Militārais mantojums gar dzelzs priekškaru
2. diena.
90 km
Klaipēda - Kretinga - Salantai - Plateļi
Praktiskā informācija
- Maršruts ir domāts kā padomdevējs - kā optimālāk apceļot reģionu vai valsti, vai divas valstis ar mērķi iepazīt to militāro mantojumu;
- Braucējam pašam ir jāizplāno – cik no ieteiktajiem objektiem un vietām viņš vienas dienas laikā var iepazīt;
- Pirms ceļojuma ir jānoskaidro apskates vietu (muzeju, kolekciju, fortifikācijas u.c. objektu) darba laiks;
- Vietās, kur ir iepriekšēja pieteikšanās (vietējie gidi, privātas kolekcijas, cits), ir jāpiesaka vizīte, norādot datumu un laiku. Ja ceļojums tiek atcelts, ir jāinformē pieteiktās vietas;
- Naktsmītnes ir jārezervē laicīgi. Vasaras sezonā, īpaši jūras piekrastē naktsmītnes var būt nepieejamas. Daļa no ēdināšanas uzņēmumiem ziemas sezonā var nestrādāt;
- Ceļojumam izvēlieties ne tikai vasaru, bet arī citus gadalaikus;
- Latvijas – Lietuvas – Igaunijas robežas pa autoceļiem var šķērsot brīvi bez ierobežojumiem un jebkurā diennakts laikā. Iebraucot no vienas valsts otrā ir jābūt līdzi ID kartei vai pasei;
- Apmeklējiet tūrisma informācijas centrus, kur var iegūt papildus informāciju, bukletus, kartes.
Apskates objekti
“Escape bunker 1944”
Klaipēdas pilsētas centrā.
1944. gadā celtās vācu armijas tuneļa būves slēptuve, kuras mērķis bija palīdzēt izdzīvot Klaipēdas pilsētas civiliedzīvotājiem Otrā pasaules kara sprādzienu un artilērijas apšaudes laikā. Tiek uzskatīts, ka šo slēpni uzcēla Reihas dzelzceļa pārvalde. Bunkurs būvēts no metru biezām dzelzsbetona sienām, pār kurām uzbērts zemes uzbērums.
Kopš 2009. gada slēpnis ir iekļauts Lietuvas Republikas Nekustamo kultūras vērtību reģistrā un objekts ir apzīmēts ar militārā mantojuma zīmi. Kopš 2016. gada tā ilgstoši bijusi novārtā un pēc privātas iniciatīvas remontēta. Pašlaik tā ir aprīkota ar mīklu telpu, lai novērstu turpmāku sabrukšanu un nodrošinātu izklaidi cilvēkiem.
Orvīdu viensēta-muzejs
Netālu no Salantiem labajā pusē ir ceļš Salantai-Plunge (KK169) (ir informatīvas ceļa zīmes).
Šo telpu pirms vairāk nekā 40 gadiem aizsāka tēvs un dēls akmens amatnieki Kazimieras un Viļus Orvidai (1905–1989; 1952–1992). Meliorācijas laikā uz savu sētu no apkārtnes atveda interesantākas formas akmeņus, simtgadīgus laušanai nolemtus kokus un no tiem veidoja pieminekļus ar reliģisku tematiku. Runā, ka šis muzejs radies no skumjām par padomju meliorācijas izraisīto dabas iznīcināšanu un vēlmi iedvest dzīvību nosodītajiem akmeņiem, dot tiem otru dzīvi. Orvīdu sētā parādījušies pašu orvīdu un citu mākslinieku radītie darbi neatbilda padomju ideoloģiskajiem un mākslinieciskajiem kanoniem: no akmens, koka, metāla veidotajos darbos savijas dažādu reliģiju (katoļu, pagānu, budistu) simboli. un veci lauksaimniecības darbarīki. Viensētā pulcējās arī padomju dzīves realitātē neiederīgi cilvēki, tā kļuva par patvēruma un pulcēšanās vietu citādi domājošajiem. Padomju varas iestādes vairāk nekā vienu reizi mēģināja iznīcināt šo telpu, taču izdevās to saglabāt. Īpaši populāra Orvīdu sēta kļuva Lietuvas renesanses periodā.
Sētas-muzeja apmeklētājus sveicina tanks IS-2. Šo tanku izstrādāja padomju spēki Otrā pasaules kara laikā, reaģējot uz vācu Tiger I. Tanku sērijas nosaukums IS ir padomju tirāna Jostifa Staļina akronīms. Iepriekš šis tanks stāvējis Salantos, tas bija daļa no Padomju Savienības karavīru apbedījuma vietas memoriāla Otrā pasaules kara laikā. 1991. gadā tā tika pārvesta uz Orvidu sētu un kļuva par tās eksponātu.
