Paldiski – slēgtā padomju pilsēta
Militārā pilsētiņa

Paldisku pilsēta (vēsturiskais nosaukums Rogervīka) atrodas Igaunijas ziemeļu piekrastē, Pakri pussalā.

Tā ir bijusi nozīmīga osta jau kopš Lielā Ziemeļu kara. 1718. gadā Krievijas imperators Pēteris Lielais deva pavēli šeit uzbūvēt jūras ostu ar nocietinājumiem un citas militārās celtnes, pārvēršot pilsētiņu par vienu no svarīgākajām jūras spēku kara bāzēm visā impērijā.

Igaunijas brīvvalstī starpkaru periodā Paldiskos vasarās notika bruņuvilcienu mācības. Pēc Igaunijas Republikai 1939. gadā uzspiestā Savstarpējās palīdzības pakta parakstīšanas Paldiski nonāca Sarkanās armijas rokās. Tika izveidota Paldisku jūras spēku kara bāze un uzcelti papildu nocietinājumi. Paldisku reģionam bija būtiska nozīme Padomju Baltijas kara flotes krasta aizsardzības sistēmā. 20. gadsimta 60. gados Paldiskos tika izveidots viens no tikai trim kodolzemūdeņu mācību centriem Padomju Savienībā (aprīkots ar kodolzemūdenes simulatoru). Pilsēta un Pakri salas tika slēgtas sabiedrībai un turētas slepenībā. Paldiskos bija divi kodolreaktori, kuri šobrīd ir pārklāti ar betona aizsargapvalku.

Mūsdienās Paldiskos palikušas vien dažas padomju laika ēkas. Pētera Lielā Jūras cietokšņa bastioni ir pieejami tūristu apskatei.