Militārās parādes un svētki
Publiski pasākumi, kas veltīti valsts svētkiem un piemiņas dienām.
Latvijā
Lāčplēša diena, 11. novembris
Lāčplēša dienu simboliski svin kā uzvaru Latvijas brīvības cīņās. 1919. gada 11. novembrī Latvijas Bruņotie spēki ar Rīgas līcī izvietoto franču un britu kuģu artilērijas atbalstu sakāva Bermonta-Avalova vadīto Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju, atbrīvojot Rīgu. Šajā dienā notiek Nacionālo bruņoto spēku militārā parāde, pie Rīgas pils mūra 11. novembra krastmalā tiek noliktas degošas sveces, pieminot cīnītājus, un visā Latvijā notiek lāpu gājieni un citi atceres pasākumi.
Latvijas Republikas proklamēšanas diena, 18. novembris
Par godu valsts svētkiem katru gadu Rīgā notiek Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību militārā parāde, ziedu nolikšana ppie Brīvības pieminekļa, svinīgi dievkalpojumi un citi pasākumi. Svētki tiek atzīmēti ar plašu pasākumu programmu visā Latvijā.
Cēsu kauju atceres diena, 22. jūnijs
Latvijas Uzvaras diena jeb Cēsu kauju atceres diena, kad pirms vairāk nekā simts gadiem Latvijas valsts pastāvēšana tika izcīnīta Neatkarības kara laikā. Pagrieziena punkts kara gaitā notika tieši Ziemeļlatvijas frontes līnijā, kur latviešu un igauņu karaspēki 22. jūnijā pie Cēsīm uzveica Landesvēra armiju un devās tālāk uz Rīgu. 1921. gadā Latvijas Satversmes sapulce 22. jūniju noteica par Latvijas brīvības cīnītāju dienu. Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gadā to svītroja no oficiālo svinamo dienu saraksta. Atjaunota 1995. gadā.
Par godu šim notikumam 1 x 5 gados notiek Cēsu kauju rekonstrukcijas pasākums.
Igaunijā
Igaunijas Neatkarības diena, 24. februāris
Svinības sākas saullēktā ar tradicionālo karogu pacelšanas ceremoniju Toompea, Tallinā un citās Igaunijas pilsētās. Pasākumi turpinās visas dienas garumā ar dievkalpojumiem, militāru parādi Brīvības laukumā Tallinā un prezidenta pieņemšanu vakarā. Koncerti, pieņemšanas un ceremonijas pie Neatkarības kara pieminekļiem notiek visā valstī.
Uzvaras diena, 23. jūnijs
Uzvaras diena tiek svinēta par godu uzvarai Igaunijas tā sauktajā Landesvēra karā – kaujās, kas Neatkarības karā notika pie Cēsīm Latvijā, un ko Latvijā pazīst kā Cēsu kaujas (igauņu valodā Võnnu lahing). Igauņu un latviešu armijas kopīgiem spēkiem uzveica vācu karaspēku – Landesvēru, un devās tālāk uz Rīgu. Uzvaras dienā piemin ne tikai šīs kaujas, bet visas Igaunijas cīņas par neatkarības atgūšanu un saglabāšanu. Uzvaras diena tiek svinēta visā valstī, bet Igaunijas Aizsardzības līgas galvenā parāde katru gadu notiek citā pilsētā.