Baložu kūdras muzejdzelzceļš

Foto: Juris Smaļinskis
Foto: Juris Smaļinskis

Baložu kūdras dzelzceļa vēsture. Saistība ar militāro mantojumu

Baložu kūdras dzelzceļš – no rūpniecības līdz muzejdzelzceļam

Baložu apkārtnē kūdras ieguvei ir sena vēsture, taču pats kūdras dzelzceļš nozīmīgi attīstījās pēc Baložu kūdras fabrikas izveides 1947. gadā. Lai nogādātu kūdru no purviem uz fabriku, tika izveidots 750 mm platuma šaursliežu dzelzceļa tīkls, kura kopējais garums laika gaitā sasniedza vismaz 28 kilometrus.

Dzelzceļš bija savienots arī ar Baložu staciju uz Rīgas–Jelgavas dzelzceļa līnijas. Tas ļāva kūdru pārkraut platsliežu vagonos un nogādāt tālāk.

Taču rūpniecības uzplaukumam sekoja lejupslīde. Kūdras krājumiem izsīkstot un mainoties ekonomiskajai situācijai pēc Padomju Savienības sabrukuma, tika samazināta gan kūdras ieguve, gan dzelzceļa tīkls. Daļa demontēto sliežu un ritošā sastāva vēlāk tika izmantota jaunā kūdras dzelzceļa izveidē Inčukalnā.

Baložos no kādreiz plašā tīkla palika tikai aptuveni 2,5 kilometrus garš sliežu posms no fabrikas uz vienu no ieguves laukiem. Dzelzceļa darbība bija apstājusies jau 2011. gada nogalē, un kūdras pārvadājumus pārņēma traktori.

Pamestās sliedes kļuva par metāllūžņu zagļu mērķi, īpaši 2013. gada pavasarī. Tā kā dzelzceļš vairs nebija nepieciešams ražošanai, tika plānots demontēt arī atlikušo tā daļu.

Tieši tad Baložu kūdras dzelzceļam pavērās cita nākotne.

No nojaukšanas plāna līdz muzejdzelzceļam

2013. gada pavasarī, uzzinot par dzelzceļa iespējamo nojaukšanu, Baložu dzelzceļa entuziasti organizēja izpētes braucienu, lai dokumentētu tā stāvokli. Vienlaikus viņi uzsāka sarunas ar SIA „Pindstrup Latvia”, piedāvājot dzelzceļu nevis nojaukt, bet saglabāt kā muzejdzelzceļu.

Ideja bija plašāka par sliežu saglabāšanu – apvienot kūdras dzelzceļa mantojumu ar stāstu par pašu kūdras ieguvi. Pēc ilgākām sarunām izdevās panākt vienošanos, un 2013. gada 28. augustā tika parakstīts sadarbības līgums par dzelzceļa saglabāšanu, pārveidošanu par muzejdzelzceļu un sadarbību kūdras muzeja izveidē.

Baloži bija piemērota vieta arī tādēļ, ka BDK kolekcijā jau atradās daudzas lokomotīves un vagoni no bijušajiem kūdras dzelzceļiem. Gulbenes–Alūksnes līnija vēsturiski ir maģistrālais, nevis industriālais dzelzceļš, tādēļ Baložu līnija deva iespēju šim šaursliežu rūpnieciskajam mantojumam saglabāties tam atbilstošā vidē.

Jau 2013. gadā sliežu ceļus sāka atbrīvot no krūmiem, bet 2014. gadā sākās plašāki atjaunošanas darbi – tika sakārtotas sliedes un remontēts ritošais sastāvs.

Šodien Baložu kūdras dzelzceļš vairs nav tikai industriālās pagātnes liecība. Pa saglabāto līniju tiek organizētas ekskursijas, kurās ar vēsturisko vilcīti var doties braucienā cauri kādreizējiem kūdras ieguves laukiem. Tas ir veids, kā kūdras rūpniecības, dzelzceļa un cilvēku darba vēsturi iepazīt ne tikai stāstos un muzeja eksponātos, bet arī pašā vietā, kur šī vēsture reiz norisinājās.

Saistība ar militāro mantojumu

Pēc Dāvja Buša stāsta, no 1945. gada līdz 1949. gadam Baložu kūdras pārstrādes rūpnīcu cēla vācu karagūstekņi. Saskaņā ar strādnieku stāstīto rūpnīcā ir bijusi sava ieroču glabātava, un vienā no cehiem, kur vairs nenotika kūdras pārstrāde, darbojās RER rūpnīcas iecirknis, kas izgatavoja gan elektrisko kontaktoru un palaidēju mehāniskās sastāvdaļas, gan arī slepenus militāros pasūtījumus, ko esot lodējuši, pa naktīm... Bet tas nav bijis lielos apjomos.

Izmantotie avoti:

Baložu kūdras muzejdzelzceļš, https://www.kudrasbanitis.lv/lv/ 

Foto: Juris Smaļinskis