Kazarmu komplekss Klaipēdā (tagad Klaipēdas Universitātes ēkas)
Militārā pilsētiņa

Lai gan kazarmu komplekss Klaipēdā bija militāras nozīmes objekts, mūsdienās kazarmas savām vajadzībām ir pārveidojusi Klaipēdas Universitāte, bet bijušajā militārajā pilsētiņā ir saglabājušās daudzas militārās pagātnes liecības. Kazarmas tika būvētas1904.–1907. gadā pēc Klaipēdas maģistrāta līgumu ar Prūsijas Militāro pārvaldi. Uzbūvēto kazarmu kompleksu (arhitekts nav zināms) veidoja astoņas galvenās (ķieģeļu) ēkas, no kurām līdz mūsdienām ir saglabājušās sešas, kā arī koka palīgēka. Divas galvenās ēkas bija paredzētas karavīru izmitināšanai. Ēkās gar tagadējo Herkaus Manto ielu dzīvoja apakšvirsvieki un leitnanti. No 1907. līdz 1914. gadam kazarmās atradās fon Boiena 41. pulka 3. bataljons, kas Pirmā pasaules kara laikā cīnījās Austrumu frontē un 1916. gadā – slavenajā Verdenas kaujā. 1919.–1920. gadā kazarmās tika dislocēts formējamais Prūsijas brīvprātīgo korpusa 41. kājnieku pulka brīvprātīgo bataljons, kā arī uz Klaipēdu nosūtītais viens 223. pulka un viens 103. pulka bataljons. 1920.–1923. gadā kazarmas piederēja Francijas armijas 21. kājnieku strēlnieku bataljonam, 1923.–1934. gadā – Lietuvas karaspēka Žemaitijas kunigaiša Butegeidža 7. kājnieku pulkam, bet 1934.–1939. gadā – 6. Pilēnu kunigaiša Marģa pulkam. Bijušo militāro pilsētiņu var apskatīt tikai no ārpuses.