Amandus Adamson (1855–1929) I Neatkarības kari
Igauņu tēlnieks, akadēmiķis un viens no igauņu nacionālās mākslas pamatlicējiem.
Amanduss Heinrihs Adamsons piedzima 1835. gada 12. novembrī Pakri pussalā. Viņa mākslinieciskais talants tika atklāts agri; domājams, ka viņš savu pirmo koka figūriņu izgreba savam brālim, pirms iemācījās lasīt.
Neskatoties uz savu pieticīgo izcelsmi un vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem iestāties, Adamsonam 1876. gadā izdevās iestāties Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā kā viesstudentam, kuru 1879. gadā absolvēja ar sudraba medaļu. Vēlāk viņš kļuva par brīvmākslinieku Sanktpēterburgā un drīz vien sāka saņemt pasūtījumus no aristokrātijas un pat monarha ģimenes. 1887. gada 8. aprīlī viņš atklāja savu pirmo personālizstādi Sanktpēterburgā. No 1887. līdz 1891. gadam Adamsons dzīvoja Parīzē, kas bija mākslinieciski produktīvs periods, kurā viņš attīstīja savu stilu. 1889. gadā viņš iesniedza divus savus darbus Pasaules izstādē Parīzē un ieguva balvu.
1901. gadā Adamsons pievērsās monumentālo skulptūru veidošanai. Viņa pirmais pasūtījums bija Krievijas karakuģa "Russalka" nogrimšanas piemineklis Tallinā (1902) – igauņu tēlnieka pirmais piemineklis Igaunijā.
1907. gadā Adamsons kļuva par Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas akadēmiķi un mācīja daudzus, tostarp slavenus igauņu māksliniekus Nikolaju Trīku un Konrādu Megi.
Krievijas revolūcijas sākumā Ādamsons atgriezās Igaunijā un apmetās Paldisku pilsētā, vēlāk laiku pa laikam dzīvoja un strādāja Itālijā.
Viņa darbi ir neobaroka stilā ar reālistiskām ietekmēm un bieži vien ir alegoriski. Viņš ir projektējis daudzus Neatkarības kara pieminekļus (Pērnavā, Valgā, Rakverē, Narva-Jēsū, Vīlandē, Sūre-Jāni, Kuresāre, Kalevipoega statuja Tartu pie Emajegi upes).
Adamsons nomira 1929. gada 26. jūnijā savās mājās Paldiskos. Viņš ir apglabāts blakus viņa projektētajam Neatkarības kara piemineklim Pērnavā. Adamsonu ģimene 2005. gadā uzdāvināja mākslinieka vasaras darbnīcas māju Paldiskos Igaunijas valdībai. Amandusa Adamsona darbnīcas muzejs tur tika atvērts kā Harjumaa muzeja filiāle 2010. gadā.
Saistītie objekti
Brīvības cīņu piemineklis Pērnavā
Pērnavā esošā pieminekļa meta (rasējuma) autors ir Amandus Ādamsons. Pieminekli Alevi kapsētā atklāja 1922. gada 16. jūlijā. Tēlnieku apglabāja blakus piemineklim 1929. gadā.
1945. gada 15. aprīlī pieminekli saspridzināja gabalos, kurus pēc tam apraka. Skulptūru, kas ataino zēnu ar ziedu vītni, vietējās vidusskolas audzēknes apraka 175 metrus no pieminekļa. Par laimi, kareivju kapi palika neskarti.
Garnizona kapsētu atjaunoja 1987. gadā, un 1988. gadā izraka pieminekļa daļas (arī zēna un ziedu vītnes skulptūru). 1989. gada 24. februārī pieminekļa augšējā daļa, ko atrada apraktu pieminekļa sākotnējā atrašanās vietā, tika svinīgi jaunatklāta ar granīta plāksni, kurā iegravēts teksts: “1918.–1920. / Šeit 1922. gada 16. jūlijā tika atklāts piemineklis Brīvības cīņās kritušo piemiņai / Tēlnieks Amandus Ādamsons / Iznīcināts 1945. gadā / 24.02.1989. P.M.S.”
Visi pieminekļa un kapsētas atjaunošanas darbi norisinājās pa posmiem. Pieminekli atkal atklāja 1993. gada 17. jūlijā.
Neatkarības kara piemineklis Svētā Pāvila kapsētā
Šis piemineklis atrodas Tartu Svētā Pāvila kapsētas ziemeļu stūrī.
Tēlnieka Aleksandra Ellera un pilsētas arhitekta Arnolda Mateusa veidotajā piemineklī attēloti divi karavīri, kurus veidojis Amanduss Adamsons, un tas tika atklāts 1934. gada 11. novembrī. Padomju okupācijas laikā skulptūras un datumi no pieminekļa tika noņemti. 2015. gada 10. oktobrī tajā pašā vietā tika atklāts Neatkarības kara memoriāls, kas sastāv no Mati Karmina skulptūras "Kalevs un Linda" un Mati Karmina un Tīta Trummala veidota svinīgā laukuma ar celiņiem, parka soliņiem un virziengaismām. Piemineklis iezīmē 254 Neatkarības karā kritušo karavīru masu kapu.
Brīvības cīņu piemineklis Valgā
Brīvības cīņās kritušo Dienvidigaunijas kareivju piemiņai veidotajā piemineklī attēlota nezināma kareivja statuja uz augstas pamatnes. Viņam pie sāniem karājas zobens, vienā rokā viņš tur karogu, bet otra roka ir izstiepta gaisā. Sākotnējo pieminekli atklāja leitnanta Jūlija Kuperjanova 31. dzimšanas dienā 1925. gada 11. oktobrī, bet padomju režīms to iznīcināja 1940. gada 21. septembra naktī. Pieminekli tā kādreizējā atrašanās vietā Kuperjanova ielā Valgā atklāja 2013. gada 16. augustā. Oriģinālo pieminekli 1925. gadā veidoja tēlnieks Amandus Ādamsons, kurš arī uzraudzīja bronzas skulptūras liešanas procesu Itālijā. Skulptūru pilnā izmērā atjaunoja tēlnieks Jāks Soanss. Restaurācijas darbus organizēja bezpeļņas organizācija “VIKP” (Pastāvīgā patriotiskās izglītības ekspozīcija Valgā), Valgas pilsētas un apriņķa pašpārvalde un Igaunijas Kara muzejs.
Neatkarības kara piemineklis Tartu
Šis piemineklis atrodas Emajegi upes labajā krastā pie Vabaduse avēnijas (starp Vabaduse un Kaarsillas tiltiem) Tartu pilsētā.
Amandusa Adamsona projektētais piemineklis tika atklāts 1933. gada 17. septembrī, un tajā atradās igauņu episkā varoņa Kalevipoega skulptūra, kas atbalstījusies pret savu zobenu. Piemineklis tika noņemts 1950. gadā, bet, tā kā cilvēki turpināja nest ziedus un sveces uz šo vietu, 1952. gadā turpat tika atklāts rakstnieka Frīdriha Reinholda Kreicvalda krūšutēls. Atjaunotais piemineklis, ko pēc vecām fotogrāfijām veidojis tēlnieks Ekke Väli, tika atklāts 2003. gada 22. jūnijā.
