Raiņu slaktiņš II WW2
Raiņu slaktiņš ir 1941. gada slaktiņš. 24.-25.jūnijs. PSRS armijas un represīvo iestāžu pastrādātie politieslodzīto slaktiņi Telšu cietumā. Tie aizsākās Padomju-Vācijas kara sākumā, kad frontes zonās tika izsludināts karastāvoklis un visas politieslodzīto lietas tika nodotas kara tribunāliem. Lielākajai daļai ieslodzīto piesprieda nošaušanu, bet citi tika evakuēti uz PSRS dziļumiem.
Tolaik Telšu cietumā atradās 162 ieslodzītie, no kuriem 76 bija politieslodzītie, kurus pratināja NKGB. Atpakaļ 23. jūnijā. Cietuma politiskais vadītājs A. Vaitkus plānoja pārvest visus ieslodzītos, taču šis plāns izgāzās, kad vietējie kompartijas, NKVD un NKGB vadītāji aizbēga no pilsētas, nenodrošinot viņiem transportu.
24. jūnijs 1945. gada rītā cietumu ielenca sarkanarmieši, kuru vadīja Doncovs, kurš sevi dēvēja par Sarkanās armijas majoru (tiek uzskatīts, ka viņš bija PSRS 8. armijas 123. divīzijas vienības komandieris). Tālāko sagatavošanās darbu vadīja NKGB Kretingas apriņķa priekšnieka vietnieks ltn. Jermolajevs.
NKGB Telšu apriņķa priekšnieks Petrs Raslanas un viņa vietnieks ltn. PSRS 8.armijas politiskās daļas priekšnieks Ždanovs Kompanecs un Telšu izpildkomitejas priekšsēdētājs Domas Rocius izskatīja lietas un oficiāli apstiprināja nāvessodus. Raslana kungs vēlāk teica: "Esmu pārliecināts, ka tur nebija neviena nevainīga cilvēka."
Ieslodzītos no kamerām veda uz sargmāju, kur viņiem bija sasietas rokas un aizbāztas mutes. Tie bija sakrauti viens virs otra kravas automašīnās. 25. jūnija rītausmā mašīnas ar ieslodzītajiem pagriezās Luokes virzienā, Raiņu mežā.
Eksekūcijas laikā tika veikti pasākumi, lai netiktu dzirdami cietušo kliedzieni - tika ieslēgti automašīnu dzinēji un izlikti apsargi. Ieslodzītie tika nežēlīgi spīdzināti: sadedzināti uz sārta, šokēti ar elektrošoku, applaucēti ar verdošu ūdeni un kāpostiem, sisti ar stieņiem un badoti ar durkļiem. Daudziem tika nogriezti dzimumorgāni, deguns un mēle, izdurtas acis, nolobīta āda un saplaisājuši galvaskausi. Tikai 10 ieslodzītie tika vienkārši nošauti.
Nogalināto vidū bija trīs brāļi Antanaviči (Antans, Jonas un Juozas), brāļi Povils un Stasis Balseviči, brāļi Boleslovas un Petrs Kavoļi un brāļi Andrius un Jonas Rudokai. Pavisam uz vietas tika nogalināti 73 cilvēki, bet vēl trīs – Pranciškus (Prans) Razgus, Petrs Sūdžius un Aleksandrs Vyšniauskas – tika nošauti, mēģinot aizbēgt Telšu apriņķa Džiuginēnu ciema apkaimē.
26. jūnijs 19. gada rītā atjaunotās Telšu pašvaldības darbinieks slaktiņa vietā atklāja spīdzināšanas rīkus: traktoru, elektriskos ģeneratorus, 3 automašīnu dzinējus, ugunskuru un mucas ar vārītiem kāpostiem. 28. jūnijs Atklātas četras bedres ar upuriem. 65 mocekļu mirstīgās atliekas tika apglabātas Telšu vecajos pilsētas kapos, savukārt 10 cilvēku mirstīgās atliekas apglabāja viņu radinieki citās vietās.
1943. gads Dr. Leonardo Plechavičus medicīniskajā ziņojumā, kas publicēts nacistu propagandas izdevumā, sīki aprakstītas visu upuru spīdzināšanas pazīmes. Padomju vara, cenšoties dzēst piemiņu par šo notikumu, nojauca Telšu pilsētas kapos sākto kapliču un izcirta Raiņu mežu.
Galvenie slaktiņa organizatori izvairījās no soda: Petras Raslanas pēc 1990. gada. slēpās Krievijā, kur gāja bojā, un Nahmans Dušanskis, kurš piedalījās vismaz 13 upuru pratināšanā, kopš 1989.gada ir bēguļojošs. apmetās Izraēlā, kura atteicās viņu izdot Lietuvai.
