Pētera I jūras cietokšņa bastions jeb Muula kalni
Nocietinājums
Paldisku militārā vēsture sākās jau 18. gadsimta sākumā, kad Krievijas cars Pēteris I Pakri pussalas līci izvēlējās par vietu jaunai kara ostai. Līcis bija stratēģiski izdevīgs – tas bija viens no Baltijas jūras piekrastes līčiem, kas ziemā aizsala vēlāk nekā daudzas citas ostas. Pētera I iecere bija šeit izveidot nozīmīgu Krievijas jūras spēku bāzi un aizsargātu ostu. 1718. gadā sākās ostas un jūras cietokšņa būvniecība.
Cietoksnis tika veidots pēc holandiešu tipa bastionu fortifikācijas principiem. Augstajā kaļķakmens kraujā tika izcirsti aizsarggrāvji, bet no izraktās zemes veidoti aizsargvaļņi. Plānotajā cietoksnī bija pieci bastioni, un 1790. gadā tajā atradās jau vairāk nekā 40 lielgabalu. Pēteris I bija iecerējis arī akmens molu uz Väike-Pakri salas pusi. No grandiozā projekta tika uzbūvēts aptuveni 380 metrus garš un divus metrus augsts mola posms, kura paliekas jūrā pie Muula kalniem redzamas arī mūsdienās.
Tomēr cietoksnis netika pabeigts atbilstoši sākotnēji iecerētajam vērienam. Paldiski attīstījās kā Krievijas militārā osta, un pilsētas stratēģiskā nozīme saglabājās arī turpmākajos gadsimtos.
Muula kalni ir šī Pētera I cietokšņa saglabājušās bastionu un aizsargvaļņu paliekas. Tās ir viens no retajiem Pētera I laika militārās būvniecības pieminekļiem Paldiskos.
Padomju laika mantojums
Muula kalnu vēsture nebeidzas ar Krievijas impērijas laiku. Paldiski 20. gadsimtā atkal kļuva par nozīmīgu militāru teritoriju. Padomju laikā pilsēta bija slēgta militārā zona, kurā civiliedzīvotāju piekļuve bija ļoti ierobežota. Šis periods atstāja pilsētā un Pakri pussalā vēl vienu – padomju militārās vēstures – slāni.
Arī pats Pētera I cietoksnis piedzīvoja padomju laika pārmaiņas. 1939.–1940. gadā cietokšņa grāvī tika izbūvēta naftas produktu noliktava, bet līdz cietoksnim tika pagarināts dzelzceļa atzars. Pēc Otrā pasaules kara no senajiem zemes vaļņiem ņēma granti būvniecībai un ceļiem, tādējādi daļa vēsturisko vaļņu tika iznīcināta.
Tādēļ Muula kalni mūsdienās ir īpaši interesants militārā mantojuma objekts, kur vienā vietā pārklājas trīs dažādi vēstures slāņi – Pētera I Krievijas impērijas militārā būvniecība, 20. gadsimta militārā vēsture un Paldisku padomju perioda slēgtās militārās pilsētas mantojums.
