Rescue the Nega River Bridge from blasting

1944. aasta sakslaste taganemise ajaks olid paljud olulised paigad õhku lastud ja seda oli väga raske ära hoida, kuid on ka lugusid imelistest sündmustest, kus kohalike julgus ja sõduri taluvus lubavad lõhedel kohati ellu jääda. kohalikele oluline. Üks lugudest räägib ka arutelust koduperenaise ja saksa sõduri vahel, kes päästis õhkulaskmisest terve silla.

Lugu räägib Nega jõe sillast.

Kui sakslased taganesid mööda meie maja Ķegumsi suunas, matsid nad lõhkeainekastid mõlemas otsas maanteesilla alla. Jalutades rullisid nad traadi lahti, et sild õhku lasta. Ema seisis meeleheitel teepervel, sest arvas, et meie maja kukub koos sillaga kokku. Silla poolt tuli viimane sõdur, kes hakkas ema nutmata lohutama. Seejärel kiirustas ta teistele järele. Siis avastas ema, et juhe on läbi lõigatud. Nii päästis see tubli saksa sõdur silla. Mehed tõstsid silla põhjast välja dünamiidikastid, lapsed kraapisid puudripulkadelt parafiini ja valmistasid jahvatatud küünlaid.

Sõja ajal tuli mõnikord metsast välja partisan, metsavend, kes palus midagi süüa. Mitu aastat pärast sõda saime teada, et meie majast umbes kolme kilomeetri kaugusel on Otomārs Oškalnsi punkrid. Seal oli isegi juhiseid, kust neid otsida. Koht valiti väga edukalt ja sakslased polnud seda leidnud. Seda ümbritses paks džungel, kuid keskel oli kuiv liivamägi ja lähedal väike jõgi. Mäe otsa jäid veel punkripalkide jäänused.

Used sources and references:

NRA. 13.07.2004 Kui meil oli sõda.

Susijusios vietos

Nega (Melderupe) and its surroundings

Nega is still called Melderupi on maps from the 1940s. Along with the construction of the Ķegum HPP, its last 2.6 km was flooded, creating a more than 100 m wide extension of the river. In order to ensure the construction of the Ķegum HPP with gravel, a quarry was built on the eastern bank of the Nega, and a railway bridge was built across the river. The gravel was transported along the 6 km long railway line to the new construction of the HPP with the help of a narrow-gauge railway. The first two kilometers of the railway site are visible both in nature and on LIDAR maps. Further on, the railway site coincides with the modern Jaunjelgava - Ķegum road (P85). On the west bank of the Negus, in the north, about 0.2 km north of the houses of the Bridge Guards (the owners have memories of the Second World War and related events in this place), there is a source - a popular water intake point. Active military activity took place in the vicinity of Nega in both 20th centuries. in world wars. If you look at LIDAR maps and nature, trench positions are visible north of the P85 road and along the banks of the river. To the south of the P85 road, a 0.8 km long ridge of dunes, the top and slopes of which are dotted with trenches, adjoins the flooded part of the Nega from the southwest. On the side of the small forest road that connects the P85 road with the houses of Liepdegumu, there is a standing dune, the rectangular pits on the slopes of which indicate that buildings or warehouses were located here. The mentioned dune is surrounded from the north and west by a strip of ditches about a kilometer long. Man-made negative landforms are also visible south of the P85 road. A dense network of trenches and buildings or/and warehouses (a network of pits of various sizes is in nature and can also be seen on LIDAR maps on the eastern bank of Nega between the P85 road and Širmeļupīti. 1.8 km east of Nega is the cemetery of the Lezmani brothers. You can go to them along the small forest road , which unfolds in the vicinity of ņegas and Širmeļupīte. The third line of trenches (farthest to the south) marked on the map of the National Library of Latvia ""Zusamendruck Riga, Gezeichet u.gedruckt vd Vermessungs"" is clearly visible on LIDAR maps and in nature even today - a century later.

