Pirmā pasaules kara un Ziemassvētku kauju liecības Rīgas reģionā

Atrodas Ogres novadā, Ciemupē,  autoceļa A6 malā.

Kafejnīca „Dakota” ir piemērs, kad tiek apvienots vaļasprieks un interese par militāro vēsturi ar uzņēmējdarbību, izveidojot sabiedriskās ēdināšanas vietu.

1. pasaules karš ļoti būtiski ietekmēja Latvijas zemi un tās iedzīvotājus. Latvija tiek tēlaini salīdzināta ar Beļģiju, jo abas valstis karā tika izpostītas. Liela daļa mākslas un kultūras vērtību diemžēl ir zudušas. Pēc 1. pasaules kara sekoja Neatkarības karš, 2. pasaules karš un Padomju okupācijas režīma vērienīgā militarizācija. Karadarbības un dažādu armiju klātbūtnes rezultātā saglabājās kara vēstures liecības, kas kļuvušas par muzeju vai privātkolekciju sastāvdaļu.

Mūsdienās šeit var atpūsties, nobaudīt maltīti un aplūkot ieroču, karavīru ekipējuma un tehnikas kolekciju. 

Ekspozīcija pieejama kafejnīcas apmeklētājiem kafejnīcas darba laikā. Ekskursijas pieejamas tikai krievu valodā, nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.

Atrodas Ogres novada Tīnūžu ciemā, 7 kilometru attālumā no Ogres un Ikšķiles pilsētas.

Pirmās rakstītās ziņas par muižu ir no 16.gs. Līdz 18.gs. vidum tā tika uzskatīta par saimniecisku ražotni ar necilām ēkām. Laika gaitā muiža attīstījās par lielu saimniecību.

1. pasaules kara laikā apkārtnē norisinājās kaujas starp Krievijas un Vācijas armijām, kurās cīņas aizvadīja arī latviešu strēlnieki. Neatkarības kara laikā Tīnūžu muižā atradās Latvijas armijas 1. Valmieras kājnieku pulka štābs un bruņu auto novietne. 1932. gadā muiža tika nodota Latvijas Kara invalīdu savienībai, kas nodrošināja dzīves vietu un aprūpi kara veterāniem.

2. pasaules kara laikā, 1943. gadā no Igaunijas uz Tīnūžu muižu tika pārcelta Vācijas armijas vienība “FAT 212”. Tā bija frontes diversantu grupa, kas sagatavoja karavīrus cīņai pret Sarkano armiju. Izlūkošanā, partizānu kara taktikā un sabotāžā tika apmācīti arī latviešu karavīri. Tīnūžu muižas kungu ēka tika iznīcināta, Sarkanajai armijai virzoties uz Rīgu.

Mūsdienās redzama izteiksmīga ainava ar vēsturisko apbūvi Mazās Juglas upes krastos. Kultūras mantojuma centrā “Tīnūžu muiža” apskatāmas ekspozīcijas, tostarp par latviešu strēlniekiem.

Atrodas Olainē. 

Vēstures un mākslas muzejs dibināts 1995. gadā. Muzeja ekspozīcija stāsta par Olaines un apkārtnes attīstību ietekmējošiem faktoriem un tās lomu Latvijas vēsturē. Olaine ir veidojusies, pateicoties izdevīgajai atrašanās vietai starp Jelgavu un Rīgu, kur šobrīd atrodas Jaunolaine. Tās tuvumā bija Olaines muiža. Savukārt mūsdienu Olaine būvēta Padomju okupācijas periodā, kad tur sāka attīstīt rūpniecības uzņēmumus.  

1. pasaules kara laikā apkārtnē norisinājās karadarbība starp Krievijas un Vācijas armiju. Pretinieka izlūkošanā un dažādās operācijās iesaistīja latviešu strēlnieku vienības. Purvainais apvidus to padarīja par sarežģīti aizsargājamu, bet ļoti nozīmīgu cīņu vietu Latvijas vēsturē.

Mūsdienās šeit var apskatīt muzeja ekspozīcijas un 1.pasaules kara izziņas taku, kur atjaunoti nocietinājumu elementi. Jaunolainē pie pagrieziena uz Plakanciemu atrodas 1. pasaules kara dzelzsbetona nocietinājums.

Atrodas Jelgavas novadā, Valgundes pagastā, “Mangaļu” mājās.

Ziemassvētku kauju muzejs ir Latvijas Kara muzeja filiāle. Atklāts 2005. gadā un atrodas vietā, kur apkārtnē norisinājās Ziemassvētku kaujas. Cīņu vietās joprojām ir saglabājušies unikāli 1. pasaules kara nocietinājumi.

Ziemassvētku kaujas, iespējams, ir zināmākais un dramatiskākais  1. pasaules kara notikums Latvijas vēsturē. Tas ieņem īpašu vietu latviešu militārajā un kultūras vēsturē. Cīņas galvenokārt asociējas ar latviešu strēlnieku uzbrukumu Vācijas armijas vienībām, kas notika īpaši skarbos un nelabvēlīgos apstākļos. Nebijis gadījums, kad vērienīga kaujas operācija bija sākusies bez artilērijas atbalsta.

