Mazirbes laivu kapsēta Infrastruktūra
180
Mazirbe, kas vēsturiski zināma, kā lībiešu lielākais centrs, ir ievērojama ar to, ka šeit atrodas vienīgā zvejnieku laivu kapsēta Latvijas piekrastē. Veidojusies 20.gadsimta sešdesmitajos gados, pēdējās laivas pievietotas 1976.gadā. Laivas šeit nokļuvušas šeit gan zvejošanas ierobežojumu, gan vecuma rezultātā.
Patlaban Mazirbē apskatāmi nepilni desmit zvejnieku laivu vraki, bet vēsturiski to bijis daudz vairāk. Laivas kārtu kārtām guldītas arī citos jūrmalas ciemos, bet tieši Mazirbes laivu kapsētā šodien tas ir visuzskatāmāk.
Mazirbes laivu kapsēta ir vienīgais šāda tipa apskates objekts Latvijas piekrastē.
Saistītās laikalīnijas
Saistītie stāsti
„Atpakaļ Mazirbē” (fragments)
Kāds skaudrs atgadījums no Viļņa Blumberga dzīves, kad iebraukšana Mazirbē, lai apciemotu krustmāti, pārvērtās par nepatīkamu izpratināšanu ar robežsargiem un skarbu nakti ziemas spalgonī.
Kurzemes piekraste - slēgtā zona
Aukstā kara apstākļos visa Kurzemes piekraste bija sabiedrībai slēgta zona – šeit galvenie noteicēji bija padomju robežsargi, kuriem ir pēc noteikta attāluma atradās sardzes novietojumi, bet pludmalē – novērošanas torņi ar starmešu stacijām. Civiliedzīvotāji jūras krastā drīkstēja iziet vien noteiktās vietās tikai diennakts gaišajā laikā.
Pierobežas režīma zona
Par laikiem pierobežas režīma zonā.
Stendes stacijas nozīmīgā vieta karalauka dzelzceļu tīklā
Galvenais karalauka dzelzceļu uzdevums irbes šauruma apvidū bija nodrošināt Vācu armijas krasta aizsardzības pozīcijas ar lielgabaliem un munīciju.
Par Kolkas krasta robežsargiem
Kolkas iedzīvotājas Valijas Laukšteines atmiņas par laikiem Kolkā, kad tur bija robežsargi.