PSRS armijas bāze Mārcienā

Izveidošanās vēsture

Mārcienas militārās bāzes vēsture aizsākās 1950. gados, kad Latvijas PSR Ministru padomē sāka risināt jautājumu par zemes nodošanu PSRS 15. armijas aviācijas daļai. Jaunā militārā objekta ierīkošana tika plānota Madonas rajonā.

1957. gadā 5. un 6. jūnijā kolhozu “Zelta Druva” un “Darba Cilts” kopsapulcēs tika parakstīta piekrišana par vairāku simtu hektāru zemes nodošanu jaunveidojamajai karaspēka daļai. Kopumā militārajām vajadzībām pakāpeniski tika atvēlēti ap 477 ha zemes. Lai atbrīvotu vietu militārā objekta izveidei, mājas bija jāpamet vairākiem Mārcienas un Bērzaunes apkārtnes iedzīvotājiem. Tika slēgts ceļš Bērzaune  – Vālēni posmā no “Līčiem” līdz “Aizkalniem” un Bērzaune – Mārciena posmā no “Saliņām” līdz “Patmalniekiem”.

1957. gada martā Mārcienā ieradās pirmās armijas mašīnas. Lielākus militārās bāzes būvniecības darbus uzsāka 1958. gadā. Vienlaicīgi tika būvēta armijas mācību bāze, dzīvojamā pilsētiņa (atradās ap 2 km attālumā no mācību bāzes), betona pievedceļi, armijas dzelzceļš, helikoptera nosēšanās laukums un citi militārās infrastruktūras objekti. Kamēr Mārcienā nebija uzbūvētas kazarmas un dienesta viesnīca, virsnieki dzīvoja Madonas viesnīcā, pārējie celtniecībā nodarbinātie apmetās speciāli uzceltās koka barakās Mārcienā. Kopumā militārās bāzes un armijas objektu būvniecībā tikuši iesaistīti ap 5000 cilvēku. Celtniecības materiālu piegāde un bāzes apgāde notika pa dzelzceļu.

Jauna militārā projekta apturēšana

1960. gadā notika darbi pie militārās bāzes paplašināšanas iecerēm - tika iedalīta papildus zeme no Madonas rajona kolhozu teritorijām un izlikti iedzīvotāji no vairākām viensētām Bērzaunes pagastā. Gaiziņkalna apkārtnē tika iedalīta vēl papildus zeme raķešu palaišanas laukuma izbūvei. Projektam tika iecerēts arī Gaiziņkalna apmežošanas plāns, potenciālā raķešu palaišanas laukuma slēpšanai. Iespējams, ka daļa no šī brīža egļu audzes Gaiziņkalnā tika stādīta, lai nomaskētu plānoto kodolraķešu šahtu.

Ap Bērzauni tika uzsākta teritorijas apmežošana pievedceļu slēpšanai un sākta betona pievedceļa būvniecība no Mārcienas caur Bērzauni, jo civilie ceļi nebūtu piemēroti raķešu transportēšanai to svara dēļ, tāpēc raķešu pārvietošanai būtu nepieciešams speciāls ceļa segums un dzelzceļš.  No Mārcienas caur Bērzauni tika uzsākta arī bāzes savienojošā militārā dzelzceļa būvniecība.

Kamēr Mārciena jau bija kļuvusi par padomju militārpersonu dzīvesvietu, Gaiziņkalna apkārtne palika neskarta, jo 1961. gadā notika negaidīts pavērsiens – militāros plānus Bērzaunes apkārtnē atklāja ASV un Lielbritānijas izlūkdienesti. Par informācijas nodošanu rietumvalstīm tika vainots krievu virsnieks, amerikāņu un britu spiegs Oļegs Peņkovskis, kurš esot informējis Lielbritānijas izlūkdienestu par raķešu palaišanas iekārtu plānoto atrašanās vietu un celtniecības plāniem. Šīs ziņas tika izplatītas raidstacijā “Amerikas Balss”. Vēlāk, 1963. gadā, virsniekam-spiegam piespriests nāvessods, bet raķešu palaišanas laukuma celtniecība tika apturēta.

Armijas pilsētiņas un militārās bāzes apraksts

PSRS armijas bāze Mārcienā kalpoja kā bezpilota lidmašīnu (izlūklidaparātu) dislokācijas vieta un apmācību centrs. Tur atradās bezpilota aviācijas pilotu skola ar armijas mācību tehnikas bāzi: bezpilotu lidmašīnām, mācību raķeti, tankiem, šautuvi. Mārcienā atradušies “Striž” lidaparāti, kuros bez filmēšanas, foto un radio ierīcēm varēja ievietot 100 - 200 kg sprāgstvielas vai  kodolgalviņas. Šīs raķetes lidoja zemu, ap 50m augstumā, tāpēc nebija uztveramas  ar radiolokatoriem. Apkārtnes iedzīvotāji atceras, ka aiz Bērzaunes, armijas daļas teritorijā, 1980. gados tika uzstādīti mācību mērķi. Uz tiem treniņu uzbrukumus veica kaujas iznīcinātāji, šaušana notika elektroniskā režīmā, bez munīciju izmantošanas. Mācību lidojumi norisinājās līdz pat 1989. gadam.

Mārcienas armijas pilsētiņā bija dzīvojamās mājas, virsnieku viesnīca, kultūras nams, skola, veikals, ēdnīca, kazarmas, barakas, pirts. Kopskaitā bija 10 daudzdzīvokļu mājas. Visas bija apdzīvotas, tajos mitinājās ap 400 militārpersonu  ģimenes. Kopā Mārcienā uz dzīvi apmetās vairāki tūkstoši cilvēku no Padomju Savienības, kopš tā laika Mārciena vairs nav vecā Mārciena.

