Tērvetes raķešu bāze
Tērvetes raķešu bāze bija viena no slepenajām PSRS stratēģiskajām militārajām bāzēm kurā izvietotas ballistiskās raķetes R12
Tērvetes raķešu bāze atrodas Dobeles novada, Tērvetes pagasta meža masīvā uz Dienvidaustrumiem no Tērvetes dabas parka autostāvvietas. Raķešu bāze ar visu infrastruktūru aizņēma 330 hektārus, un ķīmiskā daļa 6 hektārus lielu platību. Militārā objekta apbūves daļa 1994. gadā tika nodota Tērvetes pašvaldībai, kura to sadalījusi pa objektiem to tālākai apsaimniekošanai. Objektā ir veikti radioaktivitātes mērījumi (gamma-fons) un to rādītāji atbilst pastāvošajām normām. Braucot pa ceļu, gar Tērvetes kapiem, gar Labrenču ēku (bijusī Padomju Armijas virsnieku piecstāvu dzīvojamā ēka) kur ceļš ved uz bijušo raķešu bāzi, pirmais, ko ieraugām ir bijušais caurlaides postenis, un ķieģeļu siena, uz kuras vēl pirms 10 -15 gadiem atradās Padomju karavīra seja, un zvaigzne. Braucot tālāk uz bāzes teritoriju nonākam līdz apdzīvotai ēkai kura ir apdzīvota, un kara bāzes autotransporta garāžām, kuras mūsdienās pieder dažādiem īpašniekiem. Teritorija un ceļš ir aizšķērsots, jo ir privātīpašums. Pie raķešu karabāzes var piekļūt arī no Tērvetes dabas parka stāvlaukuma puses caur mežu. Aiz garāžām gar ceļu atrodas angāri kurās glabājās R-12 balistiskās raķetes ar raķešvedējiem. Kopumā raķešu bāzē ir četri lielie angāri, un divi mazāki, domājams komandpunkti. Uz Rietumziemeļiem no raķešu angāriem atrodas četras raķešu starta palaišanas platformas. Raķešu bāze pieskaitāma pie “Dvina” tipa konfigurācijas raķešu bāzēm ar četrām raķešu šahtām.
“Baltu rotas” īpašnieks, rotkalis Vitauts Straupe, kurš dienējis bāzē no 1985. līdz 1987. gadam, atceras: "Tā pieminētā mūra siena ir mans Dembeļa darbs. Man uzdeva uzdevumu bet neiedeva nekādus materiālus. Apsolīja tikai atlaist mājās no Padumjās Armijas kad objekts būs gatavs. Cementu un gāzbetonu, no kā izcirsta zvaigzne un ledū iesalušais karavīrs , ir sagādāti no Rīgas cementa rūpnīcas, kur tolaik strādāja mans bērnības draugs. Precīzāk mēs aizbraucām ar armijas mašīnu un dabūjām. Bet lai tiktu pie ķieģeļiem, tai sienai mēs naktī nojaucām vienu kārtu autoparka mūra sētai. Nebija grūti, jo laikam to mūrējot kāds bija nospēris cementu un tos ķieģeļus gandrīz ar plikām rokām varēja nolasīt."
https://diggers.lv/index.php/militarie-objekti/ballistisko-rakesu-bazes/25-ballistisko-rakesu-bazes/85-dobeles-pulks-eleja-tisu-rakesu-baze
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Bārtas raķešu bāze
Paplakas pulks. Bārta - Dienvidi, Bārta - Ziemeļi. Cilvēka un dabas iedarbības rezultātā bāze ir iznīcināta. Ēkas atpakaļ paņem mežs, Raķešu transportēšanas auto un pašu raķešu angāri ir nojaukti. Iznīcināts arī sakaru centrs un demontētas lielākā daļa metāla starta platformu.
Bārtas pagastā, pēc oficiālās informācijas, atradās šādas padomju armijas daļas:
49028 - 279. BKF jūras spēku raidcentrs
25026, 49393 - BKF 30. kuģu raķešu un kodollādiņu noliktavas
49281 - sakaru daļa
20480 - 523. sakaru centra apakšvienība
1994. gadā atstājot Latviju (Pēdējie militāristi, kas no Latvijas izveda Bārtas raķešu bāzes iekārtas, Liepājas ostu atstāja 1994. gada 31. augustā.), iesniedza Krievijas federācijas Ziemeļrietumu karaspēka grupa. Apsekojot Bārtas raķešu bāzes terititoriju, uzgājām arī ballistiskās raķetes R-5M (8K51M) (NATO klasifikācija - SS-3 Shyster) starta laukumus ar tiem blakus novietotiem komandbunkuriem. Raķetes R-5M (8K51M) ar kodollādiņiem ir pirmās, ko okupācijas karaspēks 1954. gadā izvieto Latvijā, Liepājas rajona Bārtas mežā. Ar PSRS Aizsardzības ministrijas 1985. gada 2. jūlija (!) lēmumu nr. 700-330 karaspēka daļai nr. 42341 (50. raķešu armija Smoļenskā, k/d 55135) Bārtas mežā iedala 2 623 hektārus zemes. Tur izvieto 117. raķešu pulka divus divizionus. Katrā divizionā 4 raķetes. 1959. gada 18. septembrī armija pieprasa vēl 385,25 ha pieciem objektiem Bārtas Brienampurva tuvumā. Grants bāzes būvēšanai un angāru apbēršanai un maskēšanai vesta no netālā Krūtes karjera. No Bārtas pagasta Kalnāju, Placēnu, Purviču, Zemturu, Purvu, Knīpupju, Mazturu, Birzmaļu mājām izdzen zemniekus. Arhīva dokumentos uzrādītie zaudējumi par 8 saimniecību likvidēšanu ir tikai 154 711 rubļi. Visas bāzu konstrukcijas uz Bārtu vestas tikai naktī, lai neviens neredzētu. Bet Bārtas pagasta iedzīvotāji gan vienmēr zinājuši: kad armijnieki sāk greiderēt ceļus, tad jau kaut ko vedīs.1968. gadā Bārtas virszemes starta raķešu divizionus izformē. Modernizētās šahtu raķetes (R-12 un R-14) Bārtā neizvieto, jo objekts atrodas purvainā teritorijā.
