Pa Igaunijas Brīvības cīņu pēdām

Muzejs iekārtots vecās aptiekas ēkā Vīlandes centrā. Pamatekspozīcijā divos stāvos var iepazīt Vīlandes apriņķa vēsturi gadsimtu gaitā. Muzejā notiek arī unikālas pagaidu izstādes. Daļa no pamatekspozīcijas ir veltīta reģiona militārajai vēsturei: Pirmajam pasaules karam, Brīvības cīņām, Igaunijas Republikas neatkarības pasludināšanai un Otrajam pasaules karam. Muzejā var apskatīt militārās kolekcijas, tostarp pulkvežleitnanta Martina-Frīdriha Bergmana, pulkvežleitnanta Artūra Tenno un pulkveža Johanesa-Augusta Velerinda personīgās mantas, ieročus, dokumentus, medaļas un ordeņus. Te apskatāma arī medaļu kolekcija, kas tika uzieta muzeja remontdarbu laikā 1999. gadā un kas pieder Aizsardzības līgas Sakalas reģionālajai vienībai. Gan vācu, gan padomju varas propagandas materiāli un militārais aprīkojums no 1940.–1944. gada vēsta par Otrā pasaules kara laiku un Igaunijas Republikas sagrābšanu. Daļa no ekspozīcijas ir veltīta masu deportācijām un mežabrāļu pretošanās kustībai. Muzejā arī tiek rādītas filmas, kas sniedz ieskatu dažādajās ekspozīcijās.

Mūra cietokšņa celtniecība kādreizējā igauņu pilskalnā tika uzsākta 1224. gadā. Savu galējo formu un lielumu pils sasniedza 16. gadsimta sākumā, kļūstot par vienu no izcilākajām pilīm Igaunijas un Latvijas teritorijā. Zviedrijas, Polijas un Krievijas savstarpējo karu gaitā ordeņa pils tika nopostīta.
Pilsdrupas un tās ieskaujošais parks kļuva par iecienītu Vīlandes iedzīvotāju atpūtas vietu jau pagājušā gadsimta sākumā. Lai no pilsētas varētu nokļūt līdz Pilskalnam, 1931. gadā no Kaevumē kalna pār 13 metrus dziļo grāvi tika uzstādīts piekaramais trošu tilts. No pilsdrupām paveras gleznains skats uz Vīlandes ezeru.

Vīlandes ezers atrodas senlejā, kuras dziļums ir 11 m, platums - 450 m, bet garums 4600 m. Vīlandes ezers Igaunijā ir labi pazīstams, pateicoties dziesmai, kas stāsta par Vīlandes laivinieku (latviešiem pazīstama kā dziesma par Gaujas laivinieku), kas sapņo par jaunībā sastaptu meiteni ar brīnišķi zilām acīm. Apkārt ezeram vijas pārgājienu taka, pa kuru var nokļūt līdz ezera pretējā krastā esošajam skatu laukumam, no kura paveras skats uz gleznainu un savdabīgu pilsētas siluetu.

Piemineklis, kurā ģenerālis Johans Laidoners attēlots zirga mugurā, atrodas netālu no pilskalniem Vīlandē. Pieminekļa autors ir tēlnieks Terje Ojavers, un tas tika atklāts 2004. gadā.

Armijas virspavēlniekam ģenerālim Johanam Laidoneram veltītais piemineklis ir pirmā un pagaidām vienīgā jātnieka statuja Igaunijā. Viņš kā izcila militārpersona un valstsvīrs, kurš dzimis šajā apriņķi, kļuva par pirmo Vīlandes goda pilsoni.

Ģenerāļa Laidonera dzimtās mājas — Rabas lauku saimniecība Vardjas ciemā — vairs nav saglabājušās. Tiek uzskatīts, ka tās iznīcināja pirms Otrā pasaules kara, jo šajā vietā 1937. gadā tika uzcelts piemineklis. Pieminekli nojauca 1940. gadā, bet atjaunoja 1990. gadā. Pirms dažiem gadiem cilvēki aizsāka tradīciju vecajā lauku sētā novietot svecītes ģenerāļa dzimšanas dienā 12. februārī.

Pieminekli atklāja 1937. gada 23. jūnijā Mustlas mazpilsētā. To nojauca padomju okupācijas laikā 1941. gada 18. jūnijā, bet no jauna atklāja vācu okupācijas laikā 1942. gada 12. jūlijā. 1948. gadā pieminekli atkal nojauca, un 1990. gadā tika atklāta tā restaurētā versija. Piemineklis tika atveidots sākotnējā izskatā ar tikai dažām nelielām izmaiņām. Pieminekļa centrālais elements ir bronzas kareivis, kuram vienā rokā ir karogs, bet otrā — vairogs ar trim leopardiem. Viņš stāv uz granīta plāksnes, kas savukārt novietota uz divdaļīgas pamatnes. Karavīra ķivere ir ievērības cienīga: tā veidota pēc slavenās vācu tērauda ķiveres (Stahlhelm) parauga, atspoguļojot “raibo” ekipējuma nodrošinājuma stāvokli Brīvības cīņu laikā.

Piemiņas plāksne ir veltīta 1944. gadā notikušajām kaujām pie Veikes–Emajē upes.

Kauja pie Paju ciemata risinājās Igaunijas Brīvības cīņu laikā 1919. gada 31. janvārī, un tajā Igaunijas bruņoto spēku Tērbatas-Valgas armijas grupa cīnījās pret Sarkanās armijas latviešu strēlniekiem par Paju muižu. Igauņu spēki kaujā ieguva kontroli pār stratēģiski nozīmīgo Valgas pilsētu un tās dzelzceļa sliežu pārmijām. Kaujā nāvējošus ieguvumus guva Jūlijs Kuperjanovs, kurš vadīja igauņu ofensīvu.

Pieminekļa autors bija arhitekts Georgs Sārs. Tika rīkota ziedojumu vākšanas kampaņa pieminekļa izveidei. Tā pamatakmeni 1938. gada 12. jūnijā ielika ģenerālis Johans Laidoners. Pieminekļa pamatni uzbūvēja 1940. gadā, bet pats piemineklis padomju okupācijas dēļ tā arī netika atklāts. Paju kaujas 75. gadadienā 1994. gada 30. janvārī prezidents Lenarts Meri visbeidzot atklāja pieminekli.