Otrais Pasaules karš Kauņā un padomju spiegu spēles

Kauņas IX forta muzejs atrodas nozīmīgu starptautisko trans porta ceļu krustpunktā netālu no Kauņas, to ir viegli sasniegt ar automobili. IX forts tika būvēts 1903.–1913. gadā kā viens no Kauņas cie tokšņa kompleksa fortiem, tā uzdevums bija stratēģiski svarīgās Linkuvas augstienes aizsardzība. Forts tika būvēts, izmantojot tajā laikā novatoriskās betona plātnes, tika ierīkota elektrība un ventilācijas sistēma. Pirmā pasaules kara laikā forts necie ta. No 1924. līdz 1940. gadam IX forts bija politieslodzīto un kriminālnoziedznieku cietums, bet no 1940. līdz 1941. gadam tas kļuva par IeTK pārdales punktu. Otrā pasaules kara laikā IX forts kļuva par ebreju masveida slepkavību vietu, kur nacistu okupācijas režīms nogalināja aptuveni 50 000 ebreju no da žādām valstīm. 1958. gadā IX fortā tika izveidots muzejs, kas stāsta par nacistu noziegumiem, bet 1984. gadā tika uzcelts memoriālais komplekss un uzstādīts piemineklis nacisma upuru piemiņai (autori: Alfonss Vincents Ambrazjūns, Gedimins Ba ravīks un Vītauts Vieļus). Mūsdienās IX forta muzejs stāsta par cietoksni, nacistu un padomju varas veikto noziegumu vēsturi.

Kauņas kodolbunkurā, kas atrodas 6 m zem zemes, ir izveidots muzejs, kurā apkopoti privātu kolekcionāru eksponāti (> 1200). Kā interesantākie ir mināmi gāzmasku kolekcija un Baltijas valstīs lielākā Aukstā kara radio tehnikas izstāde un spiegošanas ierīces.

Muzejs atrodas Kauņas centrā. Vītauta Dižā Kara muzejs ir Lietuvas militārais muzejs, kas ir izveidots Neatkarības kara laikā, un tā atklāšanas cere monija notika 1921. gada 16. februārī. Sākotnēji muzejs atradās cariskās Krievijas impērijas laikā celtā koka ēkā, bet 1936. gada 16. februārī muzejs tika atklāts jaunajās telpās un ir atvērts apmeklētājiem arī mūsdienās. 1940. 1941. un 1944.–1956. gadā okupāciju laikā muzejs tika dēvēts par Kara vēstures muzeju, 1956.–1990. gadā – par Kauņas Valsts vēstures muzeju, bet 1990. gadā muzejs at guva Vītauta Dižā Kara muzeja nosaukumu. Starpkaru laikā muzejs kopā ar K. M. Čurļoņa galeriju pildī ja nacionālā muzeja funkcijas. Tā ekspozīcija stāstīja par lietuviešu tautas neatkarības cīņām, bet dārzs bija galve nā valsts svētku un nozīmīgu svinību norises vieta. Padomju okupācijas laikā Kara muzeja ekspozīcija un dārzs tika iznīcināti un aizstāti ar padomju ideoloģiju cildi nošiem eksponātiem un pieminekļiem. Šodien Vītauta Dižā Kara muzeja ekspozīcija aicina iepa zīt Lietuvas militāro vēsturi: senlaiku un mūsdienu ieročus, bruņas un karavīru formas tērpus, apbalvojumus, ekspo zīciju par pilotiem S. Darju un S. Ģirēnu, kuri ar lidaparātu šķērsoja Atlantijas okeānu. Īpašās kara tehnikas ekspozī cijā ir redzama padomju un NATO valstu militārā tehnika.