Vācu armijas betona ugunspunkts Ķeguma HES ūdenskrātuvē pie Ņegas ietekas

Atrodas Ķeguma HES ūdenskrātuvē pie Ņegas ietekas (iepretim Ņegu mājām), tās kreisajā krastā. Viens no vizuāli un ainaviski iespaidīgākajiem un arī labāk saglabājušamies betona ugunspunktiem, ko apskalo Daugavas viļņi. To var redzēt jau pa lielāku gabalu. No krasta līdz ugunspunkta augšdaļai (apaugusi ar zāli) uzbūvēta laipa. Ugunspunkta betona sienās iemūrētas šaursliežu dzelzceļa (?) sliedes. No laipas puses var iekļūt tā iekšpusē. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunkta paliekas var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES.

Vācu armijas betona ugunspunkta paliekas Ķeguma HES ūdenskrātuves krastā iepretim Silapūpēžiem

Atrodas ap 0,1 km austrumos no Ķeguma HES ūdenskrātuves līča pie Silapūpēžiem, virzienā uz Jaunjelgavu. Ugunspunkts ir ieslīdējis daļēji ūdenī, apaudzis ar kokiem, krūmiem un citu veģetāciju un nezinātājam pa lielāku gabalu no ūdens puses var atgādināt lielāku akmeni. Viens no orientieriem ir uz tā augošs bērzs. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunkta paliekas var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES. Ap 150 m austrumos no Daugavas krasta ūdenī ir ieslīdējušas vēl viena ugunspunkta paliekas.

Iespējamā Otomāra Oškalna bunkura vieta

Nomaļa un grūtāk pieejama vieta – plašs meža masīvs ap 200 m rietumos no Ņegas upītes un ap 0,5 km dienvidrietumos no Ņegas uzpludinājuma. Uz minēto vietu ieteicams doties ar kājām, vai divriteni, izmantojot LIDAR kartes un ģeogrāfiskās koordinātas. Minētajā vietā dabā atrodas ap kilometru garš (R – A virzienā) un puskilometru plats (Z – D virzienā) iekšzemes kāpu valnis, kas klāts ar skujkoku mežu. Kāpu masīva ziemeļu un austrumu nogāžu augšdaļās atrodas labi saglabājušies ierakumi, domājams, no Otrā Pasaules kara laika. Harijs Jaunzems (kādreizējais Ķeguma HES inženieris) uzskata, ka šajā apkaimē atradies (konkrēts punkts nav zināms) Otomāra Oškalna formētais Sarkanās armijas partizānu vienības bunkurs.

Prinča Leopolda ceļš (Prinz – Leopold Straße)

Pirmā Pasaules kara laika vietas (ceļa) vārds – “Prinz – Leopold Straße” – Prinča Leopolda ceļš. Ap 7 km garš vēsturisks meža ceļš vai tā vieta, kas sākās pie Lielā Kūrfirstu dambja (Große Kurfürsten Damm) un Ķeizerdambja (Kaiser - Damm) savienojuma vietas pie t.s. Kurzemes pieminekļa (Kurland Denkmal) un izvijas cauri mežam Birzgales virzienā, savienojoties ar Pirmā Pasaules kara laika šaursliežu dzelzceļa līniju: Lāčplēsis – Latgaļi. Rietumos no ceļa un ap  2 km dienvidos no Kurzemes pieminekļa (Kurland Denkmal) vietas atrodas Pirmā Pasaules kara laika šautuve. Mūsdienās Prinča Leopolda ceļu var iziet ar kājām, izbraukt ar riteni un auto (piemērotos apstākļos). Ceļš šķērso Konupīti un Ņegas pieteku.

Domājams, ka vācu armijas karavīri, ilgstoši uzturoties Daugavas kreisā krasta frontē, nosauca šo ceļu Bavārijas prinča Leopolda (1846. – 1930.) vārdā, kurš Pirmā Pasaules kara laikā vadīja Vācijas un Austroungārijas spēkus Austrumu frontē.