Kara hospitālis Infrastruktuuri objekt

Atrodas Daugavpils cietokšņa teritorijā, blakus Cietokšņa dārzam. Ēku cēla no 1820. – 1827. gadam (Sanktpēterburgas kara arhitekts Aleksandrs Štauberts). Sākotnēji hospitālī varēja izvietot līdz 500 pacientiem, bet vēlāk to paplašināja un hospitālī varēja izvietot jau 900 gultas vietas. Hospitālī bija moderns aprīkojums, ventilācijas un apkures sistēma un tajā strādāja profesionāla komanda.

Pirmā pasaules kara laikā hospitālī ārstējās krievu armijas militārpersonas, bet vācu karagūstekņiem tika izveidota speciāla nodaļa. Kara beigās cietoksnis un hospitālis bija tukšs.

Starpkaru periodā - 20. gs. 20.-30. gados hospitāļa ēkā atradās Latvijas Armijas kara slimnīca. Tās darbība bija jāuzsāk ļoti sarežģītos apstākļos. Stāvoklis uzlabojās tikai pēc armijas Sanitārā dienesta izveidošanas. 1928. gadā slimnīcā tika izveidoti fizioterapijas un rentgenoloģijas kabineti. 1930. gadā tika modernizēta slimnīcas virtuve un uzstādītas jaunas veļas mazgājamās mašīnas. 1931. gadā atklāja specializētas acu un ausu - deguna nodaļas. 1934. gadā tika uzstādīta stacionāra dezinfekcijas kamera.

Kara slimnīcas vadītāji starpkaru periodā:
1920.-1921. g. – ārsts-kapteinis Blūmenfelds
1921.-1922. g. – ārsts-pulkvežleitnants Emīls Hugo Skadiņš
1922.-1930. g. – ārsts-pulkvežleitnants Jānis Alksnis
1931.-1940. g. – ārsts-pulkvežleitnants Bruno Blosfelds

1940. gadā cietoksnī tika izvietots Sarkanās Armijas hospitālis, bet, sākoties Otrajam pasaules karam, hospitāli no Daugavpils evakuēja. Kara laikā hospitāļa telpas izmantoja vācu okupācijas karaspēka daļas kā lazareti.

Padomju laikā ēkā atradās PSRS Aizsardzības ministrijas kara hospitālis. 1994. g. pēc padomju armijas izvešanas hospitālis pārtrauca darbību.

Šobrīd kara hospitālis ir apskatāms tikai no ārpuses.