Kaujas Kurzemes cietoksnī pie Lestenes
Teicējs apraksta savus iespaidus par kaujām Lestenes apkārtnē un Latviešu 19. divīzijas nozīmi cīņās.
“(..) Pēc piecām aizvadītajām lielkaujām Kurzemes aizstāvji tic, ka smagākais aiz muguras, tāpēc droši stāv savās pozīcijās, lai ar Vācijas kapitulāciju nepalaistu garām izdevību dzimtenes atbrīvošanai.
Daudzi šaubīgie atgriezušies atpakaļ vienībās, bet jauni cīnītāji vēl vienmēr piesakās gan no kurzemniekiem, gan bēgļiem. Vairāku tūkstošu latviešu karavīru papildinājumiem atsūtīti arī no Vācijas.
14.martā dodos uz 43.pulka štābu, kur man jāpiesakās. Ceļā satieku ģenerāli Bangerski, kas ieradies Kurzemē. Liekas, arī sirmais karavīrs tic vairāk kā jebkad, ka mūsu zemei tuvojas ļoti izšķirīgs acumirklis, tāpēc arī savu štābu patur Kurzemē. Ģenerālis atgādina, ka man, kā septiņas reizes ievainotam, kas savu frontes laimi būtu izsmēlis, jāiet pie viņa par komandantu. Saprotams, ka par to vēl jārunā ar divīzijas komandieri.
Pulka štābā ir manāms satraukums. Pulka komandieris pulkvedis Osis no pulka aiziet. Katru acumirkli var ierasties majors Reinholds, kam pēc pavēles jāpārņem pulka komandēšana. Tātad vēl viens pulkvedis kritis nežēlastībā. Pirmais priekš četriem mēnešiem bija Lobe.
Beidzot Reinholds ir klāt un pārņem pulku. Mani nozīmē kapteiņa Bumbiera bataljonā par rotas komandieri. Rota atrodas atpūtā un rezervē pie bataljona štāba. Bataljona komandiera vietnieks virsleitnants Jaunzems ir vecs kaujas vilks un zina pastāstīt par frontes stāvokli jo sīki. Boļševiki ir Lestenes skolā, kur no uzkalna labs ieskats mūsu novietojumā, tāpēc, tiklīdz parādās kaut mazākā grupiņa, atklāj granātmetēju uguni.
„Nē, tā nu tas nevar palikt,” spriežam un izlūkojam uzbrukuma virzienu, lai krieveļus no skolas izmestu ārā.
Pati Lestene ir galvenā kaujas līnijā. Bez manis rotā ir vēl tikai viens virsnieks – leitnants Zutis. Arī rotas vīru skaits ir zem simta. Boļševiku skaļruņi vai katru dienu aicina nolikt ieročus, stāsta par Rīgu. Te runā Lilita Bērziņa, te Lācis, te atkal cita sabiedriski pazīstama persona.
Naktī no 16.uz 17.martu mūs nomaina vācu vienības, un mēs esam ceļā uz jauniem ierakumiem, kur ienaidnieks paspējis izdarīt iebrukumu. 19.divīzija, ja tā varētu teikt, Kurzemē pilda ugunsdzēsēju lomu – kur kas notiek, latviešu vīriem jāsteidzas un jāieved kārtība. (..)
Publicēts Daugavas vanagu mēnešrakstā ASV. Virsleitnanta Roberta Ancāna atmiņas par kaujām Kurzemē “Karavīrs stāsta”
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Piemiņas vieta Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem pie Rumbām
Atrodas Tukuma novadā, autoceļa A9 malā, 500 m no pagrieziena uz Lesteni Rīgas virzienā.
Piemiņas vieta izveidota 1991. gadā Rumbu māju tuvumā, kuru apkārtnē noritēja aktīva karadarbība. Tas ir veltījums “Kurzemes cietokšņa” aizstāvjiem, kuri 2. pasaule karā cīnījās pret Sarkano armiju. Kaujas bija nozīmīgas, jo tās uz laiku apturēja Sarkanās armijas pilnīgu Latvijas okupāciju. Aptuveni 300 000 Latvijas iedzīvotāju emigrēja, izvairoties no Padomju režīma veiktajiem noziegumiem pret civiliedzīvotājiem.
2. pasaules kara beigās Latvijas teritorijā bija izveidojusies savdabīga situācija. Kurzemē atradās Vācijas armijas spēki, kurus Sarkanā armija centās likvidēt vai nepieļaut to iesaistīšanu kaujās Austrumprūsijā vai Berlīnes apkārtnē. “Kurzemes cietoksnis” – visbiežāk sastopamais apzīmējums, lai raksturotu karadarbību Kurzemē no 1944.gada līdz 1945.gadam. “Kurzemes lielkaujas” bija Vācijas armijas cīņas Sarkanās armijas vērienīgo uzbrukumu atvairīšanai. Kurzemes cietoksnis beidza pastāvēt īsi pēc Vācijas kapitulācijas.
