Ādolfs Ramanausks-Vanagas – Lietuvas Brīvības cīņas kustības Aizsardzības spēku komandieris

Ādolfs Ramanausks-Vanagas bija Dienvidlietuvas partizānu apgabala komandieris, Lietuvas Brīvības cīņas kustības Aizsardzības spēku komandieris. Topošais partizānu līderis dzimis 1918. gada 6. martā ASV. 1921. gadā Ramanausku ģimene atgriezās Lietuvā. A. Ramanausks 1936. gadā absolvēja Lazdiju “Žiburis” ģimnāziju, vēlāk Panevēžas Pedagoģisko institūtu un Kauņas Kara skolu. 1940.–1945. gadā viņš pasniedza Alītas Skolotāju seminārā. Pēc otrās padomju okupācijas sākuma 1945. gada aprīlī viņš kļuva par partizānu.

Kļūstot par partizānu, A. Ramanausks-Vanagass vadīja Nemunaiša rajona partizānu vienību. 1945. gada vasarā viņš kļuva par Dzūku grupas, Merkinės bataljona komandieri, bet 1946. gadā par Merkinės vienības komandieri. 1947. gadā viņš pārņēma Dainavas rajona vadību, bet 1948. gadā tika ievēlēts par Dienvidlietuvas partizānu apgabala komandieri.

1949. gada februārī A. Ramanausks-Vanags piedalījās Vislietuvas partizānu komandieru kongresā Minaičos, kur 16. februārī tika pieņemta Lietuvas Brīvības cīņas kustības Padomes deklarācija. Viņš tika iecelts par Lietuvas Brīvības cīņas kustības Padomes Prezidija priekšsēdētāja vietnieku Jonu Žemaiti, bet 1950. gada sākumā par Kustības Aizsardzības spēku komandieri. Kopš 1952. gada beigām, pēc sakaru zaudēšanas ar augstāko vadību, A. Ramanausks un viņa ģimene sāka slēpties. VDK īpašu uzmanību pievērsa viņa meklēšanai un likvidēšanai. No VDK darbiniekiem tika izveidota pastāvīga operatīvā grupa. 1956. gadā tika savervēti 30 aģenti, un tika atjaunoti sakari ar 20 aģentiem, kas iepriekš bija izņemti no aģentūru sarakstiem. A. Ramanauska-Vanaga meklēšanu vadīja VDK 4. pārvaldes vadītājs Petrs Raslans un tās pašas pārvaldes 2. nodaļas vadītājs Nahmans Dušanskis. 1956. gada 12. oktobrī A. Ramanausks un viņa sieva Birute Mažeikaite tika nodoti un arestēti Kauņā un nekavējoties nogādāti LPSR VDK cietumā. Jau no pirmajām pratināšanas stundām partizānu vadonis tika nežēlīgi spīdzināts. Pēc vairāku stundu spīdzināšanas A. Ramanausks tika nogādāts cietuma slimnīcā ārkārtīgi smagā stāvoklī – drošības darbinieki baidījās, ka pratināmā persona neizdzīvos. Cietuma ārstu iesniegtajā ziņojumā teikts: “Viņš neatbild uz jautājumiem, ir bezsamaņā, periodiski ir muskuļu spazmas sejā un visa ķermeņa ekstremitātēs. Pulss ir tik tikko jūtams, vājš, asinsspiediens 60/40. Pacients ir asinīs…” A. Ramanausks-Vanagas tika fiziski un morāli spīdzināts gandrīz gadu.

1957. gada 24.–25. septembrī Viļņā notikušā Lietuvas PSR Augstākā tiesa piesprieda viņam nāvessodu. Sods tika izpildīts tā paša gada 29. novembrī Viļņā. Apbedīšanas vieta nav zināma. A. Ramanauska sievai B. Mažeikaitei tika piespriests 8 gadu cietumsods.