Piemineklis "Mātes tēls" padomju armijas kapos Hincenbergas muižas parkā
Piemiņas vieta

Piemineklis "Mātes tēls" padomju armijas kapos Hincenbergas muižas parkā, 2020. Avots: Rīgas plānošanas reģions, autors: Edgars Ražinskis.
16Inčukalnamuižaskunguēka20gssākums.png
16PasākumsInčukalnaSarkanāsarmijaskapsētā20gs.jpg
incuk11.jpg
incuk12.jpg
incuk13.jpg
incuk14.jpg
incuk15.jpg
incuk16.jpg
incuk17.jpg
 Krāčupītes iela, Inčukalna pag., Sigulda novads, Latvija
 +371 67977310
 Inčukalna pagasta pārvalde
43

Atrodas Inčukalna novadā, Indrānu dendroloģiskā parka teritorijā, autoceļa A2 tuvumā.

Sarkanās armijas kapsēta ir izveidota Padomju okupācijas periodā pēc 2.pasaules kara. Inčukalna muižas parkā pārapbedīti 224 karavīri (avotos kritušo skaits var atšķirties). Muižas vēsturiskā apbūve tika iznīcināta Latvijas Neatkarības karā.

Vairums Sarkanās armijas kapsētu izveidotas pēc kara, kad īpašas cilvēku grupas veica karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšanu. Tas bija grūts un ļoti nepatīkams darbs. Vāja organizācija un zema motivācija radīja virkni kļūdu, piemēram, pārapbedīto uzskaitē. Kapsētu uzturēšanai noteica atbildīgos. Visbiežāk tās bija skolas, kolhozi un rūpnīcas. Par šo kapsētu bija jārūpējas Padomju saimniecībai jeb sovhozam “Gauja”. Padomju propagandas mērķis bija ielauzties visās dzīves jomās. Neatņemama sastāvdaļa bija politiskās, saimnieciskās un kultūras dzīves rusifikācija, ko oficiāli sauca par „tuvināšanos lielajai krievu tautai” vai „modernizāciju”. Okupācijas karaspēks pārtapa par „atbrīvotājiem”, un Sarkanās armijas kapsētas bija daļa no ideoloģijas infrastruktūras. Karavīru piemiņa kļuva par teatralizētu uzvedumu un politiskās manipulācijas līdzekli.

Mūsdienās var aplūkot kapsētas teritoriju, kur atrodas skulptūra “Mātes tēls ar degošu liesmu rokās”.  Indrānu dendroloģiskajā parkā aug retas un īpaši aizsargājamas koku sugas.

Izmantotie avoti un saites:

Inčukalna novada pašvaldības oficiālā mājaslapa. Pieejama: https://www.incukalns.lv/public/lat/aktualitates/4507/ [Aplūkota: 29.03. 2021.].

Latvijas Okupācijas muzeja gadagrāmata. Atbrīvotāji kā iekarotāji. Rīga: Latvijas Okupācijas muzeja biedrība. 2006.