Rainiai slaktiņš II Otrais pasaules karš
Raiņu slaktiņš ir politieslodzīto slaktiņš Telšu cietumā, ko 1941. gada 24.-25. jūnijā veica PSRS militārās un represīvās iestādes. Tas sākās PSRS-Vācijas kara sākumā, kad frontes rajonos tika izsludināts kara stāvoklis un visas politieslodzīto lietas tika nodotas militārajām tiesām. Lielākā daļa ieslodzīto tika notiesāti uz nošaušanu, bet citi tika evakuēti uz PSRS dzīlēm.
Telšu cietumā tobrīd atradās 162 ieslodzītie, no kuriem 76 bija politieslodzītie, kurus pratināja NKGB. Jau 23. jūnijā cietuma politiskais līderis A. Vaitkus plānoja visus ieslodzītos transportēt, taču plāns izgāzās, kad vietējie Komunistiskās partijas, NKVD un NKGB vadītāji aizbēga no pilsētas, nenodrošinot viņiem transportu.
24. jūnija rītā cietumu ielenca Sarkanās armijas karavīri Doncova vadībā, kurš sevi dēvēja par Sarkanās armijas majoru (tiek uzskatīts, ka viņš bija PSRS 8. armijas 123. divīzijas vienības komandieris). Tālākos sagatavošanās darbus vadīja NKGB Kretingas rajona priekšnieka vietnieks leitnants Jermolajevs.
Cietumā ieradušies NKGB Telšu apriņķa priekšnieks Petrs Raslans, viņa vietnieks leitnants Ždanovs, PSRS 8. armijas Kompaneca politiskās nodaļas vadītājs, un Telšu izpildkomitejas priekšsēdētājs Doms Rocjus pārskatīja lietas un oficiāli apstiprināja nāvessodus. Raslana kungs vēlāk paziņoja: "Esmu pārliecināts, ka tur nebija neviena nevainīga cilvēka."
Ieslodzītos no kamerām aizveda uz sardzes māju, kur viņiem sasēja rokas un aizbāza mutes. Viņus sakrāva kravas automašīnās vienu virs otra. 25. jūnija rītausmā kravas automašīnas ar ieslodzītajiem pagriezās Luokes virzienā, uz Raiņu mežu.
Nāvessoda izpildes laikā tika veikti pasākumi, lai upuru kliedzieni nebūtu dzirdami — tika ieslēgti automašīnu dzinēji, norīkoti sargi. Ieslodzītie tika nežēlīgi spīdzināti: viņus dedzināja uz sārta, trieciena ar elektrisko strāvu, applaucēja ar verdošu ūdeni un kāpostiem, sita ar stienīšiem un badināja ar bajonetiem. Daudziem tika nogriezti dzimumorgāni, deguni un mēles, izdurtas acis, nolobīta āda un saplaisāti galvaskausi. Tikai 10 ieslodzītie tika vienkārši nošauti.
Nogalināto vidū bija trīs brāļi Antanaviči (Antans, Jonas un Juozas), brāļi Povils un Stasis Balseviči, brāļi Boleslovas un Petrs Kavoliai un brāļi Andrius un Jonas Rudokai. Pavisam uz vietas tika nogalināti 73 cilvēki, bet vēl trīs – Pranciškus (Pranas) Razgus, Petrs Sūdžius un Aleksandrs Vyšniauskas – tika nošauti, mēģinot aizbēgt Telšu apriņķa Džiuginēnu ciema apkaimē.
26. jūnija rītā atjaunotās Telšu pašvaldības darbinieks slaktiņa vietā atklāja spīdzināšanas rīkus: traktoru, elektroģeneratorus, 3 automašīnu dzinējus, ugunskuru un mucas ar vārītiem kāpostiem. 28. jūnijā tika atklātas četras bedres ar upuriem. 65 spīdzināto mirstīgās atliekas tika apglabātas vecajos Telšu pilsētas kapos, bet 10 cilvēku mirstīgās atliekas apglabāja viņu radinieki citās vietās.
Dr. Leonardo Plechaviča medicīniskajā ziņojumā, kas publicēts nacistu propagandas izdevumā 1943. gadā, bija sīki aprakstītas visu upuru spīdzināšanas pēdas. Cenšoties izdzēst šī notikuma atmiņu, padomju vara nojauca Telšu pilsētas kapsētā sākto kapelu un izcirta Raiņu mežu.
Galvenie slaktiņu organizētāji izvairījās no soda: Petras Raslanas pēc 1990. gada slēpās Krievijā, kur arī nomira, un Nachmanas Dušanskis, kurš piedalījās vismaz 13 upuru pratināšanā, kopš 1989. gada dzīvo Izraēlā, kas atteicās viņu izdot Lietuvai.
