Pieminekļi Baltijas ceļa posmā Baltijas ceļa piemiņai
Piemiņas vieta

Pa Baltijas ceļu no Viļņas līdz Škilinpamūšiem.

1989. gads 1993. gada 23. augustā, pieminot noziedzīgā Molotova-Ribentropa pakta un tā slepeno protokolu parakstīšanas 50. gadadienu, cilvēku ķēde pēc Lietuvas Reorganizācijas kustības, Latvijas Tautas frontes un Igaunijas Tautas frontes iniciatīvas savienoja triju Baltijas valstu galvaspilsētas – Viļņu, Rīgu un Tallinu. 2 miljoni cilvēku sadevās rokās aptuveni 650 km garā ķēdē. Šī ķēde, kas pazīstama kā Baltijas ceļš, ir viens no spilgtākajiem un neaizmirstamākajiem notikumiem padomju okupētajām valstīm neatkarības meklējumos.

Baltijas ceļš kādu laiku bija iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā garākā cilvēku ķēde, un par šo notikumu liecinošais dokumentārais mantojums tika iekļauts UNESCO starptautiskajā reģistrā "Pasaules atmiņa". Taču līdzās šīm globālajām un starptautiskajām piemiņas formām sastopamas arī pieticīgākas, taču ne mazāk daiļrunīgākas formas. Lietuvā viņa piemiņas zīmes ir uzstādītas visā Baltijas ceļa garumā (ceļš veda pa posmu Viļņa–Ukmerģe–Panevēža–Pasvalys). Pasvales rajonā vien šodien ir 12 šādas piemiņas vietas – no dažādiem materiāliem un dažādu formu pieminekļi. Un visā posmā to ir desmitiem. Pieminekļi tapuši pēc pašu Baltijas ceļa dalībnieku iniciatīvas.

Baltijas ceļš Lietuvā sākās Viļņā no Ģedimina pils torņa. Mūsdienās šo sākumpunktu iezīmē pils akmenī iestrādāts medaljons. Savukārt Viļņas Šeškines mikrorajonā (gar Ukmerges šoseju, Ukmergės g. 24) atrodas koka piemineklis kapelas staba formā, ko var uzskatīt par simbolisku piemiņas takas sākumu. Tā simboliskais noslēgums ir Baltijas ceļa Lietuvas un Latvijas posmu savienojuma zīme, kas atrodas 200 km attālumā pie Saločiem.