1991. gadā, pieminot slaktiņa 50. gadadienu, Raiņos tika iesvētīta jauna Ciešanu kapela, kuras griestus rotā mākslinieka A. Kmieliauska freskas, kurās attēloti Raiņu mocekļi. Slaktiņa vietā, apmēram 300 m no kapličas, tika uzstādīts rozā granīta piemineklis "Trīs krusti" (tēlnieks Regimantas Midviķis) un iestādīta Atmiņas ozolu birzs. 1995. gads Visa šī piemiņas vieta ir pasludināta par valsts nozīmes vēstures un piemiņas pieminekli.
Papildus izziņas avoti
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Bijušais Telšu cietums
Telšu pilsētas centrālajā daļā Republikas ielā atrodas bijusī Telšu cietuma ēka.
Pēc 1908. gada Telšu ugunsgrēka kāda privātpersona, bagāts ebrejs Neimans, uzcēla neogotikas ēku historisma stilā. Viņš vienojās ar okupācijas cara varu, ka ugunsgrēkā nopostītās apriņķa policijas valdes ēkas vietā saskaņā ar varas noteiktajiem nosacījumiem uzcels ēku un iznomās to varas iestādēm. Tā bija viena no skaistākajām ēkām Telšos. Pirmā pasaules kara laikā ēka tika pielāgota Telšu apriņķa cietumam. Tas tika izmantots kā cietums gan neatkarīgās Lietuvas laikā (1918-1940), gan padomju okupācijas laikā, līdz 20. gs. piecdesmito gadu sākums. Ēkā 1940-1941, 1944-1953. Telšu rajonā darbojās NKGB–MGB–KGB. iekšējais cietums.
1941. gads 1941. gada 22. jūnijā, sākoties imperiālistiskajam karam starp Padomju Savienību un nacistisko Vāciju, Telšu cietumā tika turēti 162 ieslodzītie — NKGB pratināja 76 ieslodzītos. Atkal 23. jūnijā. Viņi gribēja izvest visus ieslodzītos, taču šis plāns izgāzās, jo vietējie komunistiskās partijas vadītāji, NKVD un NKGB vadītāji aizbēga no pilsētas. Neviens nepiešķīra transportlīdzekļus ieslodzīto pārvadāšanai. 1941. gads 24. jūnijs 1945. gada rītā Telšu cietumu ielenca 8. Sarkanās armijas 123. divīzijas vienība, un steigā tika izveidota tiesa trīs tiesnešu sastāvā, kuru vadīja NKGB Telšu apriņķa priekšnieks Petrs Raslans - tā viņš, Telšu izpildkomitejas priekšsēdētājs Domas Rocius un apriņķa apgabala apsardzes štata vietnieks Domas Rocius. Jermolajevs un citi. Visiem 76 Telšu cietumā ieslodzītajiem politieslodzītajiem tika piespriests nāvessods. Pārējie ieslodzītie tika palaisti mājās. Īsā 25. jūnija nakts - rītausma austrumos jau kautrīgi lauzās, kad kravas mašīnas ar ieslodzītajiem virzījās uz Raiņiem. Trīs ieslodzītajiem izdevās aizbēgt no kravas automašīnām - diemžēl drīz vien viņus satvēra Sarkanās armijas lodes... Raiņos 1941. gadā nejauši tika atrasti 73 ieslodzīto sakropļotie līķi. 28. jūnijs
Vēlāk ēkā tika izveidota Telšu mūzikas skola, kas šeit darbojās līdz 1994. gadam. Diemžēl ēka padomju laikā tika nopietni bojāta gan no iekšpuses, gan no ārpuses.
Restaurējot ēku, sienu iekšpusē tika atklāti uzvārdu uzraksti, Ģedimina stabi, dažādi datumi. Ir atklātas un aizmūrētas grotas.
1997. gads 24. jūnijs Pie ēkas LPKTS Telšu nodaļa atklāja 1941. gada karam veltītu piemiņas plāksni. naktī no 24. uz 25. jūniju. Pieminot 73 Telšu cietuma politieslodzītos, kuri tika spīdzināti Raiņu mežā.
2006. gadā, pieminot Raiņu mocekļu nāves 65. gadadienu, pie bijušā cietuma tika atklāta mākslinieciskā piemiņas plāksne (autors - Gintaras Gaiļus, arhitekts - Aļģirds Žebrauskas).
Raiņu kaislību kapela
Raiņu ciešanu kapela atrodas Raiņu ciemā, 5 km attālumā no Telšiem, blakus ceļam 160 Telši-Varniai-Laukuva.
1941. gadā 25.-26.jūnijs Raiņu mežā notika viens no briesmīgākajiem slaktiņiem padomju okupācijas Lietuvā vēsturē. Naktī Sarkanā armija un PSRS represīvās iestādes nežēlīgi spīdzināja 75 Telšu cietuma politieslodzītos. Kopējā kapā apbedītos upurus pēc dažām dienām atrada kāds garāmgājējs.
Godināt slaktiņu upurus pēc arhitekta Jonasa Viraka idejas 1943.g. sākās kapličas celtniecība. Padomju varas atgriešanās 1944. gadā to nojauca. Vēlāk 1990. gadā, pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas, arhitekts A. Žebrausks pēc šī paša autora rasējumiem sāka būvēt vēl vienu kapliču. Kapliča iesvētīta 1991. gadā. 23. jūnijs pieminot Raiņu slaktiņa 50. gadadienu.
