Priežu kalns Infrastruktūra

Atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Rīgas HES – Jaunjelgavas (P85) un Bauskas – Aizkraukles (P87) ceļiem. Tā rietumu nogāzi šķērso t.s. Degumu ceļš. Ļoti izteikta reljefa forma – 84 m vjl., kas Pirmā un Otrā Pasaules kara laikā bijusi stratēģiski nozīmīga vieta Daugavas kreisā krasta frontes līnijā. Ierakumu pozīcijas aptver pauguru no trīs debespusēm (izņemot tā dienviddaļu), bet paugura plakums un nogāzes ir izrobotas ar dažāda lieluma bedrēm, kas labi redzamas gan dabā, gan LIDAR kartēs. No austrumu puses Priežu kalnu ieskauj dziļā Radžu strauta grava. Priežu kalns ir jāaplūko kā lielāka militāra “kompleksa” (no abiem 20. gs. pasaules kariem) sastāvdaļa: 0,8 km ziemeļaustrumos no tā atradās Otrā Pasaules kara laikā vācu armijas būvētais tilts pāri Daugavai (krastos saglabājušies balsti), 1,3 km austrumos no tā – Āmurkalnā – bija uzbūvēts “flakturms”, bet 6 km attālajā Taurkalnē – Jelgavas – Krustpils dzelzceļa stacija ar Otrā Pasaules kara laika munīcijas glabātuvi (pēc nostāstiem), bet nepilnu kilometru dienvidos – Pirmā Pasaules kara laika Vecluiku brāļu kapi. Līdz Priežu kalna virsotnei var nokļūt pa nelielu ceļu, kas aizved līdz mobilo sakaru tornim. No ziemeļu virzienā izcirstās meža stigas labi redzama Daugavas ieleja. Nepārtrauktā ierakumu līnija (var izsekot dabā un LIDAR kartēs), kas apjož Priežu kalnu, turpinās vairāk kā 9 km garumā rietumu – ziemeļrietumu virzienā līdz pat Enkurnieku – Lāčplēša ceļam. Priežu un Smilšu kalna (2,9 km dienvidrietumos no Priežu kalna) apkaime ir piemērota vieta pārgājieniem.