No Kurzemes katla kauju vietām līdz padomju mantojuma piedzīvojumam Dundagā

Deportāciju vagons atrodas Skrundas stacijā pie pasažieru perona.

Vagons un pie tā esošais piemineklis veltīts 1941. un 1949. gada deportācijās cietušajiem Skrundas un tuvāko pagastu iedzīvotājiem. Piemiņas vieta iekārtota un atklāta 1998. gada 25. martā, bet vagons un ekspozīcija atjaunoti 2020. gadā. Ekspozīcijā redzami no tuvākās apkārtnes izsūtīto iedzīvotāju saraksti, aplūkojamas fotogrāfijas un lasāmi stāsti par izsūtījumā pieredzēto.

Skrundas stacija bija izvešanai nolemto cilvēku savākšanas punkts, viena no trim apriņķa stacijām, uz kuru tika atvesti cilvēki gan no Skrundas, gan Kuldīgas apkārtnes. 1941. gadā no šejienes uz Sibīriju, Krasnojarskas novadu izveda arī atjaunotās Latvijas Republikas pirmā prezidenta Gunta Ulmaņa ģimeni.

Šādos un līdzīgos preču vagonos padomju okupācijas vara 1949. gadā deportēja Latvijas iedzīvotājus, kurus atzina par potenciāli bīstamiem padomju varai, balstoties uz viņu piederību nosacīti turīgākajam zemnieku slānim. Ar deportāciju palīdzību padomju vara izrēķinājās ar Nacionālo partizānu atbalstītājiem un vienlaikus iebiedēja palikušos lauku iedzīvotājus, piespiežot tos iestāties kolhozos.

Vagons ikdienā ir aizslēgts - vagona atslēga pieejama Skrundas stacijā pie dežuranta.

Komunistiskā terora upuriem veltītas piemiņas vietas izveides ideja pieder skrundeniekam Ivaram Eņģelim. Vagonu muzejam piešķīra VAS ”Latvijas dzelzceļš”. Skrundenieki Jelgavas pusē atrada šo vagonu, paši saviem spēkiem to uzstādīja Skrundā un izremontēja. Vagonam, kā uzskata paši dzelzceļnieki, ir liela vēsturiska vērtība. Tas būvēts piecdesmitajos gados, un tieši šādos lopu vagonos tika izvesti Latvijas iedzīvotāji.

1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā padomju okupācijas režīms realizēja Latvijas iedzīvotāju masveida deportācijas, no Latvijas izsūtot desmitiem tūkstošu cilvēku, tai skaitā bērnus, sirmgalvjus un sievietes mātes cerībās. Tikai retajam izdevās paņemt līdzi siltas drēbes un pārtiku. Daudzi mira pa ceļam uz Sibīriju, daudziem nācās sākt jaunu, grūtu dzīvi tālā, svešā zemē…

Skrundas muižā atrodas lielceļa A9 tuvumā, Pils ielā 2.

Skrundas muižā ir izveidota ekspozīcija par Skrundas lokatoru un Skrundas padomju armijas militāro pilsētiņu, kas ir zināma kā ievērojams “Aukstā kara laika” PSRS militārais objekts. Vietvārds “Skrunda-2″ apzīmē īpašu, PSRS militāristu vajadzībām savulaik izveidotu “pilsētiņu” (в/ч 18951), kura atradās 5km no Skrundas, Kuldīgas virzienā (Raņķu pagasts). Vietējiem šī apdzīvotā vieta bija pazīstama arī kā “Kombināts”.  Tā darbojās kā PSRS pretraķešu brīdināšanas sistēmas rietumu sektors. Jaunuzceltā modernākā radara stacija "DARJAL". Celtniecība pārtraukta un radiolokatoru uzspridzināja 1995.gada 4.maijā. Darbojošās radara stacija "DŅEPR", pēc starpvalstu līguma izpildes, izslēgta  1998.gada 31.augustā. 

Neatkarības kara laikā Skrundas muiža bija galvenais kauju objekts 1919.gada janvārī un februārī, un tā kā bija ziema, tad tā kalpoja arī kā atpūtas un nakšņošanas vieta 1. latviešu atsevišķā bataljona vīriem. 

Joprojām uz Skrundas - Kuldīga ceļa atrodas pietura ar nosaukumu "Kombināts".

Pelču pils muiža atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā un šobrīd tur atrodas Pelču pagasta bibliotēka, Viduskurzemes pamatskola- attīstības centrs, kā arī bāriņtiesa un sociālais dienests. Pils apskati nepieciešams pieteikt iepriekš.

