Pirmais pasaules karš Latvijas un Lietuvas pierobežā

Niknākās Pirmā pasaules kara kaujas Latvijas teritorijā notika pie Daugavpils 1915. gada augustā un oktobrī Ilūkstes un Medumu apkārtnes augstienēs. Vācieši centās izlauzties līdz Daugavpilij, bet krievi viņus atspiest atpakaļ. Abas puses neguva panākumus un sāka veidot ierakumus, veidojot ešelonētas trīs līniju aizsardzības pozīcijas.

Pirmā pasaules kara muzejs Medumos ir veltīts šīm kaujām. Ekspozīcijas pirmā daļa iepazīstina ar Medumu puses vēsturi un liecībām, kas atklāj, ka pirms kara Medumi bija plaši apdzīvota un attīstīta teritorija. Otrā daļa apskata Pirmā pasaules kara notikumus Eiropā un Latvijā. Šeit var iepazīties ar karavīru sadzīvi, inovācijām, kas radās kara laikā, kā arī izpētīt ieročus, ko izmantoja vācu un krievu armija. Ekspozīcijas trešajā zālē apmeklētāji var iejusties karavīra lomā, piedzīvojot bunkuru sadzīvi. Šajā zālē izveidota krievu bunkura imitācija – ierakuma fragments ar nelielu slēptuvi, karalauka atribūtiem un karavīru manekeniem. Tā kā krievu armijas koka būvētie bunkuri nav saglabājušies līdz mūsdienām, tie ir rekonstruēti muzejā, savukārt vācu armijas betona bunkurus var apskatīt, apmeklējot starptautisku Pirmā pasaules kara bunkuru maršrutu. Zālē ar bunkura imitāciju, audio un video aprīkojums rada autentisku karalauka atmosfēru.

Atrodoties muzejā var noskenēt QR kodu un noklausīties stāstu par muzeja ekspozīciju un Medumu apkārtnes vēsturi. Audio stāsts pieejams arī IziTravel platformā ŠEIT. Stāstu var noklausīties latviešu, lietuviešu un angļu valodās.

Atrodas nogāzē netālu no autoceļa A13. Labi redzams, pieeja no neliela grants ceļa, kas ved no Ēģiptes baznīcas puses.

Bunkurs atrodas uz otrās aizsardzības līnijas (Zweite Stellung, vēlāk arī Hintere Linie) vairāku kilometru attālumā no pamatkaujas jeb pirmās līnijas (Hauptkampflinie). Kalpojis kā 257. rezerves kājnieku pulka štāba mītne, kur strādāja un dzīvoja pulka virsnieki. Tādēļ tautā iegājies nosaukums “Virsnieku bunkurs”. Bunkurā bijusi pieejama elektroenerģija. Bunkuram izveidots lievenis ar imitētiem logiem, kas ir caurmērā reti novērojams risinājums. Sākotnēji, frontei nostabilizējoties 1915.g. rudenī, tika veidoti ierakumi un koka bunkuri. Betonētie bunkuri, kas saglabājušies līdz mūsdienām, tika veidot vēlāk – 77. divīzijas pionieru bataljons rīkojumu par betonēto būvju izveidi otrajā līnijā saņēma 1916.g. janvārī-februārī. Uzdevums bija grūts, jo zeme bija sasalusi un rakšanai nepiemērota, to spridzināja.

Ikdienā bunkurs ir slēgts. Apmeklētāji var aplūkot bunkuru no ārpuses un iekļūt lievenī.

Ekspozīcija atrodas Zarasu rajona Turmantā. Pirmā pasaules kara laikā Turmanta bija svarīgs vācu karaspēka 88. divīzijas loģistikas punkts Austrumu frontē. Pirmā pasaules kara ekspozīcija Turmantā ir daļa starptautiskā maršruta “Pa Pirmā pasaules kara takām” un atrodas pilsētas pamatskolas ēkā. Mūsdienīgā un virtuālā realitātē papildinātā ekspozīcija piedāvā daudzus unikālus Pirmā pasaules kara artefaktus, replikas un fotoattēlus, kā arī iepazīstina ar karavīru kaujas apstākļiem un dzīvi Austrumu frontē, ieročiem un munīciju, uniformām un ekipējumu.

Līdz objektam var nokļūt, nogriežoties no 5303. ceļa, un turpinot pārvietoties pa meža ceļiem. Te 1915.–1918. gadā atradās Vācijas 8. armijas 88. divīzijas, kas šajā frontes posmā cīnījās pret Krievijas armiju, četru artilērijas bateriju pozīcijas būvju komplekss. Vācijas armijas artilērijas bateriju veidoja 2–3 uguns vadi un uguns vadības vads vai nodaļa. Vienai baterijai bija ierīkoti divi, pārsegti kazemāti lielgabaliem, telpas personālam un munīcijas noliktavai. Kazemātiem bija jāaizsargā lielgabali, munīcija un personāls ne vien no apšaudēm, bet arī no gaisa izlūkošanas. Visas artilērijas lielgabalu pozīcijas, uguns koriģēšanas punkts un uguns vadības nodaļa bija savienoti ar tālruņa līniju. Šajā pozīcijā ir saglabājies betona uguns koriģēšanas punkts, novērošanas un piesegšanas bunkuri.