Piemineklis Kurzemes un Zemgales Pirmā pasaules kara bēgļiem Lejas kapos
Piemiņas vieta
89
Atrodas Cēsu pilsētas Lejas kapos.
Apskatāms piemineklis Kurzemes un Zemgales Pirmā pasaules kara bēgļiem.
Lejas kapsētā virs četršķautņu pamatnes paceļas rupji tēsta granīta stēla , kuras augšējā daļā ir bronzas krusts. Zem tās seko vēstījums ar bronzas burtiem:
PIEMINIET
ŠE DIEVA MIERĀ
DUSOŠOS
96 KURZEMES
UN ZEMGALES
BĒGĻUS
1915-1918
1933.gada 17.februārī Rīgā sanāca bēgļu komiteja, kura nolēma “darboties kā vienība pie Cēsu pilsētas draudzes ar mērķi apkopot un izdaiļot bēgļu kapu vietas, kā arī uzcelt piemiņas zīmes Cēsu un apkārtnes kapsētās”.
Līdz 1935.gada maijam bija saziedoti 6883,20 lati.
1936.gada 11.februārī vienojās ar tēlnieku Kārli Jansonu par pieminekļu celtniecību Lejas un Bērzaines kapsētās. Abus pieminekļus atklāja 1936.gada 14.jūnijā, un tie izmaksāja 4600 latus.
Izmantotie avoti un saites:
S.Upīte, P.Puķīte, 1 pasaules kara un Brīvības cīņu piemiņas vietas Cēsu rajonā, Cēsu muzeja apvienība, 1989.gads
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie stāsti
Kurzemes un Zemgales bēgļu piemiņas vietas un apbedījumi Cēsīs
Pirms Pirmā pasaules kara Latvijas teritorijā dzīvoja 2552 tūkst. cilvēku. Tautas skaitīšana 1920. gadā reģistrēja 1596 tūkst. cilvēku. Tas nozīmē, ka šajā laika posmā Latvijas iedzīvotāju skaits bija samazinājies par 956 tūkst. cilvēku jeb par 37,5%.
1915. gada vasarā vācu karaspēks ieņem Kurzemi un Zemgali. Vairāk par pusmiljonu bēgļu nebeidzamā straumē devās projām no savām dzimtajām vietām. Cēsīs pirmie bēgļi nonāca jau 1915. gada aprīlī.