Lindes muiža Cīņu vieta
Atrodas Daugavas kreisā krasta (Ķeguma HES) lēzenajā nogāzē, austrumos no Lindes ciema. Par Lindes muižu ziņas ir saglabājušās no 13. gs., kad tā piederēja Lindu dzimtai. 1542. g. muižu iegādājās Johans fon Pletenbergs. Lindes muižas vārtus cēla 1767. g. – laikā, kad tapa 7,4 ha lielais Lindes parks. Pēc Johana fon Pletenberga nāves muižu mantoja viņa meita Sofija Elizabete, kura pēc laulībām kļuva par grāfieni Sofiju fon Mengdenu. 1844. g. muižu nopirka Kurzemes gubernators Pauls fon Hāns. 1866. g. tika pārbūvēta kungu māja, uzceļot otro stāvu. Hānu dzimtai muiža piederēja līdz Latvijas agrārreformai. Kungu namu Pirmā Pasaules kara laikā sabombardēja. To neatjaunoja, bet sapostīto ēku izpārdeva kā celtniecības materiālus. Mūsdienās apskatāmi 2017. g. atjaunotie Lindes muižas vārti, ēku drupas un iespaidīgais Lindes parks ar terasēm un liepu stādījumiem. 1,1 km dienvidos no Lindes muižas vārtiem atrodas Baronu Hānu dzimtas kapi (Jedes kapi), kuros atrodas Pirmā Pasaules kara laika karavīru kapi.
Izmantotie avoti un saites:
1. https://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/lindes-muizas-parks-drupas-un-varti
2. Vikipēdija: https://lv.wikipedia.org/wiki/Lindes_mui%C5%BEa
3. Latvijas Nacionālās bibliotēkas “Zudusī Latvija”: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/8315/