Pelču muižas pils būvēta 1903. – 1904.gadā un tā ir arhitekta Vilhelma Neimaņa autordarbs un viena no izcilākajām 20.gadsimta sākuma muižu pilīm Latvijā, kuras arhitektūrā organiski savijas renesanses, baroka un jūgendstila kompozīcijas principi un elementi. Objekts ir pilnībā saglabājis būvapjomu autentismu, vērtīgu fasāžu stila formveidi, apdares detaļas un daļēji saglabājis mākslinieciski augstvērtīgu vienota stila interjeru. No 19.gadsimta beigām līdz 1920.gadam muiža piederēja firstu fon Līvenu dzimtai. Viena no firsta iemīļotākām uzturēšanās vietām pilī bija vēsturiskā bibliotēka- pils rietumu stūrī iekārtota plaša bibliotēkas telpa ar skaisti veidotiem grāmatu skapjiem, kuros pūsts siltais gaiss no centrālapkures. Saglabājies arī balkons un vītņu kāpnes , kas ved uz otro stāvu. Bibliotēkā ir bijusi savākta retu sējumu kolekcija par muižnieku cilšu izcelšanos un zinātniskie raksti.

1944. – 1945. gadā Pelču muižas pilī atradās Kurzemes cietoksnī esošās vācu armiju grupas “Ziemeļi” (no 1945. gada 25. janvāra “Kurzeme”) štābs. 

Armiju grupas “Ziemeļi” štābs no Siguldas uz Pelču muižas ēku pārvietojās 1944. gada 23. septembrī, ņemot vērā plānoto 18.armijas atkāpšanos no Igaunijas. Šajā vietā štābs atradās līdz apmēram 1945.gada maija vidum, kad, jau pēc armiju grupas “Kurzeme” kapitulācijas, notika informācijas un dokumentu nodošana Sarkanās armijas virsniekiem.

Armiju grupas “Ziemeļi/Kurzeme” komandieri:

Ģenerālfeldmaršals Ferdinands Šerners - 1944. gada janvārī iecelts armiju grupas “A” komandieri un pēc vairākām amatu rotācijām 1944. gada jūlijā kļuva par armiju grupas “Ziemeļi” komandieri. 1945. gada 16. janvārī atkal pārvietots par armiju grupas “A” komandieri. 2.Pasaules kara beigās, pēc Ādolfa Hitlera nāves, iecelts par pēdējo nacistiskās Vācijas Bruņot spēku Virspavēlnieku (no 1945. gada 5. aprīļa ģenerālfeldmaršals).

Ģenerālpulkvedis Lotārs Renduličš - no 1944. gada 1. aprīļa. 1945. gadā divas reizes īslaicīgi iecelts par armiju grupas “Kurzeme” komandieri, no sākuma uz pāris dienām janvārī, bet vēlāk uz divām nedēļām martā. 2.Pasaules kara beigās armiju grupas “Austrija” komandieris.

Ģenerālpulkvedis Heinrihs von Fītinghofs-Šēls no 1943. gada 1. septembra. 1945. gada janvāra beigās iecelts par armiju grupas “Kurzeme” komandieri, bet jau martā pārcelts atpakaļ uz Itāliju, kur līdz Otrā pasaules kara beigām komandēja armiju grupu “C”.

Ģenerālpulkvedis Karls Hilperts no 1945. gada 1. maija. No 1944. gada septembra 16. armijas komandieris, divas reizes (1945. gada janvārī un martā) armiju grupas “Ziemeļi” komandiera pienākumu izpildītājs. 1945. gada martā iecelts par armiju grupas “Kurzeme” komandieri. Otrā pasaules kara beigās vadīja armiju grupas kapitulāciju. Miris padomju gūstā 1948. gada 24. decembrī.

Kuldīgu pelnīti uzskata par skaistāko Latvijas viduslaiku mazpilsētu. Tās vietā jau pirms 13. gs. atradies senās kuršu zemes Bandavas centrs. 1242. g. Livonijas ordenis pie Ventas rumbas uzsāk mūra pils celtniecību. Pie pils izveidojas apdzīvota vieta, kas pirmā (1378. g.) Kurzemē iegūst pilsētas tiesības. Nozīmīga ir arī tās dalība Hanzas savienībā. Laikā no 1561. - 1795. g. Kuldīga ir Kurzemes hercogistes galvaspilsēta. Likumsakarīgi, 17. gs. pirmajā pusē tā piedzīvo strauju saimniecisko izaugsmi, kas beidzas līdz ar Ziemeļu kara un mēra epidēmijas sākumu. Kurzemnieku lepnums un lielāku industriālu objektu trūkums ir iemesls, kādēļ padomju laikā pilsētā neieplūda lielākas imigrantu masas, tādēļ Kuldīga šodien ir viena no latviskākajām Kurzemes pilsētām. Uz Kuldīgu ir vērts braukt un uzkavēties vairāk nekā vienu dienu, jo te darāmā netrūkst. Dabas mīļotāji var vērot lidojošās zivis, bet kultūrvēstures pētniekiem te paveras visnotaļ plašs darba lauks.

