"Šeit būs Latvijas PSR AES!"

Akmeņragabāka 3

Andra Zaļkalna (dzimis 1951, Vērgales ciema tautas deputātu padomes priekšsēdētājs (1982-1989)) atmiņas par laiku, kad Akmeņragā gandrīz uzcēla atomelektrostaciju. 

Pierobežas zonas un krievu dēļ Akmesraga puse palika stipri neapdzīvota, jo senāk daudz mājas bijušas gan ap Rudupi (Rudenieki), gan Akmensragu (Radzenieki). No šīm vietām cilvēkus „izēda” ārā, tos laikus ir aprakstījis Tālis Vaiders jeb Tālivaldis Sils (1927.g.dzimis – miris ?), stāstā „Rudenieki.” Piecus gadus atpakaļ, kopā ar skolēniem centāmies izpētīt un saglabāt veco mājvietu vietas un vārdus, uztaisījām un izvietojām vecsaimniecību vietās ozolkoku plāksnes ar mājvietu nosaukumiem.
Akmensragā bija paredzēts celt atomelektrostaciju (AES). 1980.-to gadu beigās šis jautājums nonāca presē un arī ciema padomēs par to uzzināja. 1989.gadā, kad svaigā atmiņā bija visi Černobiļas notikumi, saosījās un protestēja visu ciemu aktīvisti - Saka, Pāvilosta, Medze, Vērgale. Pēc manas iniciatīvas kopā uzrakstījām vēstuli LKPCK (Latvijas komunistiskās partijas centrālkomitejai) laikrakstam „Cīņa”, ar motivāciju necelt AES, jo negribam, lai atkārtojas Černobiļas katastrofa, lai atkārtojas 1940-ties gads ar deportācijām, ļoti patētiskā garā. Vienlaicīgi tam viens Sakas iedzīvotājs vāca parakstus pret AES celtniecību, savāca vairākus desmit tūkstošus parakstu. Kopā noorganizējām tikšanos ar raidījuma „Labvakar!” radošo komandu, tā ieradās Akmensraga bākā, piedalījās žurnālisti E.Inkēns un O.Rubenis, un kinooperators. Uzkāpām bākā un aizgājām uz vietu, kur bija paredzēta AES celtniecība. Tai vietā esot bijis ierakts zemē ozolkoka stabs (es viņu vairs neredzēju) ar uzrakstu krievu un latviešu valodās „Šeit būs Latvijas PSR AES!” Tā vieta, apmēram 1 km attālumā no bākas uz Pāvilostas pusi, jūrmalā. Pasākums jau bija skaļš, bet to jau laikam nemaz nevajadzēja, jo PSRS sabruka.

Stāstītājs: Andris Zaļkalns; Stāsta pierakstītājs: I.Roze
Akmeņragabāka-3.jpg
ISalmanis_Akmeņragabāka-13.jpg

Saistītie objekti

Akmeņraga bāka un kuģa "Saratov" liktenis

Akmeņraga bāka atrodas Sakas pagastā, 10 km uz dienvidrietumiem no Pāvilostas. Bākā var uzkāpt pa vītņveida kāpnēm, no tās paveras skats uz jūru un apkārtnes mežiem. Lai nokļūtu Akmeņragā ir jābrauc vai nu no Pāvilostas (12 km) vai Ziemupes (10 km) puses pa tuvāko ceļu jūras krastam un jāseko norādēm.

Pašreizējais 37 m augstais bākas tornis uzcelts 1921. gadā, bet iepriekšējo bāku nopostīja Pirmā pasaules kara laikā. Pašreizējā 38 metrus augstā bāka uzcelta 1921. gadā un atjaunota 1957. gadā. Pēdejie uzlabojumi veikti vēl mūsu gadsimtā – atjaunots bākas krāsojums. Bākas uguns iedegas reizi 7,5 sekundēs. Pie bākas atrodas neliels ēku komplekss – bijusī robežsargu bāze – savukārt tuvākajā apkārtnē atrodamas vēl citas padomju perioda drupas, kas palikušas no pretgaisa aizsardzības vienību ēkām. 1980. gadu beigās parādījās ideja šeit būvēt atomelektrostaciju – tālāk par mieta iespraušanu zemē projekts gan netika.

Pārējo Latvijas bāku vidū Akmeņraga bāka izceļas ar savu atrašanos kuģošanai vienā no bīstamākajām vietām visā Baltijas jūras piekrastē. Bākas gaisma atzīmē akmeņainu, apmēram divas jūras jūdzes jeb 3,7 km garu sēkli, kurš iesniedzas jūrā ziemeļrietumu virzienā. Jūras dziļums šajā sēklī ir tikai nedaudz virs diviem metriem. Vieta, kur atrodas bāka, palikusi turpat, bet piekraste gadu gaitā atkāpusies.

Neskatoties uz to, ka šeit jau no 1879. gada dega navigācijas uguns, Akmeņrags pieredzējis vairākas kuģa katastrofas. No tām zināmākā ir Latvijas tvaikoņa “Saratow” uzskriešana uz sēkļa 1923. gada septembrī. “Saratow” 1919. gadā uz neilgu laiku kļuva par Latvijas pagaidu valdības mājvietu. 

Akmeņragā blakus bākai atradusies Padomju armijas karaspēka daļa, robežapsardzības postenis un  krasta baterija, kura demontēta un lielgabali no pozīcijām aizvesti 1955.gadā. 

Akmeņraga bākas uzraudze bākas tuvumā ir savākusi skaistu dzintaru un akmeņu kolekciju. Apmeklējumu brīvdienās un svētku dienās vēlams iepriekš saskaņot.