Amandus Adamson (1855–1929) I Neatkarības kari
Igauņu tēlnieks, akadēmiķis un viens no igauņu nacionālās mākslas pamatlicējiem.
Amanduss Heinrihs Adamsons piedzima 1835. gada 12. novembrī Pakri pussalā. Viņa mākslinieciskais talants tika atklāts agri; domājams, ka viņš savu pirmo koka figūriņu izgreba savam brālim, pirms iemācījās lasīt.
Neskatoties uz savu pieticīgo izcelsmi un vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem iestāties, Adamsonam 1876. gadā izdevās iestāties Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā kā viesstudentam, kuru 1879. gadā absolvēja ar sudraba medaļu. Vēlāk viņš kļuva par brīvmākslinieku Sanktpēterburgā un drīz vien sāka saņemt pasūtījumus no aristokrātijas un pat monarha ģimenes. 1887. gada 8. aprīlī viņš atklāja savu pirmo personālizstādi Sanktpēterburgā. No 1887. līdz 1891. gadam Adamsons dzīvoja Parīzē, kas bija mākslinieciski produktīvs periods, kurā viņš attīstīja savu stilu. 1889. gadā viņš iesniedza divus savus darbus Pasaules izstādē Parīzē un ieguva balvu.
1901. gadā Adamsons pievērsās monumentālo skulptūru veidošanai. Viņa pirmais pasūtījums bija Krievijas karakuģa "Russalka" nogrimšanas piemineklis Tallinā (1902) – igauņu tēlnieka pirmais piemineklis Igaunijā.
1907. gadā Adamsons kļuva par Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas akadēmiķi un mācīja daudzus, tostarp slavenus igauņu māksliniekus Nikolaju Trīku un Konrādu Megi.
Krievijas revolūcijas sākumā Ādamsons atgriezās Igaunijā un apmetās Paldisku pilsētā, vēlāk laiku pa laikam dzīvoja un strādāja Itālijā.
Viņa darbi ir neobaroka stilā ar reālistiskām ietekmēm un bieži vien ir alegoriski. Viņš ir projektējis daudzus Neatkarības kara pieminekļus (Pērnavā, Valgā, Rakverē, Narva-Jēsū, Vīlandē, Sūre-Jāni, Kuresāre, Kalevipoega statuja Tartu pie Emajegi upes).
Adamsons nomira 1929. gada 26. jūnijā savās mājās Paldiskos. Viņš ir apglabāts blakus viņa projektētajam Neatkarības kara piemineklim Pērnavā. Adamsonu ģimene 2005. gadā uzdāvināja mākslinieka vasaras darbnīcas māju Paldiskos Igaunijas valdībai. Amandusa Adamsona darbnīcas muzejs tur tika atvērts kā Harjumaa muzeja filiāle 2010. gadā.
Saistītie objekti
Brīvības cīņu piemineklis Pērnavā
Pērnavā esošā pieminekļa meta (rasējuma) autors ir Amandus Ādamsons. Pieminekli Alevi kapsētā atklāja 1922. gada 16. jūlijā. Tēlnieku apglabāja blakus piemineklim 1929. gadā.
1945. gada 15. aprīlī pieminekli saspridzināja gabalos, kurus pēc tam apraka. Skulptūru, kas ataino zēnu ar ziedu vītni, vietējās vidusskolas audzēknes apraka 175 metrus no pieminekļa. Par laimi, kareivju kapi palika neskarti.
Garnizona kapsētu atjaunoja 1987. gadā, un 1988. gadā izraka pieminekļa daļas (arī zēna un ziedu vītnes skulptūru). 1989. gada 24. februārī pieminekļa augšējā daļa, ko atrada apraktu pieminekļa sākotnējā atrašanās vietā, tika svinīgi jaunatklāta ar granīta plāksni, kurā iegravēts teksts: “1918.–1920. / Šeit 1922. gada 16. jūlijā tika atklāts piemineklis Brīvības cīņās kritušo piemiņai / Tēlnieks Amandus Ādamsons / Iznīcināts 1945. gadā / 24.02.1989. P.M.S.”
Visi pieminekļa un kapsētas atjaunošanas darbi norisinājās pa posmiem. Pieminekli atkal atklāja 1993. gada 17. jūlijā.
Piemineklis Brīvības cīņām Sv. Pāvila kapos
Šis piemineklis atrodas Tartu Sv. Pāvila kapsētas ziemeļu stūrī.
To veidojuši tēlnieks Aleksandrs Ellers un pilsētas arhitekts Arnolds Matejs, tajā attēloti divi Amanda Ādamsona veidoti karavīri, un tas tika atklāts 1934. gada 11. novembrī. Padomju okupācijas laikā skulptūras un datumi no pieminekļa tika noņemti. 2015. gada 10. oktobrī tajā pašā vietā tika atklāts Neatkarības kara memoriāls, kurā ietilpst Mati Karmina skulptūra "Kaļevs un Linda", kā arī Mati Karmina un Tīta Trummala projektētais svinīgais laukums ar celiņiem, parka soliņiem un virziena gaismām. Piemineklis iezīmē 254 Brīvības cīņās kritušo karavīru masu kapu.
Brīvības cīņu piemineklis Valgā
Brīvības cīņās kritušo Dienvidigaunijas kareivju piemiņai veidotajā piemineklī attēlota nezināma kareivja statuja uz augstas pamatnes. Viņam pie sāniem karājas zobens, vienā rokā viņš tur karogu, bet otra roka ir izstiepta gaisā. Sākotnējo pieminekli atklāja leitnanta Jūlija Kuperjanova 31. dzimšanas dienā 1925. gada 11. oktobrī, bet padomju režīms to iznīcināja 1940. gada 21. septembra naktī. Pieminekli tā kādreizējā atrašanās vietā Kuperjanova ielā Valgā atklāja 2013. gada 16. augustā. Oriģinālo pieminekli 1925. gadā veidoja tēlnieks Amandus Ādamsons, kurš arī uzraudzīja bronzas skulptūras liešanas procesu Itālijā. Skulptūru pilnā izmērā atjaunoja tēlnieks Jāks Soanss. Restaurācijas darbus organizēja bezpeļņas organizācija “VIKP” (Pastāvīgā patriotiskās izglītības ekspozīcija Valgā), Valgas pilsētas un apriņķa pašpārvalde un Igaunijas Kara muzejs.
Piemineklis Brīvības cīņām Tartu
Šis piemineklis atrodas Emajegi upes labajā krastā pie Vabaduse avēnijas (starp Vabaduse un Kaarsilla tiltiem) Tartu.
To projektējis Amanduss Ādamsons, tas tika atklāts 1933. gada 17. septembrī, un tajā bija bronzas skulptūra, kurā attēlots igauņu episkā varoņa Kalevipoegs, kurš noliecies uz zobena. Piemineklis tika noņemts 1950. gadā, bet, cilvēkiem turpinot nest uz vietu ziedus un sveces, 1952. gadā tajā tika atklāta rakstnieka Frīdriha Reinholda Kreicvalda biste. Atjaunotais piemineklis, ko pēc senām fotogrāfijām veidojis tēlnieks Ekke Väli 2003. gada 22. jūnijs.
