Tahkunas bāka Infrastruktūra

174

Tahkunas bāka ir augstākā čuguna bāka Igaunijas piekrastē — tā slejas 42,7 metrus virs jūras līmeņa.

Krievijas Impērija to 1871. gadā iegādājās Pasaules izstādē Parīzē. Celtniecību sāka 1873. gadā un noslēdza 1875. gadā. Bāka abos Pasaules karos nedaudz tika bojāta, bet to drīz atjaunoja. 1998. gadā bākai veica nopietnu pārbūvi un ar ceļamkrānu nomainīja gaismas telpu. Vēsturisko gaismas telpu novietoja uz zemes blakus bākai. Slaidais, apaļais konusveida tornis, kas slejas 43 metru augstumā, ir veidots no čuguna detaļām. Novērošanas telpas grīdu ieskauj atvērta platforma uz izvirzītiem balstiem. Virs tās atrodas gaismas telpa ar tās īpašo kupolu. Iekšpusē pie ārējās sienas ir piestiprinātas čuguna vītņu kāpnes. Mūsdienās bāku darbina ar elektrību.

Tahkunas pussalas ziemeļu gals bija pēdējais bastions, kas pretojās Sarkanās armijas uzbrukumam 1941. gada 20.–21. oktobrī. Kādā kara laika vācu dienasgrāmatā rakstīts, ka 21. oktobrī pulksten 6.00 no rīta sākās uzbrukums salas tālākajam ziemeļu punktam un līdz pulksten 7.45 bāka tika ieņemta bez īpašas pretestības, bet aptuveni 900 karavīru saņēma gūstā. Padomju vēstures grāmatās tika izplatīti stāsti par pēdējo Hījumā aizstāvi, jūrnieku vārdā Nikolajs Čižs, kurš esot nolecis no Tahkunas bākas, gūsta vietā izvēloties doties nāvē.