Bērzaines ģimnāzija - Pirmā pasaules kara lieciniece

12. armijas štābs bija saformēts 1915. gada janvārī. 1915. gada 13.augustā pēc Ziemeļrietumu frontes sadalīšanas Ziemeļu un Rietumu frontēs 12. armijas štābs tika izformēts, bet 13. armijas štābs tika pārdēvēts par 12. armijas štābu. Tas bija izvietojies Volīnijas guberņas Koveļā, bet 1915. gada vasarā un rudenī pārcēlās uz Bērzaini pie Cēsīm (Birkenruh bei Wenden).

1915. gada nogalē vācieši sāka veidot aizsardzības pozīcijas Rīgas pievārtē. Līdz 1917. gada augustam šī frontes nemainījās. Gandrīz divus gadus 12. armijas sastāvā latviešu strēlnieki cīnījās Latvijas teritorijā, Rīgas frontē.

12. armijas (komandieris Dmitrijs Parskis — Дмитрий Павлович Парский) sastāvā Rīgas frontē pirms vācu uzbrukuma 1917. gada augustā bija 192 000 karavīru, 1102 lielgabalu un 1900 ložmetēju, tajā skaitā 18 500 karavīru un 102 ložmetēji latviešu strēlnieku astoņos pulkos. Armijas operatīvais kaujas štābs atradās frontes tuvumā, bet štābs, kas plānoja armijas komplektēšanu, apgādi un nocietināto aizsardzības līniju būvi atradās Bērzainē pie Cēsīm. Atkāpšanās gadījuma vajadzībām bija izbūvēta Cēsu (Vendenas) nocietinājumu līnija jeb Cēsu (Vendenas) pozīcijas, kas puslokā stiepās no Daugavas pie Kokneses caur Mālpili līdz Pēterupes ietekai Rīgas jūras līcī. Karte: Zusammendruck Riga

Cēsīs 12. armijas štābs personāla darba un dzīves vajadzībām izmantoja ne tikai Bērzaines ģimnāzijas galveno ēku, bet arī citas šīs mācību iestādes pedagogu dzīvojamās un saimniecības ēkas, kā arī skolas apkārtnē esošās privātmājas. Arī pilsētā atrodošais Miertiesas nams tika piemērots štāba tiesas vajadzībām. 1917. gada septembrī, kad Krievijas karaspēks atkāpās no Rīgas frontes, postītas tika arī Bērzaines telpas. Skolas 1.un 2. stāvā kādu laiku turēti pat zirgi.

12. armijas daļas piedalījās Rīgas operācijā, militārajā vēsturē pazīstama arī kā Kauja par Rīgu jeb Itjē Rīgas ofensīva. Tā bija Vācijas impērijas 8. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Rīgu. Kaujas notika no 1917. gada 1. līdz 6. septembrim. Uzbrukumā Vācijas pusē piedalījās vairāk nekā 60 000 karavīru, Krievijas pusē aizstāvējās 161 000 karavīru. Kaujas spējīgās 12. armijas daļas nespēja aizkavēt vāciešus. Rīgā palikušās vienības atkāpās līdz ar armiju uz Vidzemi. 

Pēc 1.pasaules kara, no 1920. gada ēkā darbojās Cēsu (Bērzaines) Valsts vidusskola.

Tagad šajās telpās – Cēsu Bērzaines pamatskola – attīstības centrs.

Bērzaines ģimnāzijas vēsture

1825. gada maijā Brenguļos (Alt-Wrangelshof) pie Valmieras savu mācību iestādi nodibināja Rīgas partriciešu ģimenē dzimušais Alberts Voldemārs Holanders, kurš bija studējis teoloģiju un pedagoģiju Tērbatā, Jēnā un Berlīnē. 1826. gada oktobrī Holanders savu mācību iestādi pārcēla uz Bērzaini pie Cēsīm (Birkenruh bei Wenden), un izveidoja tur prestižu skolu, kuras slava tālu pārsniedza Vidzemes guberņas robežas.

1880. gadā Vidzemes bruņniecības landtāgs pieņēma lēmumu Bērzaini nopirkt un te ierīkot bruņniecības ģimnāziju. Iesākās jaunās ēkas celtniecība, ko apmaksāja valdība. Valsts Padome pēc Tautas apgaismības ministra priekšlikuma atļāva Vidzemes muižniecībai 1882. gadā Bērzainē pie Cēsīm atvērt mācību iestādi ar nosaukumu „Ķeizara Aleksandra II ģimnāzija”. 1882. gada augustā uz A. Holandera dibinātās skolas bāzes tika atvērta klasiskā ģimnāzija ar vācu mācību valodu.

1889. gadā Valsts Padome pēc Tautas Apgaismības ministrijas priekšlikuma nolēma trīs gadu laikā „Ķeizara Aleksandra II ģimnāziju” Bērzainē slēgt. Bērzaines ģimnāzijas slēgšanas akts notika 1892. gada 6. jūnijā. 

Kopš A. Holandera dibinātās mācību iestādes dibināšanas par tās direktoriem strādājuši: no 1825. līdz 1861. gadam - Dr. Alberts Holanders (Hollander); 1861-1869 - Martins Leflērs (1813-1869; Löffler) 1861–1869; 1869-1882 - Alberts Leflērs (1843-1899; Löffler); 1882-1884 - Prof. Dr. Ernests Kohs (1839-1920; Koch); 1885 –1885 - Hermans Štīfs (1853-1888; Stief) vietas izpildītājs; 1886–1892 - Ādolfs Felts (1841-1925; Feldt).

Ar Tautas apgaismības ministrijas atļauju 1906. gadā Bērzainē pie Cēsīm darbu atsāka Vidzemes bruņniecības vīriešu ģimnāzija, tomēr Pirmā pasaules kara laikā tā savu darbību pārtrauca. No 1906. līdz 1913. gadam par ģimnāzijas direktoru strādāja

Reinholds Tančers (dz. 1863; Tantscher), bet no 1914. līdz 1915. gadam direktora pienākumus veica Leo Gercs (dz. 1856; Goertz).