1991. gadā, pieminot slaktiņa 50. gadadienu, Raiņos tika iesvētīta jauna Ciešanu kapela, kuras griestus rotā mākslinieka A. Kmieļauska freskas ar Raiņu mocekļu gleznojumiem. Slaktiņa vietā, apmēram 300 m attālumā no kapelas, tika uzstādīts rozā granīta piemineklis "Trīs krusti" (tēlnieks Regimantas Midvikis) un iestādīta Atmiņas ozolu birzs. 1995. gadā visa šī piemiņas vieta tika pasludināta par valsts nozīmes vēstures un piemiņas pieminekli.
Papildus izziņas avoti
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Bijušais Telšu cietums
Telšu pilsētas centrālajā daļā Republikas ielā atrodas bijusī Telšu cietuma ēka.
Pēc 1908. gada Telšu ugunsgrēka privātpersona, turīgs ebrejs vārdā Neimans, uzcēla neogotikas ēku historisma stilā. Viņš vienojās ar okupācijas cara varas iestādēm, ka saskaņā ar varas iestāžu noteiktajiem nosacījumiem uzcels ēku ugunsgrēkā nodegušās rajona policijas pārvaldes ēkas vajadzībām un iznomās to varas iestādēm. Tā bija viena no skaistākajām ēkām Telšos. Pirmā pasaules kara laikā ēka tika pielāgota Telšu rajona cietumam. Kā cietums tā tika izmantota gan neatkarīgās Lietuvas laikā (1918.–1940. g.), gan padomju okupācijas laikā, līdz pat 20. gs. piecdesmito gadu sākumam. 1940.–1941. gadā un 1944.–1953. gadā ēkā atradās Telšu rajona NKGB–MGB–KGB iekšējais cietums.
1941. gada 22. jūnijā, sākoties imperiālistiskajam karam starp Padomju Savienību un nacistisko Vāciju, Telšu cietumā tika ieslodzīti 162 ieslodzītie – 76 NKGB pratinātie ieslodzītie. 23. jūnijā tika mēģināts visus ieslodzītos transportēt, taču šis plāns neizdevās, jo vietējie Komunistiskās partijas, NKVD un NKGB vadītāji aizbēga no pilsētas. Ieslodzīto transportēšanai netika nodrošināti transportlīdzekļi. 1941. gada 24. jūnija rītā Telšu cietumu ielenca 8. Sarkanās armijas 123. divīzijas vienība, un steidzami tika izveidota trīs tiesnešu tiesa, kuru vadīja NKGB Telšu apriņķa priekšnieks Petars Raslanass – tātad viņš, Telšu izpildkomitejas priekšsēdētājs Doms Rocjus un NKGB Kretingas apriņķa priekšnieka vietnieks, valsts drošības leitnants Jermolajevs un citi. Visiem 76 politieslodzītajiem Telšu cietumā tika piespriests nāvessods. Pārējie ieslodzītie tika atbrīvoti mājās. Īsā 25. jūnija nakts – austrumos jau kautrīgi aust gaisma, kad kravas automašīnas ar ieslodzītajiem virzījās uz Raiņu. Trijiem ieslodzītajiem izdevās izbēgt no kravas automašīnām – diemžēl viņus drīz vien notvēra Sarkanās armijas lodes... 1941. gada 28. jūnijā Raiņos nejauši tika atrasti 73 ieslodzīto sakropļotie ķermeņi.
Vēlāk ēkā atradās Telšu mūzikas skola, kas šeit darbojās līdz 1994. gadam. Diemžēl padomju laikā ēka tika nopietni bojāta gan ārēji, gan iekšēji.
Ēkas restaurācijas laikā iekšpusē uz sienām tika atklāti vārdu, Ģedimina stabu un dažādu datumu uzraksti. Tika atklātas arī aizmūrētas grotas.
1997. gada 24. jūnijā pie ēkas Lietuvas Cietumu dienesta Telšu filiāle atklāja piemiņas plāksni, kas veltīta 73 Telšu cietuma politieslodzīto piemiņai, kuri 1941. gada naktī no 24. uz 25. jūniju tika spīdzināti Raiņu mežā.
2006. gadā, pieminot Raiņu mocekļu nāves 65. gadadienu, netālu no bijušā cietuma tika atklāta mākslinieciska piemiņas plāksne (autors - Gintaras Gailius, arhitekts - Algirdas Žebrauskas).
