"Laukgaļu" mājas, rakstnieka Kārļa Skalbes apmešanās vieta
Infrastruktūra
200
“Laukgaļi” Jūrkalnes pagastā, rakstnieka Kārļa Skalbes apmešanās vieta 1944. gada oktobrī - novembrī, gaidot bēgļu laivu uz Zviedriju.
Rakstnieks Kārlis Skalbe (1879–1945) bija Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, Latvijas Republikas Satversmes sapulces un 1. un 4. Saeimas deputāts. Vācu okupācijas laikā – literārā žurnāla “Latvju Mēnešraksts” galvenais redaktors, viens no 1944. gada 17. marta LCP memoranda parakstītājiem.
1944. gada 11. novembrī devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. Mira 1945. gadā Stokholmā.
Izmantotie avoti un saites:
R. Legzdiņš. No Vecpiebalgas līdz Stokholmai. Apceres par Kārli Skalbi. Vēstules un runas. Stokholma: Daugava, 1957.
I. Daukste-Silasproģe. Kārļa Skalbes bēgļa ceļš uz Zviedriju: No individuāla pārdzīvojuma līdz kolektīvām atmiņām, Letonica, 2019, Nr. 40, 61.-76. lpp.
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie stāsti
Pēdējās Kārļa Skalbes dzimšanas dienas svinības Kurzemes piekrastē
1944. gada 7. novembrī gaišu noskaņu latviešu bēgļu apmetnē Kurzemes piekrasē ienesa dzejnieka Kārļa Skalbes 65. dzimšanas dienas atceres Jūrkalnes “Laukgaļos”. Tikai četras dienas vēlāk Kārlis Skalbe devās ar laivu uz Zviedriju bēgļu gaitās. Tā bija diena, kad Kārlis Skalbe pēdējo reizi svinēja savu dzimšanas dienu.
Pirmā bēgļu laiva "Centība" no Bambāļiem
1944. gada 31. oktobrī Kurzemes piekrasti atstāja laiva "Centība". Šīs laivas došanos ceļā no vairāku līdzgaitnieku atmiņu aprakstiem rekonstruēja Latvijas Centrālās padomes sakarniece Valentīne Lasmane
Bēgļu laivu pārcelšanās vieta no Kurzemes piekrastes uz Zviedriju pie "Pāžu" mājām
Viena no būtiska pārcelšanās vieta bija pie “Pāžu” mājām, kur tagad ir uzstādīts piemineklis - “Cerību bura”. "Kuģīši nāca regulāri un no “Pāžiem” aizbrauca visvairāk cilvēku”", vēsta I.Freiberga atmiņas.
Valdemāra Ģintera slepenā un bīstamā darbība
Valdemāra Ģintera vārds bija daudzu latviešu bēgļu pēdējā cerība aizbēgt pāri uz Zviedriju. Pārāk lielā bēgļu uzmanība bija bīstama un tādēļ Ģinters ieturēja slepenību
Līdzcietīgie lietuviešu krasta sardzes vīri
Vairāk nekā pirms 70 gadiem lietuviešu krasta sardzes vīri tika sodīti ar nāvi par viņu sniegto palīdzību latviešu laivu bēgļiem nokļūt uz Zviedriju. Par to uzzinot, vācu okupācijas vara nežēlīgi izrēķinājās ar saviem padotajiem, vairākus sodot ar nāvi un nosūtot uz koncentrācijas nometnēm Vācijā.