1972. gads — Roma Kalantas upuris
IV Padomju okupācija
Padomju režīmam pretojās dažādos veidos. Dažreiz viena cilvēka rīcība vai upuris pārauga lielos viļņos, kas radīja ievērojamas bažas padomju sistēmai. Tāds bija Roma Kalantas stāsts.
Romass Kalanta (1953–1972) ir dzimis padomju okupētajā Lietuvā. Roma tēvs Otrā pasaules kara laikā cīnījās padomju 16. lietuviešu divīzijas rindās un bija Komunistiskās partijas biedrs. Roma māte esot bijusi diezgan reliģioza un centusies audzināt bērnus katoļu garā. Kalanta būtu varējis izvēlēties klusu dzīvi kā padomju pilsonis, taču viņš izvēlējās citu ceļu. 1971. gadā viņam bija jāpabeidz vidusskola Kauņā. Tomēr viņš neizturēja ķīmijas, ģeometrijas un fizikas izlaiduma eksāmenus un skolu nepabeidza. Citviet minēts, ka viņš neizturēja vēstures eksāmenu, jo neievēroja obligātās padomju interpretācijas dogmas. Tajā gadā viņš tika izslēgts arī no komjaunatnes. Kalanta pārgāja uz vakarskolu un strādāja rūpnīcā. Viņa rakstura iezīmes tajā laikā liecina, ka viņš bija lēns, miermīlīgs, diezgan noslēgts, labprāt analizēja, nebija noskaņots atklāti draudzēties, bija daudz skaitījis, rakstīja dzejoļus, nodarbojās ar sportu un spēlēja ģitāru. Viņam patika The Beatles mūzika. Tiek uzskatīts, ka viņš piederēja hipijiem vai simpatizēja tiem – viņam bija atbilstošs izskats, audzēja garus matus. Jauneklis neslēpa, ka ir praktizējošs katolis.
1972. gada 14. maijā pusdienlaikā Kauņas Muzikālā teātra dārzā Kalanta aplējās ar benzīnu un aizdedzinājās, kliedzot “Brīvību Lietuvai!”. Ārstu centieni glābt Kalanta dzīvību bija neveiksmīgi, un viņš nomira slimnīcā nākamajā dienā pulksten 4 no rīta. Pēdējais ieraksts deviņpadsmitgadnieka piezīmju grāmatiņā bija “Manā nāvē vainojams tikai režīms.” Tas bija protests pret padomju varu.
Vietējās komunistiskās varas iestādes un padomju drošības struktūras, saskaroties ar vēl nebijušu gadījumu, veica pasākumus. Tās piespieda Kalantas bēres, kas notika 18. maijā, pārcelt par divām stundām agrāk, lai izvairītos no pulcēšanās. Un viņš tika apglabāts citos kapos, nekā radinieki bija plānojuši. Tomēr tas izprovocēja notikumus, kas pazīstami kā Kauņas pavasaris. Jauniešu pūlis, kas bija sapulcējies uz bērēm Kalantas mājas virzienā, pagriezās pret Kauņas Laisves prospektu. Saskaņā ar VDK ziņojumiem, divu dienu nemieru laikā ielās izgāja vairāk nekā 3000 protestētāju. Lai tos apspiestu, tika izvietoti vairāk nekā 7000 draugoviešu, milicijas darbinieku un karavīru. Uz Kauņu tika nosūtītas Lietuvas PSR Iekšlietu ministrijas īpašās militārās vienības. Notika sadursmes starp demonstrantiem un karavīriem. Šī bija viena no lielākajām pretošanās akcijām padomju sistēmai Padomju Savienības vēsturē pirms perestroikas sākuma. Tiesa, papildus 1972. gada Kauņas pavasarim jāatceras arī 1956. gada Visas dienas parādes notikumi Kauņā, kas piesaistīja vēl lielāku, tūkstošiem cilvēku lielu pūli. 1972. gadā protesti izplatījās uz citām Lietuvas pilsētām, kur tika arestēti 108 cilvēki. Šo notikumu iniciatori, maskējot savus politiskos toņus, tika notiesāti kā huligāni un "asociāli elementi", aizbildinoties ar "hipiju apkarošanu". Kalanta tika oficiāli atzīts par garīgi slimu. Astoņus gadus Kalantas vecākiem nebija atļauts uzstādīt kapakmeni uz dēla kapa.
Tajos 1972. gada laikos Romass Kalanta kļuva par nacionālo varoni. Viņš par tādu tiek uzskatīts arī šodien.
Papildus izziņas avoti
- Arvīds Anušauskas, “VDK reakcija uz 1972. gada notikumiem”, krājumā: Genocīds un pretošanās , 2003, nr. 1(13), 80.–83. lpp., pieejams tiešsaistē: https://etalpykla.lituanistika.lt/fedora/objects/LT-LDB-0001:J.04~2003~1367184458129/datastreams/DS.002.0.01.ARTIC/content .
- Vilma Juozevičiūtė (red.), "Romas Kalanta", krājumā: Lietuvas iedzīvotāju genocīda un pretošanās pētniecības centrs , pieejams tiešsaistē: https://www.genocid.lt/UserFiles/File/Atmintinos_datos/2014/04/201404_kalanta_biog.pdf .
- Žydrūnas Mačiukas, Angonita Rupšytė (red.), "1972 - Romas Kalantas upuris un jaunatnes pretošanās", in: Lietuvas Republikas Seims , pieejams tiešsaistē: https://www.lrs.lt/sip/portal.show?p_r=37029&p_k=1&p_a=10de_id .