Raiņu ciešanu kapela ir veltīta ne tikai Raiņu mocekļu piemiņai, bet arī iemūžina visu padomju terora upuru piemiņu. Mežā pie kapličas, kur tika spīdzināti politieslodzītie, tika uzstādīts tēlnieka R. Midviķa kalts akmens krusts. Pa ceļam stāv vēl 3 koka krusti, kas krāsoti valsts karoga krāsās. Tos īsi pēc slaktiņa uzcēla vietējie iedzīvotāji, bet slepkavas tos noslīcināja Viešvēnu dīķī. Tikai nesen pēc dīķa nosusināšanas krusti tika atrasti, nokrāsoti un atjaunoti.
Piemiņas vietas Raiņu mežā – mocekļu slepkavības vietā
Raiņu Passion Chapel atrodas Raiņu ciemā, 5 km attālumā no Telšiem, blakus ceļam 160 Telši-Varniai-Laukuva.
1941. gada 25.-26. jūnijā Raiņu mežā notika viens no šausmīgākajiem slaktiņiem padomju okupācijas Lietuvā vēsturē. Naktī Sarkanā armija un PSRS represīvās iestādes nežēlīgi spīdzināja 75 politieslodzītos Telšu cietumā. Masu kapā apbedītos upurus dažas dienas vēlāk atklāja kāds garāmgājējs.
Lai godinātu slaktiņa upurus, 1943. gadā tika sākta kapliča celtniecība pēc arhitekta Jonasa Viraka idejas. Atgriešanās padomju valdība to nojauca 1944. gadā. Vēlāk, 1990. gadā, pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas, arhitekts A. Žebrausks pēc šī paša autora zīmējumiem sāka celt vēl vienu kapliču. Kapela tika iesvētīta 1991. gada 23. jūnijā, pieminot Raiņu slaktiņa 50. gadadienu.
Raiņu ciešanu kapela ir veltīta ne tikai Raiņu mocekļu piemiņai, bet arī iemūžina visu padomju terora upuru piemiņu. Blakus kapelai mežā, kur tika spīdzināti politieslodzītie, uzsliets tēlnieka R. Midviķa kalts akmens krusts. Pa ceļam stāv vēl trīs koka krusti, kas krāsoti valsts karoga krāsās. Tos uzcēla vietējie iedzīvotāji neilgi pēc slaktiņa, bet ciema iedzīvotāji tos noslīcināja Viešvēnu dīķī. Tikai nesen, pēc dīķa nosusināšanas, krusti tika atrasti, nokrāsoti un atjaunoti.
Kapa piemineklis "Pieta"
Piemineklis atrodas Telšu pilsētas vecajos kapos.
1941. gads naktī no 24. uz 25. jūniju. Raiņu mežā NKVD-NKGB Telšu apriņķa nodaļas darbinieki un viņu palīgi izpildīja nāvessodu 75 politieslodzītajiem no Telšu cietuma. Upuri tika spīdzināti visnežēlīgākajos veidos - dažiem tika izdurtas acis, nogrieztas ausis un dzimumorgāni, kā arī saspiestas galvas. Tika nošauti tikai 10 ieslodzītie. Pēc slaktiņa nebija palicis neviens dzīvs liecinieks, izņemot pašus bendes. 3 Sarkanās armijas karavīru līķi ar šautām brūcēm pakausī tika atrasti aprakti netālu no upuru apbedīšanas vietas. Telšu pilsētas vecajos kapos tika apglabātas 65 terora upuru mirstīgās atliekas. Padomju okupācijas laikā mēģinājumi pieminēt Raiņu slaktiņa gadadienu, kopt kapu vai uzstādīt kapakmeni ar nosaukumiem tika izjaukti.
Mūsdienās kapsētā atrodas 1996. gada piemineklis. 23. jūnijs Tika atklāts piemineklis "Pieta", kurā attēlota Dievmāte, kas uz ceļiem tur no Krusta novilkto Kristus miesu. Pieminekļa autori ir mākslinieks-tēlnieks Antanas Kmieliauskas, tēlnieks Osvalds Neniškis un arhitekts Aļģirds Žebrausks.
Saistītie stāsti
Raiņu slaktiņš: NKVD noziegums bez lieciniekiem
1941. gads 24.-25.jūnijs. Raiņu mežā netālu no Telšiem NKVD un Sarkanās armijas karavīri brutāli spīdzināja 73 politieslodzītos no Telšu cietuma – tas kļuva par vienu no šausmīgākajiem padomju noziegumiem Lietuvā.
Raiņu slaktiņš: negaidīti atklāti upuri
1941. gada 24.-25. jūnijā Raiņu mežā netālu no Telšiem NKVD un Sarkanās armijas karavīri nežēlīgi spīdzināja 73 politieslodzītos no Telšu cietuma – tas kļuva par vienu no šausmīgākajiem padomju noziegumiem Lietuvā.