniju. Raiņu mežā NKVD-NKGB Telšu apriņķa nodaļas darbinieki un viņu palīgi izpildīja nāvessodu 75 politieslodzītajiem no Telšu cietuma. Upuri tika spīdzināti visnežēlīgākajos veidos - dažiem tika izdurtas acis, nogrieztas ausis un dzimumorgāni, kā arī saspiestas galvas. Tika nošauti tikai 10 ieslodzītie. Pēc slaktiņa nebija palicis neviens dzīvs liecinieks, izņemot pašus bendes. 3 Sarkanās armijas karavīru līķi ar šautām brūcēm pakausī tika atrasti aprakti netālu no upuru apbedīšanas vietas. Telšu pilsētas vecajos kapos tika apglabātas 65 terora upuru mirstīgās atliekas. Padomju okupācijas laikā mēģinājumi pieminēt Raiņu slaktiņa gadadienu, kopt kapu vai uzstādīt kapakmeni ar nosaukumiem tika izjaukti.
Mūsdienās kapsētā atrodas 1996. gada piemineklis. 23. jūnijs Tika atklāts piemineklis "Pieta", kurā attēlota Dievmāte, kas uz ceļiem tur no Krusta novilkto Kristus miesu. Pieminekļa autori ir mākslinieks-tēlnieks Antanas Kmieliauskas, tēlnieks Osvalds Neniškis un arhitekts Aļģirds Žebrausks.