Raiņu Ciešanu kapela
Raiņu Ciešanu kapela atrodas Raiņu ciemā piecu kilometru attālumā Telšiem pie 160. ceļa Telši - Varņi - Laukuva. 1941. gada 25. un 26. jūnijā Raiņu mežā notika viena no baisākajām masu slepkavībām Lietuvas padomju okupācijas vēsturē. Naktī Sarkanā armija un PSRS represīvās iestādes nežēlīgi līdz nāvei spīdzināja Telšu cietuma 75 politieslodzītos. Pēc dažām dienām upurus apraktus kopīgā kapā atrada nejaušs garāmgājējs. 1943. gadā pēc arhitekta Jona Viraka meta upuru piemiņai tika uzcelta kapela. 1944. gadā, atjaunojoties padomju varai, kapela tika iznīcināta. Vēlāk, 1990. gadā, pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas, arhitekts A. Žebrausks pēc tā paša autora skicēm sāka būvēt jaunu kapelu. Kapela tika iesvētīta 1991. gada 23. jūnijā, pieminot Raiņu slaktiņa 50. gadadienu. Raiņu Ciešanu kapela ir veltīta ne vien Raiņu mocekļiem, bet arī visu padomju terora upuru piemiņai. Mežā pie kapelas, vietā kur tika nomocīti politieslodzītie, ir uzstādīts tēlnieka R. Midvika izkalts akmens krusts. Ceļā ir redzami vēl trīs valsts karoga krāsās nokrāsoti koka krust
Piemiņas vietas Raiņu mežā — mocekļu slepkavības vietā
Raiņu Passion Chapel atrodas Raiņu ciemā, 5 km attālumā no Telšiem, blakus ceļam 160 Telši-Varniai-Laukuva.
1941. gada 25. un 26. jūnijā Raiņu mežā notika viena no šausminošākajām slaktiņām Lietuvas padomju okupācijas vēsturē. Naktī Sarkanā armija un PSRS represīvās iestādes nežēlīgi spīdzināja 75 Telšu cietuma politieslodzītos. Upurus, apglabātus kopīgā kapā, dažas dienas vēlāk atrada nejaušs garāmgājējs.
Lai pieminētu slaktiņa upurus, kapela tika būvēta 1943. gadā pēc arhitekta Jona Viraka idejas. Padomju vara, atgriežoties, to 1944. gadā nojauca. Vēlāk, 1990. gadā, pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas, arhitekts A. Žebrauskas, balstoties uz tā paša autora rasējumiem, sāka celt citu kapelu. Kapela tika iesvētīta 1991. gada 23. jūnijā, pieminot Raiņu slaktiņa 50. gadadienu.
Raiņu ciešanu kapela ir veltīta ne tikai Raiņu mocekļu piemiņai, bet arī iemūžina visu padomju terora upuru piemiņu. Mežā blakus kapelai, kur tika spīdzināti politieslodzītie, tika uzstādīts tēlnieka R. Midviķa veidots akmens krusts. Gar ceļu atrodas vēl trīs koka krusti, kas nokrāsoti valsts karoga krāsās. Tos neilgi pēc slaktiņiem uzstādīja vietējie iedzīvotāji, bet ciema iedzīvotāji tos noslīcināja Viešvēnu dīķī. Tikai nesen, pēc dīķa nosusināšanas, krusti tika atrasti, nokrāsoti un restaurēti.
Kapu piemineklis "Pieta"
Piemineklis atrodas Telšu pilsētas vecajos kapos.
1941. gada naktī no 24. uz 25. jūniju Raiņu mežā NKVD-NKGB Telšu apgabala pārvaldes darbinieki un viņu palīgi sodīja ar nāvi 75 Telšu cietuma politieslodzītos. Upuri tika spīdzināti visnežēlīgākajos veidos – dažiem izdūra acis, nogrieza ausis un dzimumorgānus, bet galvas sadragāja. Nošāva tikai 10 ieslodzītos. Pēc slaktiņa nepalika neviens dzīvs liecinieks, izņemot pašus bendes. Netālu no upuru apbedījuma vietas tika atrasti apglabāti 3 Sarkanās armijas karavīru līķi ar šautām brūcēm pakausī, viņu apbedījuma vieta nav zināma. Telšu pilsētas vecajos kapos tika apglabātas 65 terora upuru mirstīgās atliekas. Padomju okupācijas gados tika novērsti mēģinājumi pieminēt Raiņu slaktiņa gadadienu, kopt kapu vai uzstādīt kapakmeni ar vārdiem.
Mūsdienās kapsētā atrodas 1996. gada 23. jūnijā atklātais piemineklis "Pieta", kurā attēlota Dievmāte, kas uz ceļiem tur no krusta noņemto Kristus ķermeni. Pieminekļa autori ir mākslinieks-tēlnieks Antans Kmielauskas, tēlnieks Osvaldas Neniškis un arhitekts Aļģirdas Žebrauskas.
Saistītie stāsti
Raiņu slaktiņš: NKVD noziegums bez lieciniekiem
1941. gada 24.-25. jūnijā Raiņu mežā, netālu no Telšiem, NKVD un Sarkanās armijas karavīri nežēlīgi spīdzināja 73 politieslodzītos no Telšu cietuma - tas kļuva par vienu no šausminošākajiem padomju noziegumiem Lietuvā.
Rainiai slaktiņš: upuri negaidīti atrasti
1941. gada 24.-25. jūnijā Raiņu mežā, netālu no Telšiem, NKVD un Sarkanās armijas karavīri nežēlīgi spīdzināja 73 politieslodzītos no Telšu cietuma - tas kļuva par vienu no šausminošākajiem padomju noziegumiem Lietuvā.