Mūsdienās var aplūkot izstādi, kur redzami kauju vietās atrasti priekšmeti. Muzeja iekštelpu ekspozīcijai ir noteikts darba laiks, savukārt brīvdabas 1.pasaules kara fortifikāciju ekspozīcija un izstādes apskatei pieejamas apmeklētājiem katru dienu. Muzeja apkārtnē ir izveidoti tūrisma maršruti un izziņas takas.

Izjādi ar zirgiem pa Pirmā pasaules kara vietām Tīreļos piedāvā Tīreļu Dzītuve – neliela, privāta saimniecība un stipro alkoholisko dzērienu ražotne netālu no Tīreļu purva pie Kalnciema tilta pār Lielupi un Ziemassvētku kauju muzeja. Izjādes ar zirgiem notiek maršrutā Jaunmārupe–Tīreļi un Tīreļi–Jaunbērze, iepazīstot tuvāk apkārtni, piemiņas vietas, ierakumus, Ložmetējkalnu un citas vēstures liecības. Saimniecībā tiek turēti zirgi, kuru šķirne tika izmantota Pirmajā pasaules karā. Piedāvā arī ekskursiju pa dzērienu ražošanas uzņēmumu un lauku sētas dzīvnieku apskati. Ir atpūtas, pikniku un kempinga vietas.

Atrodas Tukumā, Kalna kapos, apskatāms no Revolūcijas ielas.

Memoriāls atklāts Padomju okupācijas laikā, 1985. gadā atzīmējot Sarkanās armijas uzvaru pār Vāciju. Tas veltīts dažādos laikos kritušajiem par Padomju varu. „Māte - Dzimtene” bija viens no izplatītākajiem tēliem, kas tika izmantots daudzu memoriālu veidošanā. Piemineklis kalpoja par komunistiskās ideoloģijas un propagandas līdzekli, simboliski nostiprinot okupācijas režīma klātbūtni Latvijā.

Pēc Vācijas kapitulācijas 1945. gada 8. maijā, Sarkanā armija Kurzemi uztvēra kā pretiniekam atkarotu teritoriju nevis atbrīvotu PSRS daļu. Kurzemes iedzīvotāji bija ienaidnieki un par kara trofejām tika uzskatīts viņu īpašums. Represīvās iestādes un armija sāka „Kurzemes tīrīšanu”. Tika aizturēti, reģistrēti un pārbaudīti  16 – 60 gadus vecie vīrieši. Bīstamības ziņā Kurzemes iedzīvotāji – vīrieši – tika pielīdzināti kapitulējušās Vācijas militārpersonām. Sākās Sarkanās armijas visatļautība un noziegumu vilnis – slepkavības, izvarošanas, laupīšanas, aresti un „cilvēku pazušanas”. Vienīgā bruņotā pretošanās bija no Nacionālo partizānu grupām. Padomju iestādes izveidoja iznīcinātāju bataljonus, tostarp, Tukuma apriņķī, lai likvidētu jebkādu pretdarbību. Vardarbības un terora vilnis savu kulmināciju sasniedza 1949. gadā,  kad visā Latvijā notika iedzīvotāju deportācijas.

Mūsdienās var aplūkot vienu no lielākajiem Padomju okupācijas laika memoriāliem Latvijā.

Atrodas Tukuma novada Smārdes pagastā, lidostas „Jūrmala Airport” teritorijā.

Lidosta “Jūrmala airport” un lidaparātu kolekcija atrodas vietā, kur agrāk atradās Tukuma kara lidlauks. Ticis izmantots Vācijas un Padomju armijas vajadzībām. Padomju okupācijas laikā lidlauks bija viens no svarīgākajiem armijas lidlaukiem Latvijas teritorijā. Tur bija izvietotas kaujas lidmašīnas, kas bija paredzētas uzbrukumiem pretinieka kuģiem un piekrastes nocietinājumu bombardēšanai.

1975. gada 9. novembra naktī Tukuma lidlaukā tika saņemts kaujas trauksmes signāls, ka Padomju Savienības teritoriālajos ūdeņos, Rīgas jūras līcī, atrodas pretinieka kara kuģis, kas jāiznīcina. No Tukuma gaisā pacēlās vairākas lidmašīnas. Sliktās redzamības un kļūdas dēļ sākotnēji notika uzbrukums kravas kuģim, līdz tika atrasts īstais mērķis. Izrādījās, ka tas ir Padomju kara flotes kuģis “Сторожевой” (tulk. “Sargs”), uz kura notika bruņota sacelšanās pret pastāvošo padomju režīmu. Lidmašīnas, sasniedzot kara kuģi, veica tā apšaudi un izveda no ierindas kuģa dzinēju. Dumpinieku līderis, padomju kara flotes virsnieks Valērijs Sablins, tika ievainots, un ar to noslēdzās sacelšanās. Sabļins vienīgais tika notiesāts ar nāves sodu par dzimtenes nodevību, bet daļai no pārējiem dumpiniekiem piesprieda dažādus sodus. Viens no dramatiskākajiem notikumiem, kas parādīja neapmierinātību ar pastāvošo režīmu un tā sabrukuma tuvošanos.

Mūsdienās ir iespēja apskatīt dažādus lidaparātus un lidostas infrastruktūru.