Vien dažus kilometrus no Rendas centra, ierīkota ekspozīcija, kas stāsta par 50 gadu ilgo pretošanās kustību Latvijā – pretošanās pirmajai padomju okupācijai, pretošanās nacistiskajai vācu okupācijai, bruņotā pretošanās padomju okupācijai, nevardarbīgā pretošanās. Ekspozīcija izvietota divās ēkās. Pirmajā ēkā apskatāmas liecības par pirmo padomju, kā arī vācu okupāciju. Renovētajā klētī, ekspozīcijas centrālā uzmanība veltīta Nacionālo partizānu karam. Starp abām ēkām atrodas bunkurs, kurā iekāpjot, var redzēt autentisku iekārtojumu, kā arī tranšejas, pa kurām zem zemes pārvietojās karavīri. Pie muzeja Rendā ir izveidoti ierakumi, blindāžas un šķēršļu josla, lai izveidotu jaunsargiem un citiem interesentiem treniņu poligonu. 

Netālu no šīs vietas, 1946.gada janvārī, notika viena no lielākajām nacionālo partizānu kaujām, saukta par Āpuznieku kauju, kurā Kabiles nacionālo partizānu grupa sīvā kaujā izcīnīja uzvaru pār ievērojami lielākiem okupācijas varas spēkiem.

Apmeklējumu pieteikt iepriekš.

Viesnīcas SPA Hotel Usma restorāns atrodas ainaviskā vietā – Usmas ezera (piektais lielākais Latvijā) ziemeļu krastā. Restorāna īpašais piedāvājums ir Usmas ezera zivis. Ir iespēja nogaršot Usmas zuti, līni un zandartu, kā arī iegādāties kūpinātus zušus un brekšus. Iespējama arī zivju degustācija. Ēdienkartē atrodas arī gaļas un veģetārie ēdieni katra gaumei, var nobaudīt tējas, kafiju un kokteiļus. Restorāns ir draudzīgs ģimenēm ar bērniem. Ir ēdienkarte mazajiem viesiem, kā arī rotaļu telpa, kur pavadīt laiku gaidot pasūtīto maltīti.

Atpūtas komplekss "Usmas Meķi" atrodas pie Usmas ezera Kuldīgas novadā. Atpūtas komplekss darbojas visu gadu. Atpūtas kompleksā būs interesanti gan dabas baudītājiem, gan aktīvās atpūtas cienītājiem, gan telšotājiem, gan komforta mīļotājiem.
"Usmas Meķi" piedāvā nakšņošanas iespējas dažāda komforta līmeņa piekritējiem, un dažāda veida aktīvās atpūtas iespējas gan uz ūdens, gan ezera krastā. Piedāvājam 80 gultasvietas dažāda veida mājās-namiņos. Mājas-namiņi ir dažāda veida - sākot ar vienkāršiem namiņiem, līdz labiekārtotām mājām ar pirtīm un baļļu. Kopumā teritorijā, dažāda veida pasakumu organizēšanai, iespējams uzņemt līdz 300 cilvēkiem. Atpūtas kompleksā darbojas cilvēki ar pieredzi dažādu pasākumu organizēšanā un rīkošanā.
Teritorijā viesiem ir pieejama kafejnīca ar banketu zāli. Kompleksa teritorija ir norobežota un visu diennakti tiek novērota. 

Atpūtas komplekss "Usmas Meķi" atrodas pie Usmas ezera Kuldīgas novadā. Atpūtas komplekss darbojas visu gadu. Atpūtas kompleksā būs interesanti gan dabas baudītājiem, gan aktīvās atpūtas cienītājiem, gan telšotājiem, gan komforta mīļotājiem.
"Usmas Meķi" piedāvā nakšņošanas iespējas dažāda komforta līmeņa piekritējiem, un dažāda veida aktīvās atpūtas iespējas gan uz ūdens, gan ezera krastā. Piedāvājam 80 gultasvietas dažāda veida mājās-namiņos. Mājas-namiņi ir dažāda veida - sākot ar vienkāršiem namiņiem, līdz labiekārtotām mājām ar pirtīm un baļļu. Kopumā teritorijā, dažāda veida pasakumu organizēšanai, iespējams uzņemt līdz 300 cilvēkiem. Atpūtas kompleksā darbojas cilvēki ar pieredzi dažādu pasākumu organizēšanā un rīkošanā.
Teritorijā viesiem ir pieejama kafejnīca ar banketu zāli. Kompleksa teritorija ir norobežota un visu diennakti tiek novērota. 

Spa viesnīca un kempings Usmas ezera krastā. Viesnīca piedāvā izbaudīt trīs dažādas pirtis, baseinu, solāriju, masāžas, trenažieru zāli, kā arī SPA procedūras. Piedāvājumā mūsdienīgi iekārtota semināru zāle, restorāns un mājīgi numuri. Istabiņas cenā iekļauts baseina apmeklējums no rīta. 

Vasaras sezonā darbojas kempings ar dažādas kategorijas kempinga mājiņām, telšu un treileru vietām, kā arī peldošajām mājiņām. Aktīva atpūta pie un uz ūdens, ūdens velo un jahtu osta - viss jūsu atpūtai.

SPA piedāvājumi