Litvaku memoriālais dārzs
Žemaitijas nacionālajā parkā, Medsedži ciemā, aptuveni 2 km no Plateļu pilsētas centra, Jakova Bunkas labdarības un atbalsta fonds 2014.g. nodibināja Litvaku memoriālo dārzu. Šis piemineklis ir veltīts iznīcināto Lietuvas ebreju kopienu piemiņai.
12 akru lielais dārzs atkārto Lietuvas aprises, un vietas, kur 1941.-1944.gadā tika iznīcinātas ebreju kopienas, ir apzīmētas ar kaltām metāla ābelēm. Kalto ābolu autors ir Artūras Platakis. Āboli kokos - ģimenes, kas dzīvoja kopienās. Litvaki visā pasaulē var dot savu ieguldījumu dārza tapšanā, pasūtot jaunas ābeles un ābeles savu senču piemiņai. Dārzā tiek celtas arī Karēlijas granīta kolonnas, lai individuāli godinātu litvaku sasniegumus pasaulē.
2016. gadā šī iniciatīva tika paplašināta - ābeles tika izmantotas, lai pieminētu lietuviešu lietuviešu un ebreju glābējus holokausta laikā. Stends pie ieejas dārzā skaitļos stāsta par bijušajām Lietuvas ebreju kopienām.
Šobrīd dārzā jau "izaugusi" ābele Alītas, Alsēžu, Kalvarijas, Mosēža, Platēlijas, Pluņģes, Telšu, Vabalninkas, Viekšnu un citu ebreju kopienu piemiņai.
Aukstā kara ekspozīcija
Ekspozīcija ir iekārtota bijušajā Padomju Savienības ballistisko raķešu palaišanas kompleksā, kas ir Eiropā vienīgais šāda tipa labiekārtots objekts. Plokštines raķešu bāzi pabeidza 1962. g. 31. decembrī. To izvietoja lielākā meža masīvā, austrumos no Plateļu ezera. Šeit atradās 4 vidēja attāluma ballistiskās raķetes SS-4 "Sandal", kas bija aprīkotas ar 2 megatonnu jaudas kodoltermiskām galviņām, notēmētas uz Rietumeiropas valstīm. 1978. g. pēc tam, kad bāzi atklāja ASV izlūkdienesti, to slēdza, izvedot bruņojumu. 2012. g. pēc rekonstrukcijas, šeit atvēra atbilstoša satura ekspozīciju.
Plokštines militārā pilsētiņa
1962. gadā Ploštinė mežos (Plunģes rajons) sāka darboties "Dvina", viens no pirmajiem pazemes ballistisko raķešu palaišanas kompleksiem R-12 Padomju Savienībā.
0,5 km attālumā no raķešu palaišanas bāzes izveidota militārā pilsētiņa. 12 hektāru plašā teritorijā tika uzceltas ap 30 dažāda mērķa ēkas: dzīvojamās mājas (kazarmas), virsnieku štābs, 2 ēdnīcas, katlu telpa, elektrostacija, medicīnas punkts, klubs, cūku ferma, noliktavas, garāžas un citas ēkas.
Platformas pazemes raķešu palaišanas komplekss darbojās līdz 1978. gadam. 18. jūnijs Karavīri atstāja teritoriju, līdzi ņemot tikai savus ieročus. 1979. gadā bijušā militārā kompleksa apsaimniekošana tika nodota Pluņģes rajona republikas lauksaimniecības atpūtas iestāžu asociācijai, bet militārajā pilsētiņā tika izveidota Platēlijas pionieru atpūtas nometne "Žuvėdra". Teritorija tika pārveidota un pielāgota nometnes vajadzībām, kas darbojās līdz 1990. gadam. Pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas pionieru nometne tika slēgta.
Kopš 1993. gada objektu pārvalda Žemaitijas nacionālā parka direkcija. Daudzas militārās pilsētiņas ēkas 2017. gadā tika nojauktas to ārkārtas stāvokļa dēļ. Šobrīd teritorijā ir palikušas aptuveni 10 ēkas, kuras apmeklētājiem var apskatīt no ārpuses. Ir izvietoti informatīvie stendi, kas stāsta par bijušajām ēkām un to mērķi.
Kur paēst
LINELIS
- Klaipēdā, sk. klaipedatravel.lt
- Kretingā, sk. visitkretinga.lt
- Kafejnīca “Pakalnutė”, Salantai
- Kafejnīca “Le le terasa”, Paežerės Rūdaičiai
- Kafejnīca “Burė”, Plateliai (atvērta vasaras sezonā)
- Pluņģē, sk. visitplunge.lt
- "Restobar Smagratis", Kretinga
Naktsmītnes
- Kretingā, sk. visitkretinga.lt
- Plateļi zemaitijosnp.lt
- Pluņģē, sk. visitplunge.lt