Laikam un tradīcijām atbilstoša sabiedriskā dzīve noritēja oficieru namā - darbojās deju kolektīvs, koris, ansamblis, atpūtai bija pieejams biljards. Uz Mārcienu dienestā aizsūtīts tika Padomu armijas latviešu estrādes mūzikas ansambļa “Zvaigznīte” dalībnieks (pianists) Māris Briedis no Rīgas, kas Mārcienā izveidoja savu ansambli, dienēja līdz 1966. gadam.

Mārcienā dienējošie karavīri piedalījās arī talkās apkārtējos kolhozos - veidoja abpusēju sadarbību.  Tika organizētas sporta sacensībās, piemēram, ziemā -  slēpošanas sacensības starp divizioniem.

Militārās pilsētiņas vidusskolā mācījās ap 280 militārpersonu bērni, mācības skolā notika divās maiņās, jo vienlaicīgi visiem pietrūka vietas. Starp armijas bāzi un pilsētiņu kursēja autobuss, bija vairākas pieturas: Pilotu skola, Mācību punkts u.c. Kārtības uzturēšanai ciematā notika regulāras patruļas, ieroču un noliktavu apsargāšanai tika turēti suņi.

Atsevišķa ēka bija atvēlēta arī medicīnas aprūpei. Tajā atradās slimnīca, aptieka, darbojās arī zobārsts, ginekologs. Strādāja arī vietējie darbinieki no Madonas rajona. Pēc 1990. gada medicīnas iekārtas no Mārcienas izvāca pati armija.

Militāro kompleksu apkurināja ar oglēm, kuras piegādāja vilcienu vagonos uz Mārcienas staciju un tālāk iekrāva mašīnās. Ogļu kraušanā nodarbinātie galvenokārt  bija Vidusāzijas tautību pārstāvji - turkmēņi, tadžiki.

Militārie objekti Mārcienā ietekmēja šosejas Pļaviņas - Madona plānošanu un būvniecību. Jaunbūvējamais ceļš nedrīkstēja būt tuvāk armijas bāzei kā 1km. Neskatoties uz toreizējā Autotransporta un šoseju ministra Eduarda Liberta iebildumiem, militārpersonu prasības tika izpildītas un posms no Pilskalna met lielāku loku tuvāk Bērzaunei, nekā sākotnēji iecerētais ceļa variants.

Armijas bāze Mārcienā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas  

1994. gadā PSRS armija Mārcienas bāzi atstāja. Iekārtas tika paredzētas izvest 9 ešelonos. Pēdējais armijas ešelons no Mārcienas aizgāja 1994. gada 25. martā un kopš tā laika krievu armijas daļu Mārcienā vairs nav. Tāpat kā citi militārie objekti Latvijā, tā tika nodota valstij, pēc tam pašvaldībai. Vēlāk lielākā daļa Mārcienas bāzes īpašumu nonāca privātpersonu valdījumā.

Drīz uz armijas pilsētiņas brīvi pieejamajiem dzīvokļiem ieradās tuvākas un tālākas apkārtnes iedzīvotāji, arī no Rīgas. Vairums šeit nodzīvoja līdz komunālajiem parādiem un pēc tam pazuda. Caurbraucēji pret apkārtējām neapdzīvotajām mājām izturējās kā pret vietu, no kurienes jāpaņem viss, ko var paņemt - grīdas un logu rāmji , santehnika, radiatori vai metāla daļas.

Uz bijušo Mārcienas vidusskolas ēku Meža ielā, kurā mācījās armijnieku bērni, pārcēlās Mārcienas 9. gadīgā skola no Patmalniekiem. Oficieru nama sporta zāli izmantoja skolēni. Savukārt skola, kurā pamatvaloda bija krievu, tika pārcelta uz vienu no armijas pilsētiņas dzīvokļu mājām, tai atvēlot 6 dzīvokļus divos stāvos.

Kas saglabājies mūsdienās

Šobrīd bijušās armijas bāzes teritorija apskatei nav pieejama, tā ir ieaugusi mežā, atsevišķi privātīpašumi tiek izmantoti saimnieciskajai darbībai. Uz dažu ēku sienām  saglabājušies uzraksti, kas liecina par Mārcienā dienējošo karavīru dzīves vietām: Ufa, Astana, Orenburga u.c. Daļu no bijušās bāzes Mārcienā izmantoja arī NBS (Nacionālo bruņoto spēku) karavīri un Zemessardze, rīkojot militārās mācības kopā ar ārvalstu sabiedrotajiem.

Betona pievedceļš saglabājies ceļā Mārciena – Bērzaune un neliela daļa arī posmā Bērzaune - Gaiziņkalns, kas tika būvēts uz iecerēto raķešu palaišanas laukumu. Braucot caur Bērzauni Gaiziņkalna virzienā, labajā pusē ap simts metru attālumā no Gaiziņa ielas labi saskatāms arī bijušais dzelzceļa uzbērums.

Labāk saglabājusies armijas pilsētiņa, to var apskatīt, Mārcienā Meža ielā. Bijusī armijas virsnieku dienesta viesnīca - sākotnēji kā skolas un bērnudārza telpas, šobrīd renovēta ēka, kur atrodas pansionāts. Armija atstājusi arī kultūras (oficieru) namu, kas šobrīd tiek izmantots kultūras pasākumiem Mārcienā. Redzamas arī bijušās armijas daļas dzīvojamās mājas, daļa no tām apdzīvotas, daļa pamestas, divas daudzstāvu ēkas tikušas nojauktas.