Aizsardzības līnijas pierīgā Pirmajā un Otrajā pasaules karā

Atrodas Ogres novada Tīnūžu ciemā, 7 kilometru attālumā no Ogres un Ikšķiles pilsētas.

Pirmās rakstītās ziņas par muižu ir no 16.gs. Līdz 18.gs. vidum tā tika uzskatīta par saimniecisku ražotni ar necilām ēkām. Laika gaitā muiža attīstījās par lielu saimniecību.

1. pasaules kara laikā apkārtnē norisinājās kaujas starp Krievijas un Vācijas armijām, kurās cīņas aizvadīja arī latviešu strēlnieki. Neatkarības kara laikā Tīnūžu muižā atradās Latvijas armijas 1. Valmieras kājnieku pulka štābs un bruņu auto novietne. 1932. gadā muiža tika nodota Latvijas Kara invalīdu savienībai, kas nodrošināja dzīves vietu un aprūpi kara veterāniem.

2. pasaules kara laikā, 1943. gadā no Igaunijas uz Tīnūžu muižu tika pārcelta Vācijas armijas vienība “FAT 212”. Tā bija frontes diversantu grupa, kas sagatavoja karavīrus cīņai pret Sarkano armiju. Izlūkošanā, partizānu kara taktikā un sabotāžā tika apmācīti arī latviešu karavīri. Tīnūžu muižas kungu ēka tika iznīcināta, Sarkanajai armijai virzoties uz Rīgu.

Mūsdienās redzama izteiksmīga ainava ar vēsturisko apbūvi Mazās Juglas upes krastos. Kultūras mantojuma centrā “Tīnūžu muiža” apskatāmas ekspozīcijas, tostarp par latviešu strēlniekiem.

Atrodas Ikšķiles novadā Tīnūžu ciemā, šosejas malā pie Tīnūžu pamatskolas.

Piemiņas zīme latviešu strēlniekiem, kuri 1. pasaules kara laikā cīnījās pret Vācijas armiju. Kaujas pie Mazās Juglas upes 1917. gada 1.- 2. septembrī bija Rīgas operācijas kulminācijas brīdis. Vācijas armija sāka uzbrukumu iepretim Ikšķilei ar mērķi ieņemt Rīgu un sagūstīt Krievijas 12. armiju. Vācijas armijas vienības, šķērsojot Daugavu pa pontonu tiltiem, sasniedza Mazās Juglas upes apkārtni, kur tām ceļu aizšķērsoja latviešu strēlnieki. Viņiem tika pavēlēts aizkavēt pretinieku, līdz visa Krievijas 12. armija izies no aplenkuma, nenokļūstot Vācijas armijas gūstā. Cīņas notiek ar lieliem zaudējumiem abām karojošām pusēm.

Mūsdienās var apskatīt 2005. gadā atklāto tēlnieka Jāņa Karlova pieminekli “Varoņu altāris”, kas veltīs latviešu cīnītājiem. 300 metru attālumā atrodas Tīnūžu muiža, kur izvietota ekspozīcija.

Atrodas Morē, ceļa V319 malā, Kalna Kaņēnos.

Mores muzejs un piemiņas parks ir pašiniciatīvas ceļā tapis tūrisma objekts, kuru līdzveidojuši Latviešu leģiona karavīri - Mores kauju dalībnieki. Muzejs ir par 2.pasaules kara notikumiem Morē 1944. gada septembrī un novadpētniecību.  

Karadarbība Mores apvidū bija tikai daļa no vērienīga Sarkanās armijas Baltijas uzbrukuma operācijas, kur kopumā iesaistīja 900 000 karavīrus un milzīgus kara tehnikas resursus. Mores apkārtnē atradās daļa no Vācijas armijas nocietinājumu sistēmas, kur 19. divīzijas latviešu leģionāri atvairīja Sarkanās armijas mēģinājumu izlauzties līdz Rīgai. Tas ļāva Vācijas armijai izvest spēkus no Igaunijas un izvairīties no sagrāves. Sarkanās armijas vadība uzskatīja, ka pretinieka pretestība pie Mores būs īslaicīga un spītīgi turpināja nesagatavotus un nekoordinētus uzbrukumus, ciešot lielus zaudējumus. Apvidus priekšrocībām un latviešu leģionāru kaujas spējām bija būtiska nozīme turpmākajā kara gaitā.

Mūsdienās šeit var aplūkot daudzveidīgas iekštelpu un brīvdabas ekspozīcijas. Morē atrodas latviešu leģionāru Brāļu kapi un Sarkanās armijas karavīru kapsēta. Apskatāms kauju piemiņas parks, kurā redzami ierakumi, zemnīcas un kauju vietas.

Atrodas Mores centrā, Siguldas un Saules ielu krustojumā.

Izveidots vietā, kur II Pasaules kara laikā 1944. gadā no 26. septembra līdz 6. oktobrim notika sīvas cīņas starp latviešu leģionāriem un padomju armijas karavīriem. Mores kaujās piedalījās ap 11 000 latviešu leģionāru.

Ar Kanādas Daugavas Vanagu Toronto nodaļas materiālo atbalstu, 1992. gada 10. novembrī atklāts tēlnieka H. Spriča darinātais Mores kauju piemiņas akmens. Piemiņas parkā Memoriālās plāksnes granītā iekalti 186 Mores kaujās kritušo un bez vēsts pazudušo karavīru vārdi un krusts tiem karavīriem, kas vēl joprojām guļ kaujas laukā.