Padomju Savienības varoņa - 8.igauņu korpusa leitnanta Jakoba Kundera varoņdarbs
Punaarmee 8. eesti laskurkorpuse langenud ohvitseri Jakob Kundera kangelaslik tegevus tagas pataljoni eduka rünnaku, kuid ta ise sai surma ja Jakob Kunderale on tema langemise kohas pühendatud mälestusmärk ja Tušku vennaskalmistul on püstitatud mälestusmärk.
"Leitnant Jakob Kunderi Nõukogude kangelase preemia tunnistus:
17. märtsil 1945 sai 1. kompanii pataljoniülemalt käsu hõivata "Kasarmud" ja Blidene jaam. Seltsimees Kunder tungis ööl vastu 18. märtsi "Kasarmusse" traadiga, mille tema vastane oli muutnud kindlustatud kohaks, muutes hoonete aknad ambrasaadideks. Osava juhtimisega vallutas seltsimees Kunder kasarmu, võttes osa vastase kindlustustest. Lühikest aega "Kasarmus" viibides kasutas seltsimees Kunders vastase ehitatud kindlustatud toetuspunkti.
18. märtsi 1945 hommikul alustas pataljon rünnakut vaenlase tugipunkti keskmesse. Seltsimees Kunder liikus oma nööriga vasakule tiivale. Rivi ees avas vastane kuurist tule, püüdes ründavat sõdurite ketti kõrvaltulega maapinnale suruda. Seltsimees Kunder astus ähvardust nähes purjuspäi ligi ja viskas kiiresti granaadi. Ambra lähedal plahvatas granaat. Sees veel üks granaadi plahvatus. Kuulipilduja vaikis, kuid tuli jätkus kohe. Kunder Kunderi granaadid said otsa ja ta hakkas püstolist merevaigust laskma. Seltsimees Kunder sai raskelt vigastada, kuid arvestades tingimust, et kuulipilduja tuli võib rünnaku maha suruda, lähenes ta joodikule ja kattis abrasiivi oma kehaga. Sel viisil tagas seltsimees Kunders pataljoni eduka rünnaku. Sel ajal sai seltsimees Kunder uuesti vigastada ja suri.
Kiirrünnakus vallutas pataljon vastase kindlustatud kõrgused Blīdene jaama ja Pilsblīdene mõisa ristmikul.
31. märts 1945
Kolonelleitnant Paul, 300. laskurrügemendi ülem.
Vēsturiskā kartne no Rahva mälu: pamyat-naroda.ru
Saistītie objekti
Kundera dzots
Sarkanās Armijas 8. igauņu strēlnieku korpusa kritušā virsnieka Jakoba Kundera piemiņas vieta (dzots) atrodas pie kapsētas 200 metrus uz dienvidrietumiem no Blīdenes – Remtes ceļa un Rīgas – Liepājas dzelzceļa krustojuma.
1945. gada 17. martā sākās pēdējais Sarkanās armijas uzbrukuma mēģinājums Kurzemē. Igauņu 8. strēlnieku korpusa 7. igauņu strēlnieku divīzijas uzdevums bija sasniegt Rīgas – Liepājas dzelzceļa līniju uz rietumiem no Blīdenes stacijas un nodrošināt 3. gvardes mehanizētā korpusa uzbrukumu Gaiķu virzienā. Līdz 17. marta vakaram 354. strēlnieku pulks pa mežu sasniedza dzelzceļu uz dienvidiem no Kaulaču muižas un turpināja uzbrukumus ziemeļrietumu virzienā. Tā kā 130. latviešu strēlnieku korpusa uzbrukumus Pilsblīdenes muižas virzienā nebija tik sekmīgs, igauņu 300. strēlnieku pulks saņēma uzdevumu naktī uz 18. martu uzbrukt rietumu un dienvidrietumu virzienā, lai šķērsotu dzelzceļu no ziemeļiem uz ieņemtu Blīdenes staciju.
Blīdenes stacija apkārtnē jau 1940. gada pavasarī Latvijas armija izbūvēja pagaidu barakas un noliktavas, kuras apzīmēja kā “Kazarmas”. Vācu armija 1945. gada laikā stacijas apkārtnē izveidoja vairākas pazemes patvertnes (bunkurus), kur ziemas laikā varēja dzīvot karavīri. Nocietinājumi, dzoti vai doti, šeit nebija un visticamāk leitnants Jakobs Kunders krita tuvcīņas laikā pie kāda no bunkuriem.
Uzreiz pēc kaujas Jakobu Kunderu apglabāja tagadējās Pilsblīdenes kapsētas teritorijā, bet vēlāk pārapbedīja Tušķu brāļu kapos
Padomju laikā tika izveidots simbolisks dzelzsbetona ložmetēja ambrazūras atveidojums ar piemiņas plāksni, taču dabā vairs neeksistē.
