Pirmā lietuviešu brīvprātīgā Povila Lukša nāves vieta
Piemiņas vieta
146
Netālu no Taučiūnai ciema Kedaiņu rajonā.
Povils Lukšis bija pirmais starpkaru Lietuvas karavīrs, kurš krita kaujā pret Sarkano armiju 1919. gada 8. februārī. Tas noteica, ka P. Lukšis kļuva par brīvības cīņas simbolu un vienu no svarīgākajiem personāžiem Neatkarības kara sižetos. Pilsētās viņa vārdā tika nosauktas ielas, Kara muzeja dārzā tika uzstādīts krūšutēls, un viņa nāves diena tika pieminēta Lietuvas armijas vienībās.
1929. gada 15. septembrī P. Lukša nāves vietā Taučiūnu ciemā tika atklāts piemineklis, ko projektējis Vitauts Landsberģis-Žemkalnis. Pieminekļa trīsstūrveida forma simbolizē trīsstūrveida brīvprātīgā nozīmīti, kas tiek nēsāta uz piedurknes, pieminekļa trīs terases atspoguļo valsts karoga krāsas, bet piramīda simbolizē mūžību. Pieminekļa atklāšanas ceremonijā piedalījās prezidents A. Smetona, mirušā radinieki - viņa māte, māsas un brālis. P. Lukša mātei, kura dzīvoja nabadzībā, tika piešķirts zemes gabals Paobeles muižā netālu no vietas, kur nomira viņas dēls. Netālu esošā Šlikiai dzelzceļa stacija ir nosaukta Lukšu vārdā. 1962. gadā piemineklis tika nojaukts, un 1992. gadā tas tika atjaunots iepriekšējā stāvoklī.
Izmantotie avoti un saites:
Kęstutis Kilinskas, Kā starpkaru Lietuvā veidojās Antana Juozapaviča un Povila Lukša piemiņa, Naujasis Židinys – Aidai, Nr. 1, 2022. Pieejams tiešsaistē: https://nzidinys.lt/kestutis-kilinskas-kaip-formuota-antano-juozapaviciaus-ir-povilo-luksio-atmintis-tarpukario-lietuvoje-nz-a-nr-1
Vasilijus Safronovas, Kęstutis Kilinskas, Dangiras Mačiulis, Survivor's History in the Interwar Period. Lomas, pieredze, mācību grāmatu stāsti un atmiņas politika, Žibėda, 2022