Mūsdienās var aplūkot piemiņas un atpūtas vietu, kas kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas bija populāra starp latviešu leģionāriem.
Lestenes Brāļu kapi
Atrodas Tukuma novadā, Lestenē, līdzās baznīcai.
Brāļu kapu izveide Lestenē aizsākās 1998. gadā. Tā ir otra lielākā karavīru kapsēta Latvijā, kur vienkopus apglabāti vairāk nekā 1300 latviešu leģionāri. Tikai pēc Latvijas Republikas atjaunošanas bija iespēja no dažādām vietām pārapbedīt 2. pasaules karā kritušos latviešu karavīrus.
Latviešu leģions bija Vācijas armijas kaujas vienība, kas formēta galvenokārt no pretlikumīgi mobilizētiem Latvijas iedzīvotājiem. Karavīri savu atrašanos leģionā uztvēra kā cīņu par Latvijas neatkarības atjaunošanu, neraugoties uz to, ka tā notika Vācijas bruņoto spēku rindās un Vācija bija okupējusi Latviju. Cita militāra spēka, kas varētu aizkavēt padomju okupācijas atgriešanos, nebija. Latviešu leģionāri cīnījās pret Sarkano armiju, kura bija likvidējusi Latvijas neatkarību, iznīcinājusi tās armiju un veikusi noziegumus pret civiliedzīvotājiem. Vācijas armijas rindās cīnījās ap 110 000–115 000 karavīru, apmēram 30 000–50 000 no viņiem savas dzīvības atstāja kauju laukos.
Mūsdienās Lestenē var aplūkot Brāļu kapus, kam līdzās atrodas Lestenes baznīca. Tā ir izcils baroka sakrālās mākslas piemērs. Senajā baznīcas krogā var iepazīties ar Latviešu leģiona vēsturei veltītu ekspozīciju. Brāļu kapu centrālo tēlu "Dzimtene - Māte - Latvija" veidojusi tēlniece Arta Dumpe. Netālu atrodas Lestenes muiža, kas pirms 2. pasaules kara piederēja Latvijas armijas ģenerālim Mārtiņam Hartmanim.
Ekskursijas Lestenes baznīcā var pieteikt pie Lestenes evanģēliski luteriskās baznīcas draudzes priekšnieces Ingunas Kokinas, tālrunis +371 29993743.
Lestenes brāļu kapu piemiņas istaba un bunkura ekspozīcija
Atrodas Tukuma novadā, Lestenē iepretim Lestenes baznīcai.
Piemiņas izstāde ir jauns tūrisma objekts, kas tapis pašiniciatīvas ceļā, lai izglītotu par 2. pasaules kara notikumiem “Kurzemes cietoksnī”. Ekspozīcijas galvenā uzmanība ir veltīta 3. Kurzemes lielkaujai jeb Ziemassvētku kaujām. Tas ir viens no dramatiskākajiem un interesantākajiem Eiropas militārās vēstures notikumiem.
2. pasaules kara beigās Latvijas teritorijā bija izveidojusies savdabīga situācija. Kurzemē atradās Vācijas armijas spēki, kurus Sarkanā armija centās likvidēt vai nepieļaut to iesaistīšanu kaujās Austrumprūsijā vai Berlīnes apkārtnē. “Kurzemes cietoksnis” – visbiežāk sastopamais apzīmējums, lai raksturotu kaujas Kurzemē no 1944.gada līdz 1945.gadam. “Kurzemes lielkaujas” bija Vācijas armijas karadarbība Sarkanās armijas vērienīgo uzbrukumu atvairīšanai. 3. Kurzemes lielkauja jeb Ziemassvētku kaujas norisinājās no 21. līdz 31. decembrim, kur aktīvi piedalījās arī latviešu leģionāri.
Mūsdienās var aplūkot izstādi, kas iekārtota Lestenes baznīcas vecajā krogā. Ekā ar ieeju no pagalma puses, Latviešu Virsnieku apvienības vīri kapteiņa Jāņa Slaidiņa vadībā ierīkoja zemzemes bunkuru, kādi reiz ierakumos tika būvēti, piemēram, pirms Ziemassvētku kaujām. Bunkurā atrodas pašu taisīta krāsns no vācu benzīna mucas, lāvas, 3 manekeni, kas ieģērbti leģionāru formās, autentiski ieroči un sadzīves priekšmeti.
Līdzās atrodas latviešu leģionāru Brāļu kapi un Lestenes baznīca, kurā savulaik bija ievainoto leģionāru lazarete.
Ekskursijas Lestenes baznīcā var pieteikt pie Lestenes evanģēliski luteriskās baznīcas draudzes priekšnieces Ingunas Kokinas, tālrunis +371 29993743 (ieeja par ziedojumiem).
Iespējams pieteikt pārgājienus pa kauju norises vietām ar Latvijas Virsnieku apvienības kapteini Jāni Slaidiņu, tālr.: +371 26522079.