Pīri raķešu bāze
Bijusī raķešu bāze atrodas valsts mežā Pīri ciemā uz Muhu salas. To uzbūvēja 1963. gadā, un līdzīgu bāzi 1966. gadā izveidoja Līvā.
Pretgaisa aizsardzības raķešu divīzijas uzdevums bija aizstāvēt Padomju Savienības rietumu robežu. Divīzijas sastāvā bija ap 16 virsnieku un 60 karadienestā iesaukto kareivju. Bāzē bija elektrības ģenerators, bunkurs, komandcentrs un S-75 raķešu angāri. Tās bija pirmās raķetes, kuras varēja raidīt pa kustīgiem objektiem. Bija arī atsevišķs angārs, domājams, raķetēm ar kodolgalviņām (iespējams, “OTR-21 Tochka”) vai raķetēm.
Līdz mūsdienām bāzē ir saglabājušies raķešu angāri, garāžas, bunkuri, komandcentra drupas un dots (ilglaicīgā ložmetēja ugunspunkts) ar šaujamlūkām.
Padomju armijas raķešu bāze Zeltiņos
Atrodas “Medņukalni”, Zeltiņu pagasts, Alūksnes novads.
No 1961. līdz 1989.gadam Alūksnes rajona “Zeltiņos” darbojās padomju armijas īpaši slepens militārs objekts – kodolraķešu bāze. Te izvietotas virszemes vidējā rādiusa ballistiskās raķetes R-12(8K63) ar 4 starta laukumiem. Lidojuma attālums 2200 km. Šajā periodā armija izmanto apmēram 300 ha lielu, ar dzeloņdrātīm iežogotu teritoriju. Sadzīves (dzīvojamā) zona un īpaši slepenā zona – palikušas mantojumā arī šobrīd. Betonētie ceļi ved uz tajā laikā acij slēptām vietām – angāriem, palaišanas laukumiem, bumbu patvertnēm.
Kompakta teritorija nepilna kilometra attālumā no valsts reģionālās nozīmes autoceļa P34 “Sinole-Silakrogs”, vairāku desmitu hektāru platībā izvietotas dažādas būves saistībā ar kodolraķešu uzturēšanu un apkalpošanu (angāri, degvielas u.c. materiālu noliktavas, kara tehnikas apkopes telpas, novērošanas posteņi, asfaltēti un betonēti laukumi, piebraucamie ceļi). Teritorijā bija nodrošināta autonomā elektrības padeve, ūdensapgāde un siltumapgāde, kas ar armijas izvešanu tika iznīcināta. Pēc armijas aiziešanas, daļa tehnikas tika nodota pašvaldības pārziņā.
Šobrīd apskatāmi 20 ha bijušā militārā mantojuma teritorijas, kuras dienvidrietumu daļu piedāvā kā tūrisma apskates objektu. Bāze tūristiem tiek piedāvāta divos veidos – pamatekspozīcija par raķešu bāzes vēsturi, kas atrodas Zeltiņu muzeja telpās un tūrisma maršruts bāzes teritorijā.
Teritorijā iespējams izbaudīt lielisku lāzertaga spēli draugu kompānijā – līdz 12 personām. Iespējams izvēlēties spēles ilgumu 1 stunda 1,5 stundas, vai 2 stundas. Obligāta iepriekšēja pieteikšanās vismaz divas dienas pirms spēles. Pieteikšanās zvanot +371 26520677!
Tūrisma maršrutam bāzes teritorijā ''dzīvā" gida pavadībā (latviešu un krievu valodā) darba laiks no 10.00- 18.00 ( no otrdienas līdz svētdienai) . Brīvdienas - svētdiena, pirmdiena. Ekskursijas pieejamas no maija līdz novembrim. Par citiem ekskursiju laikiem (arībrīvdienās) iepriekš jāzvana uz +371 29492284 . Ekskursijas pieteikt ne vēlākais kā divas dienas iepriekš.
Audioga pavadībā ekskurisjas pieejamas jebkurā sev vēlamā laikā latviešu, krievu un angļu valodā.
Zeltiņu vēstures krātuvē, ar iepriekšēju pieteikšanos, skatāma ekspozīcija "Nesenā pagātne" par sadzīvi un militāro mantojumu padomju laikā.
Vēstures krātuves darba laiks:
No septembra līdz aprīlim - trešdienas un sestdienas no 9.00-17.00
No maija līdz augustam - trešdienas, ceturtdienas un sestdienas no 10.00-18.00
Pieteikšanās zvanot +371 25745577
